Viduslaiku piļu izvietojums Latvijā

ENGLISH

Pārskata karte

Zemāk apskatāmajā kartē iekļautas visas Latvijas teritorijā apzinātās viduslaiku piļu lokalizācijas vietas. Vairākas no pilīm atrodas tik tuvu viena otrai, ka šajā kartē tās pārklājas un nav vizuāli nošķiramas. Kopumā kartē iekļauta informācija par 134 pilīm.

Ar sarkanas krāsas kvadrātiņiem atzīmētas tās pilis, kuras ir vairāk vai mazāk labi saglabājušās - ir saglabājusies ēku ārsienas un jumta segums. Daļa no tām tiek aktīvi izmantotas arī mūsdienās (Rīgas ordeņpils), daļa netiek izmantotas un līdz ar to ir ļoti apdraudētas (Bramberģes muižas ēkas). Kopumā kartē iekļautas 19 šādas pilis.

Dzeltenas krāsas kvadrātiņi ar melnu ārmalu apzīmē viduslaiku piļu drupas. Šajā kategorijā tiek iekļautas tās būves, kuras jau ir būtiski bojātas, taču joprojām virs grunts līmeņa paceļas sākotnējās pils konstrukcijas. Te iekļautas arī to piļu atliekas, kas mūsdienās veido nelielu daļu no jaunākas ēkas - piemēram, Svitenes pils. Kartē atainotas 52 pilsdrupas.

Gaišdzeltenas krāsas kvadrātiņi ar blāvu ārmalu apzīmē viduslaiku piļu lokalizācijas vietas, kur mūsdienās virs grunts līmeņa nav saglabājušās būvju atliekas. Dažkārt dabā vēl iespējams saskatīt viduslaiku nocietinājumu atliekas - ar augsni segtas drupas, pils grāvjus un vaļņus. Bieži nav redzamas pat šādas pēdas. Nereti iekarotāji baltu vai lībiešu pilskalnos cēluši īslaicīgi pastāvējušas koka pilis, īpaši nemainot agrāko nocietinājumu sistēmu. Nereti šādu piļu vietas nav precīzi lokalizētas, taču gadījumos, kur visi pils lokalizācijas varianti ir tuvu viens otram, šajā kartē pils ir atzīmēta, jo simbols pārklāj visus pils atrašanās vietu variantus. Kopā kartē atainotas 65 šādas vietas.

Vairākas rakstos minētas viduslaiku pilis nav pat aptuveni lokalizētas un līdz ar to tās nevar atainot pat šādā rupja mēroga kartē. Kartē nav atainotas, piemēram, Līves, Remīnes, Lubānas pilis.

Par pamatu kartes sastādīšanai izmantots "Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons " (1), papildus leksikonā uzskaitītajām pilīm kartē iekļaujot Dunalkas veco kungu māju, kas celta 16. gadsimta beigās (3) un Siguldas Krusta kalna pili, kas apzināta kā viduslaiku pils 2007.gada izrakumos (2).

Izvietojuma likumsakarības

Tuvāk pētot šo karti ir jāatceras, ka viduslaiki ilga vairākus gadsimtus, t.i. tajos dzīvoja daudzas cilvēku paaudzes. Visas kartē redzamās pilis nepastāvēja vienlaikus - nereti no vienas viduslaiku pils vairs nebija atlikušas nekādas pēdas, kad netālu no tās tapa cita viduslaiku pils.

Ludzas pils (14.gs.) celta Livonijas austrumu robežas nostiprināšanai.

Būvējot katru no viduslaiku pilīm, tika īstenoti noteiktu ietekmīgu aprindu politiski mērķi, tātad piļu izvietojums nav nejaušs. Latvijas gadījumā tikai nedaudzas pilis tika izvietotas uz nesen iekarotās zemes ārējām robežām - tā, piemēram Viļakas, Alūksnes, Ludzas pilis sargāja pret varbūtējiem iebrukumiem no austrumiem. Uz austrumu robežas 13.-14. gadsimtā nebija tik aktuāli veidot spēcīgāku nocietinājumu zonu - to daļēji var skaidrot ar to, ka krievu zemes šajā laikā bija vairāk aizņemtas cīņās ar mongoļu iebrucējiem. Vairākas pilis izvietotas arī tuvāk robežai ar Lietuvas-Polijas valsti.

Daudz lielāku nozīmi iekarotāji piešķīra tirdzniecības ceļu aizsardzībai. Īpaši spilgti iezīmējas viduslaiku piļu virkne gar Daugavas krastiem - Daugava viduslaikos bija viens no nozīmīgākajiem Ziemeļeiropas upju ūdensceļiem, kas Ziemeļeiropu savienoja ar krievu zemēm. Otrs nozīmīgākais ūdensceļš bija Gauja - upe kalpoja par nozīmīgu posmu ceļā no Rietumeiropas uz Pleskavu un Novgorodu. Vairākas pilis celtas kā atbalsta punkti uz zemesceļiem - šeit iezīmējas virkne piļu ceļā no Prūsijas uz Rīgu - Klaipēda (atrodas Lietuvā), Grobiņa, Durbe, Aizpute, Kuldīga, Kandava, Tukums.

Nereti pilis tika celtas arī kā īslaicīgs atbalsta punkts uz nesen iekarotas zemes robežām, līdz izdevās iekarot vairāk un atbalsta punkts zaudēja savu militāro nozīmi. Šī iemesla dēļ tapa vairākas īslaicīgi izmantotas koka pilis, piemēram, Zemgalē.

Tomēr lielākā daļa piļu celtas tieši kā atbalsta punkti iekaroto zemju centrālajā daļā. Sākotnēji šādas pilis palīdzēja iekarotājiem saglabāt ietekmi cīņās ar Latvijas pamatiedzīvotājiem, taču jau pēc neilga laika sākās bruņoti konflikti pašu iekarotāju starpā. Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa un citu vietējo varu konfliktos pilis nereti tika aplenktas, ieņemtas un postītas. Daļa no viduslaiku pilīm ieguva ilglaicīgu ietekmi, ap tām izveidojās pilsētas. Tā ap viduslaiku pilīm izveidojusies Rīga, Jelgava, Rēzekne, Daugavpils, Ventspils, Kuldīga un daudzas citas pilsētas.

Kartē redzams, ka ievērojams piļu blīvums ir Kurzemes dienvidrietumu daļā un Vidzemes centrālajā - ziemeļu daļā. Savukārt Augšzemē vienīgā pils, kas neatrodas pie Daugavas, ir Neretas pils, kas celta viduslaiku beigu posmā. Ļoti maz piļu ir arī Latgalē. Pārsvarā pilis nav celtas arī pie jūras, izņemot tirdzniecībai svarīgu upju grīvu nocietinājumus (Saka, Ventspils, Daugavgrīva, Salacgrīva).

Salīdzinoši vairāk saglabātu piļu atrodas Kurzemē, šeit atrodas vairākas no Latvijā vislabāk saglabātajām lielajām viduslaiku pilīm (Dundaga, Jaunpils, Šlokenbeka, Ventspils, Ēdole, Alsunga). Savukārt austrumos no Rīgas Livonijas karos nopostītas gandrīz visas pilis - līdz mūsdienām no lielākām pilīm saglabājušās Lielstraupes, Mazstraupes un Krustpils pilis.

Izmantotie informācijas avoti

1. Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga, 2004.
2. Jemeļjanovs E. Izrakumi Siguldas Krusta kalnā un arheoloģiskā uzraudzība pie Krimuldas baznīcas un Kubeseles pilskalna. Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā. Rīga, 2008.
3. Enciklopēdija Latvijas pagasti. 1. sējums, 230. lpp. Rīga, 2001.
4. Latvijas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts. Rīga, 1996.