Pieminekļi Rekordi Raksti Attēli Kartes
Kartīte
Koordinātes: 56°56'56,37'' Z 24°04'31,25'' A Google Maps
(nav precīzi lokalizēta, iespējama līdz 40 metru kļūda)
Nr:23        (visu pieminekļu saraksts)
Kategorija:Pilis un muižu kungu mājas
Adrese:Rīga, Āgenskalns, Daugavgrīvas ielā 25
Nosaukuma varianti:Hay Hoffchen, Haija muižiņa, Schoongesicht
Kad celta:18.gs. trešais ceturksnis, 20.gs. pirmais ceturksnis
Arhitektūras stils:Baroks
Kondīcija:Nojaukta 1990jos gados
Vērtība:Arhitektūra

 

Baroka stilā celtā Heija muižiņa - vasarnīca savulaik bija ievērojamo Apgaismības laikmeta filozofu Hāmaņa un Herdera dzīves vieta. Diemžēl izcilā būve gājusi bojā pašās 20.gadsimta beigās.

Vēsture

Muižiņa veidota kā ārpilsētas vasarnīca, tā bija viena no Hāgena muižas (Švarcmuižas) centra ēkām. 18.gadsimta trešajā ceturksnī būvējis Karls Bērenss kā vasaras mītni, no kuras pavēries lielisks skats uz Vecrīgu. Viņš muižiņu nosauca holandiešu vārdā - Schoongezicht - "Skaistais skats", kas laika gaitā vāciskojās par Schöngesicht. Pēc Bērenesa nāves viņa dzimtas vīriešu līnija beidzās, muiža tika novērtēta 2000 albertdālderu vērtībā. 18.gadsimta beigās muiža kļuva par angļu tirgotāja Džona Heja (John Hay) īpašumu, no viņa arī ieguva nosaukumu.

Namā dzīvojis arī Bērensu dzimtas draugs filozofs J.G.Hāmanis. Viņš šeit uzturējās ar pārtraukumiem no 1753.gada līdz 1759.gadam, līdz atstāja Rīgu, zaudējis cerības saradoties ar ietekmīgo Bērensu dzimtu, būdams neveiksmīgs Bērensu firmas pārstāvis ārzemēs un - arī atsakoties no saviem racionālistiskajiem uzskatiem.

Heija muižiņa 1807.gadā

Heija muižiņa 1807.gadā
J.K.Broce

Savukārt cits ievērojams filozofs - J.G.Herders - muižā uzturējās 1764. - 1769.gados un šajā laikā labi iepazina Latviju, guva interesi par rietumu civilizācijā neiekļāvušos tautu garīgo dzīvi.

20.gadsimta pirmajā ceturksnī, kad Āgenskalnā jau bija izveidojusies pilsēta, uz ielas pusi tika pārvietota nama kolonāde un balkons. Šajā laikā nams bija Sketeru ģimenes īpašumā. 1920jos gados namā atradās E.Martina ērģeļu būvētava. 1930jos gados īpašnieks - G.Lēmans.

Pēc Otrā pasaules kara ēkā uz laiku atradas Rīgas mehāniskās fabrikas kopmītnes.

1980jos gados muižiņa smagi cieta ugunsgrēkā un tika uzsākta tās restaurācija. 1990jos gados muižiņas ēka nonāca privātīpašumā, ilgāku laiku bija pamesta, bez logiem un durvīm, novesta avārijas stāvoklī, līdz tās atliekas, diemžēl, tika nojauktas un nolīdzinātas.

Apraksts

Heija muižiņa bija vienstāva koka ēka ar stāvu mansarda jumtu, diviem pildrežģa tehnikā veidotiem mezonīniem. Visām nama pirmā stāva telpām, arī reprezentācijas zālītei bija nekrāsoti, trinītī likti profilētu dēļu griesti. Rūpīgi tēstās guļšķautņu sienas klāja papīra tapetes.

Muižiņas parka pakājē sākās Filozofu aleja (Philosophengang), kas turpinājās gar Daugavas stāvkrastu līdz Drēzena muižiņai.

Pārējie attēli

Heija muižiņas un Filozofu alejas vieta 2009.gadā

Filozofu alejas sākums, skats no Heija muižiņas vietas. 2009.01.29.

Heija muižiņa 20.gadsimta sākumā

Heija muižiņa. E.Šmita foto. 20.gs. sākums

Filozofu aleja pie Heija muižiņas 20.gadsimta sākumā

Filozofu aleja pie Heija muižiņas. E.Šmita foto. 20.gs. sākums


Izmantotie informācijas avoti

  1. Koka Rīga, Rīga, Neputns, 2001, 90., 91., 172. lpp.
  2. Kaupuža D. Rīgas muižiņas. Latvijas architektūra, Rīga, 2005, 95. lpp.
  3. Broce J.K. Zīmējumi un apraksti, 2.sējums. Rīga, Zinātne, 1996, 272. lpp.
  4. Latvijas piļu un muižu asociācijas mājaslapa, apmeklēta 2009.gada 12.jūnijā.
  5. Enciklopēdija Rīgas ielas, 2.sējums, Rīga, 2008, 241.lpp.

 

ⓒ 2009 Gatis Pāvils

par mājaslapu     par autoru