| Koordinātes: | 56°55'13,19'' Z 24°04'04,09'' A Google Maps |
| Nr: | 35 (visu pieminekļu saraksts) |
| Kategorija: | Pilis un muižu kungu mājas |
| Adrese: | Rīga, Bieriņi, Kantora ielā 10 |
| Nosaukuma varianti: | Bieriņu muiža, Lindenruh, Lindenruhe, Liepumuiža |
| Kad celta: | ap 1870 |
| Kondīcija: | Slikta, pārveidota |
| Vērtība: | Arhitektūra |
| Aizsardzības statuss: | Netiek aizsargāta |
Vairāk informācijas:
Jaunās Bieriņmuižas koka ēka celta 1870.gadā un līdz ar to pieder pie salīdzinoši jaunām Rīgas muižiņām. Laika gaitā tā ir pārveidota līdz nepazīšanai un tagad ir sliktā kondīcijā.
Vēsture
Bieriņu muižas īpašnieki 1870.gadā jaunā vietā — Mārupītes un mazāka strauta satekas vietā, nedaudz tuvāk Rīgas centram — uzcēla savu jauno vasaras mītni — muižiņas koka ēku. Muižiņa atradās pie ceļa uz veco, no Rīgas tālāko muižiņu (Veco Bieriņmuižu, Lindenruh, Mārupes novadā tagadējās vidusskolas vietā). No jaunās muižas bija ērtāk pārvaldīt Bieriņu īpašnieku — Bērensu fon Rautenfeldu īpašumus, no kuriem daļa jau bija iekļauta Rīgas pilsētā. Mārupītes un Kantora ielas pretējā pusē tika uzcelts muižas pārvaldes kantoris (Kantora iela 11/13) — no tā iela ieguva Kantora ielas nosaukumu.
Jaunā Bieriņu muiža
2009.09.18.
Muižas īpašnieki laika gaitā bijuši Heinrihs Eberhards Bērenss fon Rautenfelds (1822—1895), Heinrihs Augusts Bērenss fon Rautenfelds (1850—1896) un viņa atraitne Teofila Anna Margarēte Bērenss fon Rautenfelde (faktiski aptuveni no 1898.gada līdz 1924.gadam). 1924.gadā, turpinoties Latvijas zemes reformai, jaunās Bieriņu muižas ēka līdz ar aptuveni 11 hektāriem zemes tika piešķirta nākamā Rautenfelda (Heinricha (1882—1929) sievai Elizabetei Emilijai Bērensai fon Rautenfeldei kopā ar viņu diviem dēliem. Viņa vairs nebija vāciete, bet latviešu zemnieka meita, dzimusi Kuģenieks, vīrs Heinrichs viņu - tolaik Rautenfeldu istabeni - apprecēja dramatiskos apstākļos pret savu vecāku gribu. Elizabete muižas ēku pārveidoja par īres māju un pati turpināja dzīvot vienā ēkas galā, pārējā ēka bija sadalīta vēl 13 dzīvokļos. Tolaik ēkas ārējais izskats kopumā vēl netika mainīts.
1940.gadā ēka tika nacionalizēta, tālākās pārbūves ir notikušas haotiski, ēkai pamazām zaudējot sākotnējo izskatu. Dzīvokļu skaits un ēkas izmantošana padomju okupācijas laikā nemainījās, ēkā turpināja dzīvot arī Rautenfeldi. Tika nojaukta veranda, izbūvēti ķieģeļu skursteņi, ēka tika apšūta ar tumšsarkaniem — brūniem dēļiem. Jumts tika klāts ar krāsotu skārdu un šīferi.
Mūsdienās, atjaunojot pirmās republikas laika īpašumtiesības ēka un zemes gabals ap to tika atdots atpakaļ agrāko īpašnieku pēctečiem — Rautenfeldiem. Viena ceturtdaļa īpašuma jau ir pārdota pieciem līdzīpašniekiem (2).
Apraksts
Pašlaik ēka ir samērā sliktā kondīcijā, nesakopta. Ap ēku saglabājies ainavu parks, kura centrālais elements ir Mārupīte. Agrāk ēku kompleksā bija arī citas celtnes — zirgu stallis — kūts ar 2 dzīvojamām telpām (nojaukts 1938.g.), kalpotāju dzīvojamā mājiņa (netālu no muižas ēkas, vēlāk līdzās uzcelti malkas šķūnīši).
Izmantotie informācijas avoti
- Kaupuža D. Rīgas muižiņas. Latvijas architektūra, Rīga, 2005, 95. lpp.
- Latvijas piļu un muižu asociācijas mājaslapa, apmeklēta 2009.gada 13.jūnijā.
- Rīgas ielas, 1.sējums. Rīga, 2001, 46.lpp.
- Rīgas ielas, enciklopēdija, 3.sējums, Rīga, 2009.g., 309.lpp.