Rīgas ordeņpils (II un III Rīgas ordeņpils)

ENGLISH

Nr:	10        (visu pieminekļu saraksts)
Kategorija:	Viduslaiku pilis, Pilis un muižu kungu mājas
Adrese:	Rīga, Vecrīga, Pils laukumā 3
Kad celta:	1340to gadu beigas - II ordeņpils, 1515.gads(?) - III ordeņpils
Arhitektūras stils:	Vēlā gotika - manierisms (velves, portāla ciļņi), agrīnais baroks (erkera tornītis), Art Deco (interjeri vairākās telpās)
Kondīcija:	Salīdzinoši slikta
Vērtība:	Arhitektūra, arheoloģija
Aizsardzības statuss:	Kā arheoloģijas piemineklis ietilpst Vecrīgas arheoloģiskajā kompleksā (piemin.Nr.2070), valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6594. (ar bastiona fragmentiem).

 

Īss apraksts

Viena no Vecrīgas dominantēm ir viena no lielākajām viduslaiku pilīm Latvijā - 1340to gadu beigās un pēc tam atkal ap 1515.gadu celtā Rīgas ordeņpils.

Šī nav pirmā ordeņpils Rīgā un ne tuvu nav vienīgā viduslaiku pils Rīgā, tomēr tās vēsture ir visgarākā un interesantākā, jo pils ilgus gadsimtus kalpojusi par varas centru lielākai vai mazākai teritorijai. Arī tagad Rīgas pils ir Latvijas prezidenta rezidence. Pils ir daudzkārt pārbūvēta, laika gaitā gan zaudējot gan iegūstot jaunas mākslas un arhitektūras vērtības. Īpaša pils vērtība ir 20.gadsimta 20to un 30to gadu mākslas darbi.

 

Citi nosaukumi, nosaukuma izcelsme

Rīgas pilsētai un pilij ir dažādas senākas nosaukumu versijas - Ryga, Rige, Ryge, Righe. Pils nosaukums dažādos senos dokumentos - Castro Rigensi (1392), slote to Rige (1450), unseme huesz Rige (1462).

 

Vēsture

Viduslaiki - II ordeņpils

Rīgas ordeņpils (II un III ordeņpils) celta kā Livonijas ordeņa mestra rezidence. Pirmā Rīgas ordeņpils tika celta jau Zobenbrāļu ordeņa laikā pirms 1209.gada tagadējās Konventa sētas vietā un 1297.gada konfliktā to nojauca rīdzinieki. 1330.gada pavasarī vairāk nekā 30 gadus ilgais rīdzinieku un Livonijas ordeņa karš beidzās ar Rīgas sakāvi. 1330.gada 30.marta kapitulācijas līgums noteica, ka ordenim rīdzinieki ierādīs vietu "pie Sv. Gara" pils celšanai - šī vieta bija pie bīskapa Alberta dibinātā Sv.Gara hospitāļa. Ordenim tika atdoti divi pilsētas torņi - Smilšu tornis un Svētā Gara tornis ar vārtiem un zirgu stalli pie Svētā Gara torņa (2). Pils celtniecība tika pabeigta 1340to gadu beigās. Mūsdienu mākslas vēsturnieki to dēvē par Monheimas Eberharda pili - Livonijas ordeņa mestrs Monheimas Eberhards licis pirmo pils pamatakmeni 1330.gada 15.jūnijā. (2)

Livonijas ordeņa mestra sēdeklis Rīgā atradās no 1340jiem gadiem līdz 1429.gadam, no 1434. līdz 1470.gadam un no 1471. līdz 1480.gadam. Pārējā laikā ordeņa mestra rezidence bija Cēsu ordeņpilī. 14.-15.gadsimta dokumentos minēts, ka pilī rezidē arī komturs un nama komturs (Hauskomtur). Rīgas pilī glabājās arī Livonijas ordeņa arhīvs, zelta, sudraba, dārglietu un citu bagātību krājumi, kuri gan īsi pirms 1481.gada uzbrukuma no Rīgas tika pārvesti uz Cēsīm. 1442.gadā šeit uzturējās 17 ordeņbrāļi, 1451.gadā - 20 ordeņbrāļi, 6 priesterbrāļi un 3 pusbrāļi. Saskaņā ar revīzijas materiāliem Rīgas pilī tika glabāti lielākie pārtikas un bruņu krājumi, pati pils bijusi viena no labākajām Livonijā.

1454.gadā starp ordeņpils iemītniekiem un rīdziniekiem atkal sākās bruņots konflikts, kas noslēdzās ar izlīgumu. Saskaņā ar šo vienošanos rīdzinieki varēja celt mūri starp pili un Rīgu, mūris šajā vietā atradās arī pirms 1330.gada. 1481.gadā karš starp rīdziniekiem un ordeni atsākās un ilga 10 gadus. Tā laikā 1484.gada 18.maijā pēc ilgstoša pils aplenkuma Rīgas pils padevās rīdziniekiem - pils aizstāvji jau esot no bada uzpampuši un veseli bijuši tikai kādi desmit vīri. Aizstāvji ar pusi no dārglietām pa ūdensceļu drīkstēja doties uz Bukultiem, pārējā manta nonāca rīdzinieku algotņu rokās.

Trīs dienas pēc pils ieņemšanas Rīgas rāte aicināja pilsētniekus nojaukt pili ("Jebkuram - jaunam un vecam, vācietim un nevācietim ir tiesības nojaukt pili līdz pamatiemv) un nākamo nedēļu laikā pils mūri tika spridzināti un grauti. Nabagi vākuši ķieģeļus un pārdevuši. 15.augustā sabruka pils lielākais tornis - Svina tornis un līdz ar to pils bija pilnīgi nolīdzināta līdz ar zemi. Ir vēsturnieki, kas uzskata, ka pilnībā pils tomēr netika nojaukta, tomēr arheoloģiskā izpēte liecina, ka no senākās pils atlika tikai pagrabi, no kuriem daļa varēja būt arī senākās pils pirmā stāva atliekas.

Viduslaiki - III ordeņpils

1491.gadā pie Ādažiem ordeņa spēki sakāva rīdziniekus un 30.martā Valmierā tika noslēgts miera līgums. Saskaņā ar līgumu rīdziniekiem Daugavas malā bija jāuzceļ jauna ordeņa pils - būvēšana bija jāuzsāk gada laikā un jāpabeidz sešu gadu laikā. Līgums tika pārkāpts - celtniecība nebija uzsākta vēl 1495.gadā. Pils būvniecību uzsāka, visdrīzāk, 1497.gadā, pēc Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga ilgstoša spiediena. Tiesa, jau 1495.gadā mestrs nostiprināja Cēsu pili - acīmredzot viņš nedomāja Rīgā atgriezties. Rīgas pils tika uzcelta iepriekšējās pils vietā, daļēji uz tās pamatiem, taču tika pievienoti diagonāli izvietoti, masīvi apaļie torņi - Svētā gara tornis un Svina tornis. Laikabiedri uzskatīja, ka jaunā pils ir mazāka, vājāka un mazāk iespaidīga kā vecā pils. Visdrīzāk celtniecība tika pabeigta 1515.gadā - šis gads minēts uzrakstos zem Sv.Marijas un Pletenberga tēliem virs pils ieejas.

Volters fon Pletenbergs un mestri pēc viņa vairs neizvēlējās Rīgas pili par savu rezidenci un pārcēlās uz Cēsīm. Jaunajā Rīgas pilī dzīvoja pils pārvaldnieks - komturs. Nav ziņu, cik ordeņa brāļu pilī 16.gadsimtā uzturējās ikdienā. 1562.gada martā pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no pienākumiem pret mestru un nodeva mestra regālijas Polijas karaļa pārstāvim Radzivilam Melnajam - līdz ar to Rīgas ordeņpils telpās savu eksistenci izbeidza Livonijas ordenis. Gothards Ketlers varu pilnībā nezaudēja - poļi viņu iecēla par Vidzemes administratoru un vēlāk - par pirmo Kurzemes un Zemgales hercogu. Ketlers Rīgas pilī dzīvoja līdz 1578.gadam.

Pēc Ketlera Rīgas pilī uzturējās t.s. Pārdaugavas hercogistes administratori, poļu vietvalži. Kad 1582.gadā Rīgā ieradās Polijas karalis Stefans Batorijs, viņš apmetās Rīgas pilī. Kopumā poļu laikā Rīgas pils bija sabrukuma stāvoklī, taču ap šo laiku tai tika veidoti zemes nocietinājumi.

17.-19.gadsimts

1621.gadā Rīga nokļuva Zviedrijas pārvaldībā un jau 1622.gadā tika veikti neatliekamie pils sakārtošanas darbi. 17.gadsimta gaitā notika vairākas Rīgas pils pārbūves. 1649.gadā priekšpils ziemeļrietumu stūrī uzbūvēja greznu, ar ciļņiem rotātu erkeru - stūra tornīti, kas rotā pili arī tagad. 1682.gadā pili paplašināja ar piebūvēm - gar tās austrumu korpusu ierīkoja arsenālu. Gar priekšpili tika uzcelti zirgu staļļi, tika uzsākti pārveidojumi arī vecās pils iekšpusē. Zviedri ap pili uzlaboja zemes nocietinājumus un izbūvēja divas bastejas. Līdz 17.gadsimtam pilī mita daudz karavīru, amatnieku un dienesta ļaužu - 17.gadsimta vidū tika uzcelta Citadele un Rīgas pils atbrīvojās pārvaldes iestādēm.

Ziemeļu kara laikā tika bombardēta Rīga un cieta arī Rīgas pils. Kad Rīga nonāca Krievijas pakļautībā, Rīgas pils kļuva par Rīgas (Vidzemes) ģenerālgubernatoru mītni. No 1795. gada līdz 1917.gadam pilī uzturējās Vidzemes gubernators. Tā kā šādai pārvaldes iestādei bija lielas vajadzības, pilī notika nepārtraukti remonti un pārbūves, ierīkojot dzīvokļus gubernatoriem, reprezentācijas telpas cara ģimenei brīžiem, kad tā ieradās Rīgā un citām vajadzībām. 1783.gadā tika nojaukts zviedru celtais arsenāls - tā vietā tika uzcelta reprezentatīva piebūve, kas izmainīja pils fasādi. Arī pils iekštelpas tika daudzkārt pārbūvētas, pamazām likvidējot autentiskās viduslaiku detaļas. Pils sienas tika paaugstinātas un uzcelts jauns stāvs. Tika pārveidoti arī pils torņi.

1816.gadā starp pili un grāvi un vēlāk - arī uz Horna bastiona tika izveidots pils dārzs. 1817.-1818.gadā priekšpils ziemeļu daļā tika iekārtoti ģenerālgubernatora apartamenti. 1841.-1843.gadā vecajai pils daļai uzcēla ceturto stāvu, kuru gandrīz visu izīrēja valsts ierēdņiem - līdz ar to pilī strauji pieauga cilvēku skaits - pilī tagad bija ap 20 dzīvokļu. 1860jos gados tika pārbūvēta piekšpils, nomainīts Baltās zāles griestu segums. Pilī ienāca arī sabiedriskas zinātnes organizācijas - Baltijas senatnes un vēstures pētītāju biedrība un Rīgas pilsoņu literāri praktiskā biedrība. Šādi likts pamats tam, ka vēl mūsdienās pilī ir gan vēstures gan literāra rakstura muzeji.

20.-21. gadsimts

1917.gada augustā pilī ienāca vācu karaspēks, 1918.gada decembrī - lielinieki. 1919.gada maijā atgriezās vācieši - landesvērs. Tikai pēc Strazdumuižas pamiera (1919.gada 3.jūlijs) pils nonāca Latvijas valsts īpašumā un tajā sāka plīvot valsts karogs.

Pēc 1920.gada Rīgas pils kļuva par Latvijas Valsts prezidenta mītni, šeit izvietoja arī Valsts vēstures muzeju un Valsts mākslas muzeju. Arī šajā laikā notika pils pārbūve - tika uzcelts augstākais pils elements - Trīs Zvaigžņu tornis (1938), tika pārbūvētas telpas, piemēram Svētku zāle (E.Laube, 1938-1939) u.c. Šajā laikā darbi tika veikti galvenokārt priekšpils teritorijā - cara laika gubernatoru apartamentos. Svētku zāli rotāja 17 gleznas. Pilī 1920jos gados izvietoja arī Latvijas Vēstures un aizrobežu mākslas muzeju. Joprojām pilī bija ap 20 dzīvokļu, tai skaitā 1939.gadā pilī apmetās Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.

Padomju okupācijas laikā pilī izvietoja Tautas komisāru padomi, taču jau pēc pusgada drēgno, drūmo pili tā atstāja, atdodot pili bērniem - Rīgas pils kļuva par Pionieru pili. Vācu okupācijas laikā Valsts prezidenta telpās atradās reihskomisariāta daļa. Muzejus no pils neizdevās izlikt ne padomju, ne vācu laikā, 1952.gadā pilī izveidoja arī Raiņa literatūras un mākslas vēstures muzeju. Pilij nebija vienota saimnieka un tās kopējais stāvoklis pasliktinājās.

Kopš 1988.gada 11.novembra pils Svētā Gara tornī atkal ir pacelts Latvijas nacionālais karogs. Pēc Latvijas valsts atjaunošanas 1993.gadā tika izlemts atjaunot valsts prezidenta institūciju, izvietojot prezidentu atkal Rīgas pilī. 1994.gadā pilī tika iekārtota prezidentam sākotnēji paredzētā pils daļa, darbu laikā tika atklāts, ka pilī saglabājušās vērtīgas vēstures liecības, kuras tālākajos darbos nepieciešams rekonstruēt un restaurēt.

Pils ekspluatācijas laikā atklājies, ka tās dažādajos laikos liktie pamati nevienmērīgi sēžas un rezultātā daudzas pils telpas tagad ir avārijas stāvoklī un ir nepieciešams apjomīgs kapitālais remonts. Kad tas tiks veikts, pavērsies iespēja veikt daudz dziļāku pils vēstures izpēti un atjaunot pils viduslaiku detaļas.

Pils baznīca

Viduslaikos pils baznīca atradusies pils dienvidu spārnā pie lielā, apaļā torņa - šī telpa ir pārveidota, taču saglabājusies līdz mūsdienām. Baznīcai bija divi jomi, kurus atdalīja skaistas velves un pīlāri. 16.gadsimtā baznīcai bija pieci logi - trīs dienvidu pusē un divi austrumu galā. Iespējams, baznīcai piederīga bija arī līdzās esošā Sv.Gara torņa zāle. 18.gadsimtā, nonākot Krievijas pakļautībā, baznīca iegūst arī pareizticības simbolus - 1757.gadā ierīko otru - Sv.Radoņežas Sergijam veltītu altāri.

1870.gadā, kad par Baltijas ģenerālgubernatoru kļuva Pjotrs Bagrations, viņš atzina, ka baznīca atrodas nepiemērotā vietā. Ja viduslaikos baznīca atradās pils centrālajā vietā - starp bruņinieku lielo sanāksmju zāli un mestra telpām, tad kopš 17.gadsimta, kad ģenerālgubernatora dzīvojamā māja atradās pils ziemeļu pusē, baznīca pilskungam vairs nebija tik ērti pieejama. Ja pāris gadsimtus tas īpašas problēmas neradīja, tad 19.gadsimta vidū, kad par ģenerālgubernatoriem kļuva tikai pareizticīgi Krievijas impērijas pilsoņi (Bagrations pēc izcelsmes bija gruzīns) un baznīca būtībā bija nepieciešama tikai pašam ģenerālgubernatoram, bija daudz ērtāk to ierīkot līdzās gubernatora apartamentiem.

Jauno pils baznīcu - nu jau tikai pareizticīgo baznīcu - ierīkoja 18.gadsimtā celtās lielās pils piebūves trešajā vai ceturtajā stāvā, tai izgatavoja jaunu interjeru. Jauno baznīcu iesvētīja 1872.gada 27.februārī. Vecās baznīcas telpas ierādīja Vidzemes guberņas valdei, sadalot divos stāvos. Latvijas valsts un padomju laikos abu baznīcu telpās izvietoti muzeji. Iespējams, ka pils tālākās rekonstrukcijas gaitā viduslaiku baznīca var tikt atjaunota. (2)

 

Būves apraksts

Ārējie nocietinājumi

Saskaņā ar 17.gadsimta plāniem pils atradās ziemeļos no pilsētas uz mākslīgi veidotas salas - tātad tā bija ūdenspils, kuru no visām pusēm apņēma ūdens. Rietumos no pils atrodas Daugava, ziemeļos pili no sauszemes atdalīja Dzirnavu strauts un t.s. Šķērsgrāvis. Pilsētas pusē - dienvidos - pili nošķīra 1575.gadā rakts grāvis ar ūdeni. Ap pili bija izveidots zemes nocietinājuma valnis, kas piemērots aizsardzībai pret ugunsieročiem - šis valnis minēts 1590.gada revīzijā.

Senākās pils uzbūve

Senākā Rīgas pils eksistēja laikā, kad Ziemeļeiropā tikai sāka parādīties tādi pilsētu un būvju attēli, kas atainoja tās daudzmaz reālistiski. Ir saglabājušies pretrunīgi vairākkārt pārzīmēti šī perioda pils attēli no 17.gadsimta pirmajā pusē sarakstītās Jirgena Helmsa hronikas, kura savukārt atsaucas uz kādu Livonijas un Prūsijas hroniku. Diemžēl ne šī senā viduslaiku hronika ne arī Helmsa hronika nav saglabājušās (atrastas) un mūsdienās apskatāmi divi vēlāki pārzīmējumi.

Vienā no zīmējumiem pils atainota kā vienādmalu trijstūris ar trim apaļiem torņiem katrā stūrī, pret Daugavu pavērsts vārtu tornis.

Otrā zīmējumā, kas datēts ar 1499.gadu, nevarēja būt attēlota jaunā pils, jo šajā laikā to tikai būvēja. Šajā (otrajā) zīmējumā atainota būve, kas plānā tuvu kvadrātam. No ārsienas līdz Daugavai liela piebūve - nocietinājums un reizē arī tualete. Pilij četri torņi. Varētu pieņemt, ka pirmais zīmējums neprecīzi ataino to, ka pilij sākotnēji bija trīs torņi un varbūt arī trīs korpusi, bet tā nebūt nebija trīsstūraina.

Zināms arī, ka senākajai pilij bijusi priekšpils, kas norobežota ar mūri. Pilsētas pusē priekšpilij bija divi torņi, kurus 15.gadsimtā sauca par Auzu torni un Jauno torni - pēdējais ierīkots ap 1454.gadu. Priekšpilī atradusies Sv.Andreja kapela, staļļi un iesala rija. Pils tuvumā bijusi arī Sv.Jāņa kapela, ķieģelnīca, ordeņbrāļu dzirnavas - šīs būves visdrīzāk atradās aiz priekšpils mūra. Austrumu pusē priekšpils mūris varētu būt bijis kaut kur pie Arsenāla ielas.

Arheoloģiskajos izrakumos (1994, 1995, 2001) 17.gadsimta priekšpilī atsegti apaļa torņa pamati - no torņa rietumu un dienvidu virzienā gāja 4 metrus plats mūris. Vietām arī jaunajai pilij izmantoti vecās pils pamati, dažviet pagrabos, iespējams saglabājušās senās velves un sienas. Tomēr kopumā abas pilis ir grūti nošķirt un mūsdienās ir gandrīz neiespējami sniegt pārliecinošu senākās pils rekonstrukciju. (2)

Jaunākās pils uzbūve

Rīgas pils būvniecība un ar pili saistītie notikumi ir salīdzinoši labi dokumentēti, pie kam izdodas apzināt arī jaunus informācijas avotus. Pilī veikti arī arheoloģiskie izrakumi.

Galvenā pils ir ar kvadrātam tuvu plānojumu, tās malu garums ir no 53,3 līdz 56,7 metriem. Pilij četri korpusi, kas ietver iekšpagalmu, kura izmēri 28 x 29 metri. Dienvidaustrumu un ziemeļrietumu stūrī atrodas apaļi lielgabalu torņi, abos pārējos torņos bija mazi, četrstūraini kāpņu torņi. Sākotnēji, pirms apaļo torņu uzcelšanas pils izskatījās īpaši smagnēja un drūma - tā atgādināja milzu kubu ar šaurām smailloka arkas logu atverēm.

Kopumā Rīgas pilij mūsdienās ir seši torņi. Pils stūros atrodas Sv.Gara, Svina, Pipera (kāpņu tornis DR stūrī) un Ziemeļu (bij. Pulksteņa tornis ZA stūrī) torņi. Pils jaunākajai daļai ir Erkera (17.gs.vidus?) un Triju zvaigžņu (1938-1939.) torņi.

Pils galvenās daļas ziemeļu korpusam piekļāvās priekšpils - plānā neregulārs četrstūris. 16.gadsimtā priekšpilij bija ziemeļu un rietumu korpusi bez pagrabiem - ar diviem dzīvojamiem stāviem un ieroču stāvu bēniņos. Pagalms bija neapbūvēts. Galvenā ieeja pilī veda no ziemeļiem cauri priekšpilij. Arī galvenās pils četriem korpusiem bija divi dzīvojamie stāvi un ieroču stāvs bēniņos. Kopējais pils sienu augstums bija 18-19 metri, ja skaita no dienvidu korpusa pirmā stāva grīdas.

Ordeņa laikos pils pagrabi tika izmantoti kā noliktavas. Pirmajā stāvā bija saimniecības telpas, darbnīcas, te glabāja pārtiku. Otrajā stāvā atradās galvenās dzīvojamās telpas, tai skaitā ordeņa brāļu ēdamzāle, kapitula zāle, brāļu guļamtelpas un citas telpas. Svētā Gara tornī atradās arī sakristeja un mestra apartamenti. Šajā stāvā telpām bija augstāki griesti nekā pirmajā stāvā - tie sasniedza 7 metru augstumu. Telpas sedza zvaigžņu, tīkla un citu veidu velves. Trešais stāvs bija ieroču stāvs, kas nebija sadalīts ar šķērssienām. Šim stāvam nebija griestu, tikai pils jumts virs tā. Visā austrumu un dienvidu korpusa garumā bija izbūvēti arī pagrabi, kurus sedza krusta velves. Izņēmums ir divas travejas dienvidu korpusa austrumu galā, kur bijušas zvaigžņu velves. Savukārt ziemeļu un rietumu korpusam pagrabi nebija ierīkoti visā korpusa garumā, tikai starp atsevišķām telpām.

Pils pagalma vidū bijusi aka. Pagalma pusē gar visiem korpusiem bija ierīkota vaļēja galerija, kas bija sadalīta divos stāvos. Gar pagalma austrumu malu uz galeriju un pils augšstāviem veda atklātas kāpnes.

Dažos 17.gadsimta plānos un zīmējumos ir redzams, ka apmēram līdz 17.gadsimta vidum pilij bija vēl cits tornis. Tas plānā bija apaļš, atradās ārpus pils un priekšpils, ap 20 metrus no pils ziemeļaustrumu stūra - aptuveni tagadējās ietves vietā pie priekšpils.

Pils sienas caurmērā ir ap 3 metrus biezas, mūrētas no dolomīta akmeņiem ar kaļķu javu. Lielāko akmeņu noķīlēšanai un mūru līdzināšanai lietoti arī ķieģeļi. No lielākiem akmeņiem ir mūrēta sienu ārējā čaula, pēc tam ar sīkākiem akmeņiem un javu ir pildīts sienas kodols.

Galvenās pils pirmā stāva telpu plānojums mainījies salīdzinoši nedaudz - tikai lielākās telpas ir sadalītas sīkākās telpās ar starpsienām. Visās pirmā stāva telpās joprojām ir saglabājušās krusta velves. 18.-19.gadsimta pārbūvēs visu galvenās pils korpusu otrā stāva telpas sadalītas divos stāvos. Kādreizējā lielā kapitula zāle, kapela un citas telpas ar kapitālām sienām sadalītas sīkākās telpās. Austrumu, ziemeļu un rietumu korpusa galvenajam stāvam ir nokaltas velves un to vietā ierīkoti līmeniski griesti. Tikai dienvidu korpusā tagadējā trešā stāva griestiem ir saglabājušās krusta un zvaigžņu velves.

Mākslas pieminekļi un interesantas detaļas

Galveno pils vārtu portālu pagalma pusē rotā dvi izcili vēlās gotikas - manierisma laikmeta ciļņi - "Mestrs Volters fon Pletenbergs" (1515) un "Madonna ar bērnu" (1515). Zem Madonnas ir šāds teksts (latviski): "Ai Dievmāte piemini mani Volteru Pletenbergu Vācu ordeņa mestru Livonijā. Tā Kunga 1515.gadā". Teksta sākumdaļa latīniski, otrā puse - viduslejasvācu valodā, gadskaitlis - latīniski. Zem mestra figūras: "Kungs Volters fon Pletenbergs, Vācu ordeņa mestrs Livonijā. 1515.gadā". Teksts viduslejasvācu valotā, gadskaitlis - latīņu. Šie ir vecākie laicīgie (kā liecina atainotais saturs - relatīvi laicīgie) viduslaiku tēlniecības pieminekļi Latvijā, tie ir daudz pētīti un analizēti, tiek uzskatīti par lielu vērtību Baltijas mākslā un vēsturē. Abi ciļņi ir ļoti sliktā stāvoklī. (2)

Pils ziemeļrietumu stūrī 1649.gadā uzcelts stūra tornītis - erkers, kuru bagātīgi rotā agrīnā baroka stila ciļņi.

Saglabājies pils Baltās zāles interjers (1818, 1860-1862).

Sūtņu zāles griestus rotā A.Cīruļa griestu gleznojumi (1929).

Izcils metālapstrādes mākslas piemineklis ir pils vārti (A.Cīrulis, 1939).

Vairākos virzienos no pils ved pazemes ejas. 1956.gadā tika atklāta ieeja šādā ejā Daugavas krastā - šī eja kalpoja kā rezerves izeja no patvēruma pils pagrabā. Eja bija vienu metru plata, divus metrus augsta, tās garums - ap 50 metri. 1969.gadā, rokot tranšeju pils dārzā, uzieta cita eja, taču nav zināms, kur tā ved.

 

Nostāsti

Reiz, pavisam nesen, kad arheoloģisko izrakumu zālē tika veikts remonts, naktī Latvijas Vēstures muzeja sargam piezvanījis Ārzemju mākslas muzeja sargs un jautājis, vai tad meistari vēl strādājot. Šis atbildējis, ka nē - viss esot tumšs un kluss. Jautātājs atteic, ka tumšs varbūt ir, bet kluss gan ne - viņš skaidri dzirdot, ka augšā virs viņa staigā, sarunājas un bīda mēbeles. Abi sargi nolemj izsaukt policiju. Policisti savukārt bez muzeja darbinieku klātbūtnes telpās negāja. No gultas tad tika izcelts muzeja saimnieciskais direktors, visi kopā telpas atslēdza, bet tur, protams, neviena nebija un viss bija tādā kārtībā, kā vakar atstāts. (Latvijas Vēstures muzeja darbinieces Eleonoras Zviedres stāsts (3))

...

1579.gadā ķēniņš Stefans cēla ieročus pret maskavieti, devās pirmām kārtām uz Polocku, Krievijas pilsētu, kuru ne bez lielām pūlēm un mokām ieņēma atpakaļ 13.augustā.

Šinī gadā Rīgas pilī bija redzama tiešām brīnišķīga parādība - pils tornī jau daudzus gadus, cik vien ilgi cilvēki varēja atcerēties, bij sev ligzdu vijis krauklis. Tai gadā, kad ķēniņš Stefans aplenca Polocku, atlidoja stārks, šinī provincē neredzēts un rets putns, un uzsāka cīņu par ligzdu. Krauklis ligzdu neatdeva viegli, un šī cīņa vilkās veselu mēnesi. Beidzot stārks guva virsroku, izdzina kraukli un tur (pils tornī) sev ierīkoja vietu un mitekli.

Šīs parādības noslēpumu tā laika vecie un gudrie vīri izskaidroja tādā kārtā: kraukli, kas ilgi dzīvojis pils tornī, vajag iztulkot kā vācu valdīšanu, kas šeit Livonijā pastāvējusi, stārku - kā poļus, līdz šim šinīs vietās nepazītus; viņi ieņemšot Livonijā vācu vietu, kas arī patiešām notika. (Tallinas katoļu prāvests Dionīsijs Fabrīcijs 16.gadsimtā (3))

...

Livonijas ordeņa mestrs 14.gadsimta sākumā piekritis ierasties Rīgā tikai tad, ja pilsētas grāvis 30 olekšu garumā būs aizbērts ar nojaukta pilsētas mūra akmeņiem. Šajā sakarā Duisburgas Pētera hronikā iekļauts nostāsts par kādu sievieti, kas brīnījusies - vai šis mestrs ir viscaur miesās tik liels, ka viņam nepieciešama tik plata ieeja un viņš ar savējiem nevar ienākt pa citiem vārtiem kā pārējie mirstīgie cilvēki. (2)

 

Pārējie attēli

---

---

 

Pētījumi

• 18. gadsimta beigas - J.K.Broce, senāku plānu kopijas, apraksti un zīmējumi, senā pils veidola rekonstrukcija;
• 1870ie - J.Dērings, apraksts un viduslaiku celtnes plāna rekonstrukcija;
• 1880ie - K.Lēviss of Menārs, galvenās pils otrā stāva un pils kapelas rekonstrukcijas projekts;
• 1890ie - R.Guleke, pils kapelas un remtera rekonstrukcija attēlā;
• 1892. - V.Neimanis, plāns, fasāžu un būvapjoma rekonstrukcija;
• 1939. - A.Tūlse, pētījums par pili un tās rekonstrukcija;
• 1963.-1964. - G.Erdmanis, uzmērīšana un arhitektonisko formu telpiskās uzbūves analīze;
• 1994.-1995. - J.Ciglis un G.Zemītis, priekšpils arheoloģiskā izpēte;
• 1994.-1996. - I.Dirveiks, priekšpils korpusa fasāžu, interjeru, jumtu arhitektoniski mākslinieciskā izpēte;
• 2001. un 2003. - M.Caune, pils vēsturiskās izpētes rezultātu publikācijas;
• 2001.-2003. - J.Ciglis un I.Melne, arheoloģiskie aizsardzības izrakumi galvenās pils ziemeļu korpusā.

 

Saistītie pieminekļi

1. Vecrīga
2. Vecrīgas arheoloģiskais komplekss
3. Licejs Pils laukumā 2
4. Pēterburgas viesnīca (administratīva ēka) Pils laukumā 4
5. Latvijas Vēstures muzejs
6. Latvijas Ārzemju mākslas muzejs
7. Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs
8. Piemiņas plāksne 11. novembra krastmalā
9. Ēka Pils laukumā 1 (kariešu novietne)
10. Rīgas pils dārzs un skvērs
11. Dolomīta tēli Rīgas pils dārzā

 

Izmantotie informācijas avoti

1. Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga, 2004.
2. Caune M. Rīgas pils - senā un mainīgā. Rīga, 2004.
3. Plaudis A. Ceļvedis pa teiksmu pilīm. Rīga, 2004.
4. Zilgalvis J. Pearls of Latvia. Full color guide to 40 of the most beautiful castles, palaces and manors in Latvia. Rīga, 2000-2001.
5. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas mājas lapa http://www.mantojums.lv, apmeklēta 2008. gada 21. decembrī