Alberta iela
2007.05.26.
| Platība: | 30 370 ha (3) |
| Platība % no Latvijas platības: | 0,47 % |
| Iedzīvotāju skaits: | 715 978 (4) |
| Iedzīvotāju skaits % no Latvijas iedzīvotāju skaita: | 31,57% |
| Dibināšanas gads: | 1201 |
| Senākā eksistējošā celtne: | Rīgas Ordeņa pils kapella - Jura baznīca (1207) |
Izcilākās vērtības
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Jau kopš 13.gadsimta sākuma pilsēta attīstījusies kā politiskās un galvenokārt - ekonomiskās varas centrs, kura nozīme nereti pārsniegusi mūsdienu Latvijas robežas. Tā kā Rīga vēstures gaitā pārsvarā nav bijusi neatkarīgas politiskās varas centrs - šeit nav karaļu pils un parku kompleksu, taču - nav bijis arī īpašu ierobežojumu tās pilsoņu turīguma izpausmēm, pie kam rīdzinieki savu pilsonisko brīvību bieži vien ir aktīvi aizstāvējuši. Pateicoties šīm pilsoniskās brīvības tradīcijām Rīgai raksturīgs ļoti liels izteiksmīgu, greznu celtņu skaits - var lēst, ka šādu skaistu būvju skaits pilsētā pārsniedz 10 - 12 tūkstošus.
Pilsētas vēsturiskais centrs 1997.gadā iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma pieminekļu sarakstā - pie kam par galveno vērtību atzīts ne tik daudz nelielais pilsētas viduslaiku centrs (kā uzskata vairums tūristu) bet gan neparasti plašie jūgendstila kvartāli un 19.gadsimta koka arhitektūra. Tomēr šeit noteikti jāpiemin izcilās Vecrīgas viduslaiku baznīcas, jo īpaši Doms un Sv.Pētera baznīca.
Ārpus vēsturiskā centra atrodas vairāki izteiksmīgi priekšpilsētu vēsturiskie centri, piemēram, Maskavas forštate, Āgenskalns, Torņakalns, Sarkandaugava un citi - katrā no šiem centriem plešas greznu namu kvartāli. Neparasts akcents ir gandrīz visas pilsētas teritorijā izkliedētās kādreizējo turīgo rīdzinieku dzimtu 18 - 19.gadsimta ārpilsētas muižiņas ar parkiem un apbūves kompleksiem - vēl saglabājušies vairāki desmiti sādu muižiņu.
Viena no pirmajām dārzu pilsētām pasaulē, kuras celtniecība uzsākta reizē ar dārzu pilsētu kustības aizsākšanos Eiropā 19.gadsimta beigās, ir Mežaparks - šī pilsētas daļa ar simtiem greznu savrupmāju savu garu lielā mērā saglabājusi līdz mūsdienām. Netālu Mežakapos atrodas viens no izcilākajiem un grandiozākajiem Art Deco stila brāļu kapu kompleksiem pasaulē. Berģos atrodas viens no senākajiem un lielākajiem pasaules etnogrāfiskajiem brīvdabas muzejiem, kur kopš 1924.gada 84 hektāru platībā izvietotas 118 izcilas, senas koka celtnes no visiem Latvijas lauku reģioniem. Viens no interesantākajiem muzejiem ir Motormuzejs Mežciemā, kur izvietoti simtiem transporta līdzekļu, kas ataino pasaules autobūves vēsturi kopš pašiem tās pirmsākumiem.
Iedalījums 58 apkaimēs
Pēdējo gadu gaitā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā tiek izstrādāts ilgi gaidītais priekšlikums Rīgas pilsētas iedalījumam mazākās teritoriālās vienībās - apkaimēs. Tā kā šāds iedalījums lieliski atbilst šīs mājaslapas mērķiem, Rīgas dabas un kultūras pieminekļi tiek apskatīti pa apkaimēm. Zem šīs kartes jūs atradīsiet arī tabulu ar galvenajiem datiem par visām 58 apkaimēm.
Izvēlieties apkaimi kartē vai sarakstā zem tās!
Rīgas apkaimju saraksts
Datu avoti un veiktās izmaiņas sākotnējos datos
Saraksts balstīts uz datiem, kas saņemti Rīgas pilsētas attīstības departamentā, t.sk. avoti (1) un (2).
Tā kā šīs tabulas veidošanas brīdī tika piedāvāts pagaidu projekts apkaimju robežām un nosaukumiem, autors tajā ir veicis vairākas izmaiņas - galvenokārt attiecībā uz apkaimju robežām. Šīs izmaiņas galvenokārt veiktas, lai novērstu situāciju, ka robežas iet pāri būvēm jeb vai to, ka neliela salas daļa ir iekļauta citā apkaimē. Dažas no izmaiņām saistītas ar apkaimju vēsturi - tā piemēram, autors Iļģuciemam pievienojis vēsturisku rūpnīcu rajonu dienvidos no Tvaikoņu ielas, jo šī vieta pēdējos gadsimtos tikusi identificēta ar Iļģuciemu un vietvārds "Iļģuciems" šeit tiek lietots uzņēmumu un iestāžu nosaukumos. Izmaiņas norādītas tabulas kolonnā "Piezīmes".
Platība
Platībā iekļauta arī ūdenstilpju virsmas platība. Jūra netiek iekļauta Rīgas teritorijā - līdz ar to tā nav iekļauta arī apkaimju platībā.
Iedzīvotāju skaits
Šeit norādītais iedzīvotāju skaits ir ļoti aptuvens - tāpēc, lūdzu, pārlieku nepaļaujieties uz šiem datiem. Skaits noapaļots līdz ± 50 iedzīvotājiem. Skaitļi iegūti, aptuveni analizējot iedzīvotāju skaitu Rīgas statistiskajās zonās 2005.gadā, pie kam šo statistisko zonu robežas nesakrīt ar apkaimju robežām. Skaitļi aptuveni ekstrapolēti, balstoties uz līdzšinējām demogrāfiskajām tendencēm statistiskajās zonās un ļoti aptuveni ņemot vērā dažus nesen realizētos lielos daudzdzīvokļu namu projektus.
Tabulas lietošana
Šīs tabulas datus var sakārtot pa kolonnām alfabētiski vai pēc skaitliskām vērtībām - uzklikšķiniet uz attiecīgā kolonnas virsraksta.
| Nosaukums | Aprakstīto pieminekļu skaits | Aptuvens iedzīvotāju skaits, 2008 | Platība (ha) | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| Āgenskalns | 13 | 31 150 | 460,79 | - |
| Atgāzene | 2 | 1 050 | 74,4 | - |
| Avoti | 1 | 25 150 | 179,16 | Avotā Nr (2) platība ir 181,26 ha. Salīdzinot ar avotu Nr (2) šeit mainīta robeža, lai tā nešķērsotu ēkas. |
| Beberbeķi | 0 | 350 | 120,31 | - |
| Berģi | 2 | 3 000 | 569,97 | - |
| Bieriņi | 6 | 8 000 | 436,86 | - |
| Bišumuiža | 4 | 2 550 | 224,09 | - |
| Bolderāja | 3 | 14 650 | 795,78 | Avotā Nr (2) platība ir 831,94 ha. Salīdzinot ar avotu Nr (2) šeit nav iekļauta Krievusalas ziemeļu daļa, kas iekļauta Voleros. |
| Brasa | 1 | 14 150 | 166,28 | Avotā Nr (2) platība ir 173,90 ha. Salīdzinot ar avotu Nr (2) šeit robeža nešķērso ēkas un virzās pa ielām. Daļa no platības iekļauta Skanstē un Centrā. |
| Brekši | 2 | 1900 | 203,63 | - |
| Bukulti | 2 | 700 | 517,74 | - |
| Buļļi | 1 | 200 | 748,87 | - |
| Centrs | 10 | 38 350 | 383,97 | Avotā Nr (2) platība ir 373,76 ha. Salīdzinot ar avotu Nr (2), šeit iekļauta daļa no Brasas, lai robeža virzītos pa ielu. |
| Čiekurkalns | 7 | 8 250 | 566,33 | - |
| Dārzciems | 3 | 21 150 | 418,65 | Avotā Nr (2) platība ir 457,18 ha. Salīdzinot ar avotu Nr (2) šeit nav iekļauti Matīsa kapi un Centrālcietums, kas iekļauti Maskavas priekšpilsētā. |
| Dārziņi | 0 | 1 400 | 434,33 | - |
| Daugavgrīva | 0 | 9 750 | 1 013,54 | |
| Dreiliņi | 0 | 2 100 | 415,04 | - |
| Dzirciems | 7 | 13 050 | 239,49 | Avotā Nr (2) platība ir 244,14 ha. Salīdzinot ar avotu Nr (2) šeit nav iekļauta daļa dienvidos no Tvaikoņu ielas jo tā vēsturiski vismaz kopš 18.gadsimta saistīta ar vietvārdu "Iļģuciems". |
| Grīziņkalns | 2 | 15 100 | 152,68 | Avotā Nr (2) platība ir 151,56 ha. Salīdzinot ar avotu Nr (2) šeit mainīta robeža, lai tā nešķērsotu ēkas. |
| Iļģuciems | 4 | 26 250 | 248,60 | Avotā Nr (2) platība ir 243,94 ha. Šeit iekļauta daļa no Dzirciema dienvidos no Tvaikoņu ielas jo šī vieta saistīta ar vietvārdu "Iļģuciems" vismaz kopš 18.gadsimta. |
| Imanta | 7 | 49 550 | 903,13 | Avotā Nr (2) platība ir 899,27 ha. Šeit iekļauta daļa no Kleistu apkaimes - garāžu teritorija, kas pieejama tikai no Imantas un kuru izmanto Imantas iedzīvotāji. |
| Jaunciems | 1 | 2 650 | 912,13 | - |
| Jugla | 16 | 26 850 | 1 408,29 | - |
| Katlakalns | 1 | 150 | 153,80 | Avotā Nr (2) platība ir 155,20 ha. Salīdzinot ar avotu Nr (2) šeit nav iekļauta daļa no Kazu sēkļa - tā šeit ir daļa no Salām. |
| Ķengarags | 2 | 56 500 | 518,37 | - |
| Ķīpsala | 0 | 900 | 197,23 | - |
| Kleisti | 3 | 150 | 1 866,92 | Avotā Nr (2) platība ir 1 870,78 ha. Šeit nav iekļauta garāžu platība, kuras pieejamas tikai no Imantas un kuras izmanto tikai Imantas iedzīvotāji. |
| Kundziņsala | 0 | 450 | 574,26 | Avotā Nr (2) platība ir 554,76 ha. Šeit iekļauta Kurpnieku salas ziemeļu daļa, kas avotā Nr (2) bija daļa no Vecmīlgrāvja. |
| Mangaļsala | 1 | 1 400 | 802,68 | - |
| Maskavas forštate | 5 | 33 250 | 795,69 | Avotā Nr (2) platība ir 758,56 ha. Šeit iekļauts Centrālcietums un Matīsa kapi, kas avotā Nr (2) bija daļa no Dārzciema. |
| Mežaparks | 4 | 4 350 | 1 180,79 | - |
| Mežciems | 5 | 15 900 | 765,81 | - |
| Mīlgrāvis | 0 | 4 350 | 322,15 | - |
| Mūkupurvs | 0 | 200 | 451,02 | - |
| Pētersala - Andrejsala | 9 | 5 850 | 284,72 | Avotā Nr (2) platība ir 277,01 ha. Salīdzinot ar avotu Nr (2) šeit robeža nešķērso ēkas, no Sarkandaugavas "atņemta" vēsturiskā Vējzaķsalas rajona daļa. |
| Pļavnieki | 1 | 47 900 | 298,18 | - |
| Pleskodāle | 5 | 5 200 | 347,60 | - |
| Purvciems | 1 | 60 650 | 501,14 | - |
| Rumbula | 2 | 1 100 | 697,03 | - |
| Salas | 1 | 100 | 363,73 | Avotā Nr (2) platība ir 362,39 ha. Šeit iekļauta daļa no Kazu sēkļa, kas avotā Nr (2) bija daļa no Katlakalna. |
| Šampēteris | 0 | 5 700 | 136,47 | - |
| Sarkandaugava | 8 | 19 750 | 750,69 | Avotā Nr (2) platība ir 758,72 ha. Salīdzinot ar avotu Nr (2) šeit robežas nešķērso ēkas, daļa no vēsturiskā Vējzaķsalas rajona iekļauta Pētersalas - Andrejsalas apkaimē. |
| Skanste | 0 | 700 | 213,52 | Avotā Nr (2) platība ir 214,59 ha. Salīdzinājumā ar avotu Nr (2) šeit robežas nešķērso ēkas. |
| Šķirotava | 2 | 1 950 | 1 004,56 | - |
| Spilve | 4 | 100 | 956,46 | - |
| Suži | 2 | 450 | 401,89 | - |
| Teika | 12 | 32 200 | 467,65 | - |
| Torņakalns | 7 | 7 800 | 320,62 | - |
| Trīsciems | 1 | 950 | 1 130,60 | - |
| Vecāķi | 0 | 1 250 | 229,99 | - |
| Vecdaugava | 1 | 1 350 | 306,22 | - |
| Vecmīlgrāvis | 1 | 25 800 | 587,08 | Avotā Nr (2) platība ir 606,58 ha. Šeit nav iekļauta Kurpnieku salas ziemeļu daļa, kas iekļauta Kundziņsalas apkaimē. |
| Vecrīga | 7 | 2 800 | 94,52 | Avotā Nr (2) nosaukums - "Vecpilsēta", šeit lietots biežāk izmantotais vietvārds. Avotā Nr (2) platība ir 94,28 ha. Salīdzinot ar avotu Nr (2) šeit robeža ir mainīta, lai tā nešķērsotu ēkas. |
| Voleri | 6 | 350 | 567,09 | Avotā Nr (2) platība ir 530,93 ha. Šeit iekļauta Krievusalas ziemeļu daļa, kas avotā Nr (2) bija daļa no Bolderājas. |
| Zasulauks | 5 | 7 450 | 118,86 | - |
| Ziepniekkalns | 6 | 35 650 | 1 090,37 | - |
| Zolitūde | 0 | 19 650 | 288,43 | - |
| Kopā: | 196 | 719 600 | 30 370,00 | - |
Izmantotie informācijas avoti
- Apkaimju ekonomiski - ģeogrāfiskais apraksts, I daļa (uzmanieties - 112 MB liels PDF fails!). Rīga 2007.
- Rīgas pilsētas attīstības departaments, apkaimju projekts, apmeklēta 2009.gada 12.aprīlī.
- Rīgas ģeogrāfiskās informācijas sistēma, 2009.gads.
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās, 2009.gada 1.janvāris, apmeklēta 2009.gada 12.aprīlī