Līdz mūsdienām Rīgas teritorijā vēl saglabājušās ap 42 - 44 vēsturiskas Rīgas namnieku un aristokrātu muižiņas. Diemžēl lielāko daļu no tām apdraud gan nākotnes plāni, kas paredz muižiņu nojaukšanu, gan vienaldzība, atstājot tās pamestībā, gan arī neizpratne par šī unikālā mantojuma vērtību, pārbūvējot muižiņas līdz nepazīšanai un izmainot ainavu ap tām. Pārsteidzoši ir tas, ka ap 15 no šiem izcilajiem pieminekļiem nav iekļauti aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Tiesa, tos joprojām daļēji sargā citi nosacījumi, tomēr fakts ir neapstrīdams - šie pieminekļi nav tikuši atzīti par īpaši nozīmīgiem. Autoram tas šķiet savādi.
Cits uztraucošs fakts - muižiņas nepārtraukti izzūd. Pēdējās desmitgadēs ir zaudētas visas zemāk uzskaitītās muižiņas:
Turpmāk uzskaitītas 10 muižiņas, kuras ir ceļā uz izzušanu jeb vai ir ļoti apdraudētas:
Ap 1886.gadā celto Hāmaņa muižu norisinās savādi notikumi.
Muiža atrodas izcilā vietā aktīvas ielas - Slokas ielas - malā un izteiksmīgā koka muižiņa ar nelielo parku ap to varētu būt izcilākais plašas apkaimes pievilkšanas punkts un Rīgas lepnums.
1999.gadā koka ēka tika iznomāta uzņēmumam "Mono" - protams, ar svētiem solījumiem, ka tā tiks izkopta aizvien skaistāka un interesantāka. Gadi gāja un turīgais uzņēmums neko nedarīja, koka ēka stāvēja pamesta un acīmredzami puva. 2007.gada augustā ēkā izcēlās ugunsgrēks. Sabiedrībā uzviļņoja sašutums un lēnā birokrātijas mašinērija sāka pētīt, kā lauzt nomas līgumu. 2009.gada sākumā tika uzsākts līguma laušanas process, bet - 2009.gada otrā pusē sāk risināties pretējie procesi, un ir bažas, ka muižiņas pūdētājiem tiks ļauts pabeigt pieminekļa iznīcināšanu.
Nams ir arhitektūras piemineklis.
Jaunā Bieriņmuiža celta 1870.gadā un ir salīdzinoši jauna Rīgas muižiņa. Savulaik tā esot bijusi skaista un īpašs krāšņums bija skaistais ainavu parks Mārupītes ielejā ap muižu.
Iespējams, ka pati muižas ēka mūsdienās nav tieši apdraudēta. Tomēr uztraucošas ir divas tendences. Pirmkārt - muižas ēka pēdējās desmitgadēs ir pārveidota līdz nepazīšanai un izskatās pēc parastas, noplukušas koka ēkas. Ēkas kondīcija ir slikta. Pavirši vērtējot var likties, ka šai ēkai nav nekādas vērtības un to var droši jaukt nost, lai vietā celtu ko lielāku. Otrkārt - pēdējos gados dramatiski mainās ainava ap ēku. Ja vēl pirms dažiem gadiem ap to pletās par mežu pārvērties parks, pēdējos gados tas tiek aizbūvēts. Pašlaik tiek celta jauna savrupmāja starp Kantora ielu un muižas ēku - tagad necilā būve būs slēpta nejauša vērotāja acīm.
Jaunā Bieriņmuiža nav iekļauta aizsargājamo arhitektūras pieminekļu sarakstā.
Šenberģu muižiņa celta 1906.gadā un ir šai Rīgas daļai neparasts un grezns arhitektūras piemineklis.
Pašlaik muižas ēka vēl tiek apdzīvota. Ēka ir diezgan sliktā kondīcijā - taču šai sarakstā tā nokļuvusi cita iemesla dēļ.
Kā autoru informēja vietējie iedzīvotāji, patreizējais muižas īpašnieks šo ēku uzskatot par traucēkli un tās vietā vēlas celt daudzstāvu daudzdzīvokļu namu. Kas zina - ja nebūtu krīzes, šīs muižiņas vairs nebūtu. Un krīze jau nav mūžīga.
Šenberģu muižiņa nav iekļauta aizsargājamo arhitektūras pieminekļu sarakstā.
Brekšu muižiņas mūra ēka celta senākā muižas centrā 19.gadsimta beigās vai 20.gadsimta sākumā. Ēka ar savu augsto torni un skaisto parku varētu būt viena no greznākajām un interesantākajām Rīgas celtnēm šajā apvidū.
Senā muižas centra īpašnieka nolūks ir veidot bijušajā parkā intensīvu apbūvi. 2005.gadā tika izsludināts arhitektūras ideju konkurss, un, lai arī paši arhitekti nereti klusībā atzina, ka atbalsta ne īpaši jauku darbību, idejas konkursam tika iesniegtas, tiecoties esošās vērtības vismaz aizstāt ar citām. Tiesa, pašu muižas pili gan nebija plānots nojaukt.
Tā sagadījās, ka aktīva rīcība šim pasākumam nesekoja un ēkas stāvēja pamestas. 2008.gada pavasarī daļu no pils izpostīja ugunsgrēks un tagad tā tiek apsargāta rūpīgāk. Visdrīzāk tiek gaidītas krīzes beigas, lai īstenotu plānus par intensīvo apbūvi.
Brekšu muižiņa nav iekļauta aizsargājamo arhitektūras pieminekļu sarakstā.
Drēzena muižiņa celta 18.gadsimta beigās un piederēja pie Pārdaugavas muižiņu grupas, kuru vēsture saistīta ar izciliem 19.gadsimta sākuma Rīgas intelektuāļiem.
Mūsdienās muižiņas ēka ir bezmaz pamesta. Tā atrodas cieši līdzās Daugavgrīvas ielai. Tieši iela ir iemesls paredzamajai muižiņas bojāejai. Lai Rīgas barotāja - osta - varētu sekmīgāk attīstīties, ielu tuvākajā laikā plānots paplašināt un muižiņas ēku nojaukt. Atšķirībā no citiem gadījumiem, šeit upurim būtu zināma jēga. Un - vismaz daļēji situāciju varētu glābt, ja kāds uzņemtos muižiņu pārvietot drošākā vietā. Bet varbūt tranzīta ielu tomēr var novietot citur?
Drēzena muižiņa nav iekļauta aizsargājamo arhitektūras pieminekļu sarakstā.
Neorenesanses stilā celtā Krēgermuiža atrodas stāvajā Juglas ezera krastā. Grūti pat iedomāties, ka Rīgas pilsētas teritorijā var atrast tik krāšņu skatu, kāds paveras šeit.
Pārsteidzošā kārtā ne skaisto skatu, ne plašo parku ap muižu un pat to, ka 19.gadsimta beigās celtā mūra ēka ir lieliski pielāgota arī mūsdienu vajadzībām - neko nav pratis novērtēt neviens mūsdienu bagātnieks. Pašlaik ēka ir avārijas stāvoklī un dažu gadu laikā var pārvērsties drupās.
Krēgermuiža nav iekļauta aizsargājamo arhitektūras pieminekļu sarakstā.
Neticams, unikāls vēstures un arhitektūras piemineklis ir Mazā Jumpravmuiža. Jau kopš 13.gadsimta vidus no šejienes tika pārvaldīta plaša mūsdienu Rīgas un Pierīgas teritorija, muižas vēsture ir maz pētīta, bet ļoti interesanta. Vēl pārsteidzošāka ir skaistā vieta, kur tā atrodas - kas to būtu domājis, ka Rīgā ir vieta, kur no Daugavas stāvkrasta paveras plašs skats uz upes palieni un milzīgo upi, kas plūst gar to - tika ar dažām attālām būvēm redzeslokā!
Visas šīs vērtības mūsdienās nevienam nav bijušas vajadzīgas. Vēl nesen muižas ēka bija atjaunojama, bet tagad tās vietā ir tikai drupas. Seno muižu var glābt tikai brīnums.
Mazā Jumpravmuiža nav iekļauta aizsargājamo arhitektūras pieminekļu sarakstā.
Plašo Spilves pļavu malā uz Dzirciema pusi atrodas neliela kāpu grēda. Vairumam rīdzinieku šī skaistā vieta nav zināma. Kopš 17.gadsimta šeit atrodas muižiņa.
Mūsdienās nomaļā muižiņas ēka nav pilnībā pamesta - pēc visa spriežot, tā tiek apdzīvota un sargāta. Taču reti kur redzēta tāda nekārtība, kā šeit. Rodas iespaids, ka patreizējie muižiņas īpašnieki īsti nenovērtē šī īpašuma ekskluzivitāti un muižiņas ēka var krist par upuri šai neizpratnei.
Esena muiža nav iekļauta aizsargājamo arhitektūras pieminekļu sarakstā.
Iespējams, plašā koka ēka ir nevis muižiņa bet gan 19.gadsimta otrā pusē celta dziedniecības iestāde. Tomēr šis arhitektūras piemineklis ir vizuāli izteiksmīga, skaista celtne, kas spētu atdzīvināt monotono blokmāju kvartālu. Augsto ēku aizsegā esošais koka nams no ielām nav saskatāms.
Pēdējos gados muižiņā tika uzsākti apjomīgi remontdarbi - bija iecerēts šeit izveidot biroju telpas. Diemžēl krīze plānus ir mainījusi un ēka ir pamesta.
Pīlādžbirzs muižiņa ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.
Viena no greznākajām Rīgas namnieku muižiņām 19.gadsimta sākumā bija Ebeļmuiža ar plašu ainavu parku.
Kaut arī gan muižiņas ēka, gan arī parks pārsteidzošā kārtā saglabājušies līdz mūsdienām, no bijušā krāšņuma maz kas atlicis. Ebeļmuižas parks ar skaistajiem dižozoliem tiek kopts - tas ir nepārtraukts Sīzifa darbs, jo līdzās esošajos daudzdzīvokļu namos dzīvo liels skaits vandāļu. Savukārt pati Ebeļmuižas ēka mūsdienās līdzinās vienkāršai 20.gadsimta pirmās puses savrupmājai, ēka ir daļēji pamesta un nenovērtēta. Rīgā netrūkst skumju piemēru kā šādas puslīdz pamestas ēkas neilgā laikā pārvēršas par graustiem un tiek nojauktas.
Ēbeļmuižas dzīvojamā ēka ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.
ⓒ 2009 Gatis Pāvils