| Koordinātes: | 56°53'28,62'' Z 24°11'54,26'' A Google Maps |
| Nr: | 130 (visu pieminekļu saraksts) |
| Kategorija: | Pilis un muižu kungu mājas |
| Adrese: | Rīga, Rumbula, Daugavas krastā, pie Maskavas 344 |
| Nosaukuma varianti: | Blūmendāle, Jungfernhoff, Jungfernhof, Blumenthal, Mazjumpravas muiža |
| Kad celta: | Visdrīzāk būvēta vairākkārt |
| Arhitektūras stils: | Klasicisms |
| Kondīcija: | Atliekas |
| Vērtība: | Arhitektūra, arheoloģija |
| Aizsardzības statuss: | Netiek aizsargāta |
Vairāk informācijas:
Mazā Jumpravmuiža ir viena no senākajām muižiņām Rīgas tuvumā, kas apbrīnojamā kārtā bija saglabājusies līdz neseniem laikiem. Diemžēl mūsdienās muižiņas ēka ir drupās.
Vēsture
13.-16.gadsimts
Mazjumpravas muižas vēsture aizsākusies vismaz 1259.gadā, kad šeit zemes platību savā pārvaldībā no bīskapa Alberta ieguva Jēkaba baznīcas cisterciešu klostera mūķenes, šeit dzīvoja daži zemnieki. Viduslaikos vismaz līdz 17.gadsimtam šo muižu dēvēja par Blūmendāli (Puķu leju), bet tautā to iedēvēja par Jumpravmuižu pēc šeit dzīvojošajām mūķenēm. Lai atšķirtu no Lielvārdes draudzes Jumpravmuižas, Pierīgā esošo sāka dēvēt par Mazo Jumpravmuižu. 16.gadsimta beigās muižu savā īpašumā ieguva Rīgas jezuīti.
Rīga muižas zemēm pievienoja plašu teritoriju no Daugavas līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram, Ulbrokai, Rumbulai, kā arī zemes pretējā Daugavas krastā no Ķekavas un Misas upes līdz Torņakalnam un Bieķēnsalai. Mazjumprava bija lielākā Rīgas patrimoniālmuiža ar samērā lielu un daudzveidīgu iedzīvotāju sastāvu, tajā veidojās citas muižiņas.
17.gadsimts
Mazjumpravas muižas pils, J.K.Broces zīm.
1798.
Pēc tam, kad zviedri ieņēma Vidzemi un jezuīti to atstāja, 1627.gadā Gustavs II Ādolfs muižu piešķīra Rīgas monētu kaltuves meistaram Martinam Vulfam (muižnieka kārtā nokļuvis pārdēvējās par Vulfenšildu), 1636.gadā Vulfenšilds muižu pārdeva Rīgas pilsētai par septiņiem tūkstošiem dālderu, 1637.gadā pirkumu apstiprināja Zviedrijas karalis.
18.gadsimts
1700.gadā, nākot no Kurzemes puses pie Mazjumpravas Daugavu forsēja Pētera I apvienotais krievu - sakšu karaspēks. Kārļa XII pulki pie Mazjumpravas deva pretiniekam spēcīgu triecienu un krievi un sakši atkāpās pa pašu būvēto tiltu. Zviedri Mazjumpravā pat dabūja ēst sakšu sagatavoto silto ēdienu.
18.gadsimta sākumā par muižas īpašnieku kļuva Rīgas lauku virsfogts Pauls Brokhūzens. Kad 1709.gadā ap muižiņu apmetās uzbrūkošais krievu karaspēks, Brokhūzens tiem neļāva apmesties muižā un lika apmesties pie zemniekiem. Par to 1716.gadā Brokhūzens tika izsūtīts uz Sibīriju. Muižiņu turpināja pārvaldīt Brokhūzena dēli. Jaunākais dēls - Georgs Brokhūzens - bija bēdīgi slavens ar savu skopumu un cietsirdību. Kad viņš savā īpašumā ieguva Duntes muižu, Mazjumpravas muižā tika noplēsti skursteņi, izjauktas krāsnis, izcelti logi un durvis - tie tika pārvesti uz Dunti. Nedaudz vēlāk, pēc daudzām postā novesto zemnieku sūdzībām revīzija secināja, ka Brokhūzeni Mazjumpravas muižu ir izputinājuši, noplicinājuši zemi. Pat augļu koki tikuši izplēsti ar visām saknēm, lai tos pārstādītu Duntē. Pēc Georga Brokhūzena nāves 1752.gadā muižu pārņēma Rīgas pilsēta.
1797.gadā muižas zemēs dzīvoja 3 357 cilvēki, tai skaitā 1 132 dzimtļaudis un 1 170 no citiem novadiem ienākuši cilvēki. Ap 1777.gadu no muižas nodalīja Olaines patrimoniālmuižu ar Plakanciemu, 1799.gadā izveidoja Dreiliņu patrimoniālmuižu Juglas ezera pusē.
18.gadsimta beigās Jumpravmuiža vairs nebija īpaši turīga un tajā dzīvoja trūcīgi zemnieki.
19.gadsimts
19.gadsimtā šeit dzīvojis gleznotājs Johans Heinrihs Baumanis, pirmā latviešu arhitekta Johana Frīdriha Baumaņa tēvs.
Mazjumpravas muižas pils drupas. 2009.01.29.
20.-21.gadsimts
Pēc otrā pasaules kara muižiņas teritorija atradās padomju okupācijas armijas daļas teritorijā, ēka tika izmantota kā lidotāju ambulance. Armijai aizejot, atklājās, ka muižiņas ēka, lai arī ļoti sliktā kondīcijā, ir saglabājusies. Diemžēl tā netika apsaimniekota (ja neskaita brutālu mēģinājumu to pārbūvēt par atpūtas kompleksu) un 2009.gada pavasarī šeit bija tikai drupas, degradēta apkārtējā teritorija un parka atliekas.
Apraksts
Jau kopš seniem laikiem līdzās muižai Daugavā atradās viena no trim Rīgas pārceltuvēm. Līdzās muižai vēlākos laikos atradās vējdzirnavas.
1793.gadā Roberta Rennija kartē (2.) atainota kopā ar pils dārzu, kam bijis radiāls plānojums ar kādu objektu - skulptūru, strūklaku vai līdzīgu - centrā.
20.gadsimtā redzamā muižiņas mūra ēka bija veidota klasicisma formās.
Pārējie attēli
Mazjumpravas muižas centrs.
2009.01.29.
Mazjumpravas muižas centrs.
2009.01.29.
Mazjumpravas muižas centrs.
2009.01.29.
Mazjumpravas muižas centrs.
2009.01.29.
Mazjumpravas muiža tolaik 15 gadus vecā liceja audzēkņa Roberta Rennija zīmētā kartē.
1793.
Mazjumpravas muiža J.K.Broces zīmētā kartē, kas pārzīmēta no R.Rennija 1793.g. kartes.
1793.
Mazjumpravas muiža, Ē.Tolka kartes fragments.
1701.
Izmantotie informācijas avoti
- Kaupuža D. Rīgas muižiņas. Latvijas architektūra, Rīga, 2005, 95. lpp.
- Broce J.K. Zīmējumi un apraksti, 2.sējums, Rīga, Zinātne, 1996, 33., 272. lpp.
- Villeruša V. Gājums, Rīga, Kabata, 1994, 34.lpp.