12 interesantāko Latvijas viduslaiku piļu atrašanās vietas
Latvijas interesantākās pilis būtu ļoti interesantas tūristam no jebkuras zemes.
Ne visas no tām ir lielas un ne visās risināti pasaules likteņi - varbūt tikai Cēsu, Kokneses un Rīgas pilis daudzviet tiktu atzītas par salīdzinoši lielām pilīm un globāla vēsturiska nozīme laikam nav nevienai no šīm būvēm. Taču, piemēram, mazākās Dundagas vai Jaunpils pilis ir ļoti interesantas tieši ar labi saglabāto viduslaiku auru un saviem nostāstiem. Starp pavirši veidoto, virspusējo televīzijas seriāla spoku stāstu un reālas viduslaiku pils stāstu par jau bijušiem un vēl esošiem notikumiem ir daudz lielāka atšķirība nekā starp Makdonalda bulku un rudzu maizi. Daudzu pils iemītnieku likteņi daudzu gadsimtu gaitā padarījuši viduslaiku pilis par visīstenāko Vēstures Pieminekļa iemiesojumu.
Veidojot šo rakstu autors labi apzinās ka seko izklaides žurnālu paraugam, subjektīvi izraugoties 12 "visinteresantākās" pilis no 138-140 Latvijas viduslaiku pilīm.
Tiem, kuri vēlētos autoru apstrīdēt, piemēram, iekļaujot šajā sarakstā Ludzas pili vai Siguldas pili, autors labprāt piekristu - interesantums ir ļoti subjektīvs jēdziens. Lubānas viduslaiku pils atrašanās vieta nav apzināta vēl līdz šai dienai - daudziem šī pils tāpēc varētu būt nesalīdzināmi interesantāka nekā Rīgas III ordeņpils, kura redzama bezmaz katrās vakara ziņās. Ikšķiles bīskapa pils ir senākā mūra pils Austrumbaltijā (1187.gads), savukārt Salaspils ordeņpils torņu mūru biezums sasniedza 6,5 metrus. Interesanti! Tad kāpēc izvēlētas tieši 12 zemāk minētās pilis?
Raksts ir veidots šādi tāpēc, lai ieinteresētu lasītāju par Latvijas pilīm, iekļaujot "izredzēto" piļu sarakstā tās, kuras ir viegli pieejamas, ar izcilu vēsturi un iespaidīgu izskatu. Izvēlētās pilis zemāk izkārtotas alfabētiskā secībā:
Bauskas pils sastāv no divos laikmetos celtām daļām - no viduslaiku ordeņpils drupām (celta 1443.gadā) un Bauskas hercogu pils - Latvijā retas renesanses laikmeta pils (1596).
124 metrus garā un līdz 43 metrus platā pils atrodas ainaviskā divu upju sateces vietā, ap to izveidots arī izteiksmīgs zemes nocietinājumu komplekss. Viduslaiku daļā atrodas arī 22 metrus augsts tornis, no kura paveras lielisks skats. Hercogu pilij daļēji saglabājies Latvijai unikāls sgrafito stila apmetums, tas patlaban ir atjaunots.
Cēsu viduslaiku pils ir viena no nozīmīgākajām viduslaiku pilīm Latvijā, no kuras gadsimtiem ilgi Livonijas ordenis pārvaldīja teritoriju, kas pēc izmēra salīdzināma ar Latviju.
Cēsu pils celta līdzās senākam vendu pilskalnam, kurš īslaicīgi kalpoja arī par Zobenbrāļu pils vietu. Līdz viduslaiku beigām Cēsu pilij bija izbūvēta centrālā daļa ar četriem korpusiem un iekšpagalmu, kā arī trīs priekšpilis. Cēsu pils kompleksam bija pieci lieli torņi un vairāki vārti torņi, komplicēta zemes aizsargvaļņu sistēma, aizsargmūri un pat 42 metrus garš tilts, torņu sienu biezums sasniedza pat 4,7 metrus.
Ziemeļkurzemes īpašo šarmu rada arī ar leģendām apvītā Dundagas pils - 13.gadsimta beigās celta viduslaiku pils, kas sākotnēji celta Rīgas arhibīskapijai, taču piederējusi arī Livonijas ordenim, Kurzemes bīskapijai, Osten-Zakenu dzimtai un citiem īpašniekiem.
48x69 metrus lielā pils mūsdienās sastāv no četriem korpusiem, kas ietver iekšpagalmu.
Laika gaitā pils ir būtiski pārveidota, to daudzkārt pārbūvējot, pils ir cietusi arī karos. Pēdējos gadsimtos lielāku postu nodarījuši ugunsgrēki. Tomēr Dundagas pils ir saglabājusies un tiek aktīvi izmantota vēl mūsdienās, saglabājot savdabīgu, smagnēju senatnes auru.
Kurzemes bīskapija Ēdoles pili cēla 14.gadsimta pirmajā trešdaļā, laika gaitā pils tikusi daudzkārt pārbūvēta un paplašināta. Par spīti daudzajām izmaiņām pils līdz mūsdienām saglabājusi senatnīgu, smagnēju viduslaiku auru, tā ir vienīgā vēl apdzīvotā Kurzemes bīskapijas pils. Par pili un tās apkārtni ir daudz leģendu.
Pils viduslaiku daļa ir 31,5x34,5 metrus liela, četri pils korpusi ietver iekšpagalmu. 18.-19.gadsimta pārbūvju un paplašināšanas laikā izveidots vēl viens - saimniecības iekšpagalms.
Livonijas ordenis cēlis Jaunpils pili, visdrīzāk, 14.gadsimta otrajā pusē kā dienvidu robežas nocietinājumu. Pils ir vairākkārt (galvenokārt 20.gadsimtā) pārbūvēta, taču daudzas viduslaiku detaļas un ārējais izskats ir saglabājies līdz mūsdienām.
40,5 x 29,6 metrus lielā pils sastāv no četriem korpusiem, kas ietver iekšpagalmu, dienvidu stūrī 15.gadsimtā būvēts apaļš tornis.
Viena no nozīmīgākajām un anaviskākajām viduslaiku pilīm Latvijas teritorijā bija Kokneses pils, kas uzcelta pēc 1209.gada ainaviskā, 30 metrus augstā ķīļveida kalnā starp Pērsi un Daugavu, agrākajā latgaļu pilskalnā. Milzu pils ar pieciem torņiem un priekšpili celta Rīgas arhibīskapijai, tai līdzās izveidojās arī nocietinātā Kokneses pilsēta.
Kopš 1701.gada pils vairs nav apdzīvota un līdz mūsdienām saglabājušās tikai iespaidīgas drupas. Pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzpludināšanas ūdens sasniedzis pils pamatus - pilsdrupas tagad ir apdraudētas un tiek nostiprinātas ar dzelzsbetona konstrukcijām zem ūdens līmeņa.
Viena no vislabāk saglabātajām viduslaiku pilīm Latvijā ir Krustpils pils, jo lielāko daļu no 20.gadsimta tā atradās dažādu armiju pārziņā un līdz ar to izvairījās no pārbūvēm un plašiem remontiem, pamazām nonākot avārijas stāvoklī bet vienlaikus arī nezaudējot agrāko gadsimtu atstāto mantojumu.
Pils visdrīzāk ir celta 13.gadsimta beigās kā Rīgas arhibīskapa pils, taču gadsimtiem ilgi tā ir bijusi strīdus objekts starp Livonijas ordeni un Rīgas arhibīskapu. Viduslaiku beigās pils nokļuva Korfu dzimtas īpašumā, ieguva barokālas formas un teicamā stāvoklī šīs pašas dzimtas īpašumā saglabājās līdz 20.gadsimtam.
Ja veiksmīgi izdosies atjaunot pili, 29 vēl esošās saimniecības ēkas un kultūrainavu, Latvija iegūs vienu no interesantākajiem arhitektūras pieminekļu kompleksiem.
Viena no Vecrīgas dominantēm ir viena no lielākajām viduslaiku pilīm Latvijā - 1340to gadu beigās un pēc tam atkal ap 1515.gadu celtā Rīgas ordeņpils.
Šī nav pirmā ordeņpils Rīgā un ne tuvu nav vienīgā viduslaiku pils Rīgā, tomēr tās vēsture ir visgarākā un interesantākā, jo pils ilgus gadsimtus kalpojusi par varas centru lielākai vai mazākai teritorijai. Arī tagad Rīgas pils ir Latvijas prezidenta rezidence. Pils ir daudzkārt pārbūvēta, laika gaitā gan zaudējot gan iegūstot jaunas mākslas un arhitektūras vērtības. Īpaša pils vērtība ir 20.gadsimta 20to un 30to gadu mākslas darbi.
Livonijas ordeņa celtā Šlokenbekas pils ir vienīgais Latvijā saglabātais 16.-17.gadsimta nocietinātais muižas centrs. Precīzāks pils celtniecības laiks nav zināms - dokumentos tā pirmoreiz minēta 1544.gadā.
Mūsdienās restaurētajā muižas kompleksā ir saglabājies aizsargmūris, kas ietver plašu teritoriju, kurā gar aizsargmūra iekšējām sienām izvietotas lielākoties 19.gadsimtā celtas ēkas. Interesanti Šlokenbekas pils elementi ir arī abi 1688.gadā celtie vārti ar vēlākos laikos celtiem mansarda jumtiem kā arī 31 šaujamlūka aizsargmūrī.
Rīgas arhibīskapa vasaļi Rozeni Lielstraupes pili, visdrīzāk cēluši 13.gadsimta beigās. Jau 14.gadsimta beigās ap pili izveidojās arī Straupes pilsētiņa, kura 17.gadsimta sākumā gāja bojā. Pati pils ar vērtīgu vēstures pieminekļu kompleksu ap to ir saglabājusies līdz mūsdienām un pieder pie visilgāk izmantotajām būvēm Latvijā.
Pils ir Latvijai unikāla ar to, ka šeit saglabājusies arī viduslaiku pils kapela - pils būvapjomam piederīgā Straupes luterāņu baznīca - abu vērtīgo celtņu likteņi ir cieši saistīti.
Skats no Turaidas pils galvenā torņa uz dienvidrietumiem, priekšplānā lielais pusapaļais tornis
2008.09.28.
Viena no senākajām vēl tagad apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā ir Turaidas pils - tā celta 1214.gadā.
Reti kura būve Latvijā ir novietota tik iespaidīgā ainavā - pils paceļas virs ap 80 metrus augstas zemes mēles un no tās 27 metrus augstā torņa paveras brīnišķīgs skats uz mežiem klāto Gaujas ieleju. Turaidas pils celta kā Rīgas bīskapa/arhibīskapa pils un ir pieredzējusi tik daudz karadarbības, kā reti kura cita viduslaiku pils Latvijā.
Kopš 1776.gada pils vairs nav apdzīvota un pakāpeniski pārvērtās drupās, līdz 20.gadsimta otrā pusē tika uzsākta tās atjaunošana tūrisma un kultūrizglītības mērķiem.
Viena no nedaudzajām Latvijas viduslaiku pilīm, kas sargāja pieeju tirdzniecības ceļiem no jūras ir Ventspils pils, kuru Livonijas ordenis, visdrīzāk, cēlis 13.gadsimta beigās.
Pils sastāv no masīva torņa un četriem korpusiem, kuri ietver noslēgtu pagalmu. Vienlaikus pils tornis uzskatāms par senāko bāku Kurzemē. Pils pēdējās desmitgadēs piedzīvojusi atdzimšanu, taču vienlaikus tā ir mainījusies, iekļaujot arī modernus elementus un kļūstot par vienu no Latvijas pievilcīgākajiem muzejiem.
ⓒ 2009 Gatis Pāvils