Bolderājas muiža (Ostas kapteiņa nams Lielupes ielā 22)

ENGLISH

Bolderājas muiža rakstītos avotos minēta kopš 16.gadsimta. 19.gadsimtā uz muižas zemju teritorijas sāka veidoties Bolderāja kā apdzīvota vieta.

Kā pirmais Bolderājas muižas īpašnieks minēts prokonsuls Kaspars Bergs (Casparo Berg), viņa laikā muižu dēvēja viņa vārdā - Berghof. Ir akts par muižas pārdošanu 1637.gadā - Henriks fon Hāns (Hericum von Hahn) pārdeva muižu Bartolomeo Heinigenam fon Hīnem (Bartholomäo Hoynigen von Huene). Laika gaitā muižas nosaukums mainījās. 18.gadsimtā muiža piederēja Hermanim Dālam (Hermann Dahl) un Frīdriham Dālam (Friedrich Dahl). 19.gadsimtā Bolderājas muiža piederēja Šrēderu dzimtai (Johann George Schroeder, Anton Friedrich von Schroeder) - viņi caur laulību mantoja to no Dāliem. 19.gadsimta otrajā pusē muižiņa kļuva par Bukshevedenu (Buxheveden) īpašumu, 1889.gadā muižu sāka apsaimniekot viņu nomnieks Johans Unifers (Johann Univer). 19.gadsimta beigās tomēr Bolderājā aizvien vairāk varas piederēja vietējā pagasta pašpārvaldei un muižas ietekme mazinājās.

20.gadsimta 20jos gados muižas ēkā ierīkoja skolu.

Muižiņas ēka saglabājās līdz 21.gadsimtam. Diemžēl tā nesen nodegusi un nama vietā tagad ir tukša vieta.

Attēli

Bolderājas loča māja - muižiņa Daugavgrīvas kartes fragmentā, J.K.Broce. 1780.g.

Izmantotie informācijas avoti

1. Kaupuža D. Rīgas muižiņas. Latvijas architektūra, Rīga, 2005, 95. lpp.
2. Daugavgrīva un Bolderāja arhīva materiālos. 13.-20.gs. Rīga, Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998
3. Broce J.K. Zīmējumi un apraksti, 2.sējums, Rīga, Zinātne, 1996, 365.lpp.