Platība: | 383,97 ha |
Platība % no Latvijas platības: | 0,006 % |
Iedzīvotāju skaits: | 38 350 |
Iedzīvotāju skaits % no Latvijas iedzīvotāju skaita: | 1,69% |
Rīgas Centrs pārsvarā sastāv no 19.gadsimta otrajā pusē - 20.gadsimta sākumā uzceltiem, grezniem daudzstāvu dzīvojamiem namiem. Šī apkaime pieder pie pasaulē izcilākajiem eklektisko un jūgendstila celtņu kompleksiem, kurā kā šķietami nebeidzamā labirintā viena aiz otras sarindojušās krāšņas, krāsainas daudzstāvu celtnes ar greznām, ar skultpūrām rotātām daudzveidīgām fasādēm. Tikai vietām šo celtņu ansamblī iejaucas jaunāku laiku būves vai neapbūvēti laukumi.
18.gadsimta beigu - 19.gadsimta sākuma koka celtnes liecina, ka Centra vēsture ir senāka. Mūsdienās ir samērā sarežģīti rekonstruēt to, kā attīstījās pilsēta mūsdienu Centra teritorijā, jo šeit vairāku pēdējo gadsimtu gaitā bija ļauts būvēt tikai koka celtnes, kas karu laikā gāja bojā. Ir zināms, ka intensīvāka attīstība šeit notika 18.gadsimta vidū, kad Centra teritorijā (tiesa - atstājot tukšu laukumu ap Vecrīgu) tika uzceltas daudzas barokāla stila koka celtnes, kas bieži vien bija greznas. Šī priekšpilsēta tika nodedzināta 1812.gadā, kara laikā. Pēc ugunsgrēka tika nosprausts patreizējais ielu tīkls, un dažu gadu laikā tapa simtiem klasicisma stilā celtu koka namu, no kuriem diezgan daudzi nemainītā veidā šeit saglabājušies līdz mūsdienām.
Ļoti strauja Centra attīstība sākās 19.gadsimta vidū, kad tika nojaukta Vecrīgas nocietinājumu sistēma. Nākamajos gadu desmitos ap Vecrīgu, pārveidojot nocietinājumu kanālu, tika izveidoti krāšņi bulvāru loki ar elegantiem parkiem un reprezentatīvām celtnēm, savukārt attālāk no Vecrīgas tika izbūvēts Rīgas eklektiskā stila un jūgendstila arhitektūras zieds - simtiem greznu īres namu. Domājams, ka neviens rīdzinieks sava mūža laikā nav spējis kaut iegaumēt visus šos namus un ikdienas gaitās vienmēr var ievērot sev jaunus, neredzētus greznumus. Nami gar ielām neveido vienlaidus sienu - skatu daudzviet atsvaidzina nelieli 19.gadsimta pirmās puses koka namiņi un skvēriņi.
Ja neskaita pašu apbūves kompleksu kopumā, kā īpaši skaisti pieminekļi šajā apkaimē izdalāmi Pilsētas kanāla apstādījumi ar Bastejkalnu, Vērmanes dārzs, Latvijas Nacionālā opera, Esplanāde, Kristus dzimšanas pareizticīgo katedrāle, Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca. Ļoti grezni nami apskatāmi Alberta, Elizabetes, Vīlandes un Rūpniecības ielās. Tomēr tūristiem, kas steigā var apskatīt tikai tūrisma maršrutos iekļauto Alberta ielu, vajadzētu apzināties, ka vēl kilometriem tālu stiepjas praktiski tikpat krāšņu namu rindas.
1997.gadā Centrs kopā ar Vecrīgu iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Tabulā uzskaitīti aprakstītie Centra pieminekļi. Pelēkā krāsā iekrāsotie pieminekļi nav saglabājušies līdz mūsdienām:
Nr | Nosaukums | Kategorija | Attēli? |
---|---|---|---|
16 | Dzīvojamā ēka Brīvības ielā 68 | Pilsētu dzīvojamie nami | ir |
51 | Benjamiņa nams | Pilsētu dzīvojamie nami | ir |
52 | Boses muižiņa | Pilis un muižu kungu mājas | nav |
53 | Maikapara nams | Pilsētu dzīvojamie nami | ir |
54 | Dūveļa muižiņa | Pilis un muižu kungu mājas | nav |
55 | Gibekes muižiņa | Pilis un muižu kungu mājas | nav |
56 | Markvarta muižiņa | Pilis un muižu kungu mājas | ir |
57 | Vāgnera muižiņa | Pilis un muižu kungu mājas | ir |
58 | Rīgas rātes muiža pie Sv.Jura hospitāļa | Pilis un muižu kungu mājas | nav |
59 | Tīzenhauzenu muižiņa | Pilis un muižu kungu mājas | nav |
ⓒ 2009 Gatis Pāvils