| Koordinātes: | 56°57'01,49'' Z 24°03'25,94'' A Google Maps |
| Nr: | 174 (visu pieminekļu saraksts) |
| Kategorija: | Pilis un muižu kungu mājas |
| Adrese: | Rīga, Zasulauks, Kandavas ielā 2, Botāniskā dārza teritorijā, līdzās Augu mājai |
| Kad celta: | 18.gs.beigas - 19.gs.sākums |
| Arhitektūras stils: | Klasicisms |
| Kondīcija: | Nav saglabājusies jeb vai pārveidota |
| Vērtība: | Arhitektūra |
| Aizsardzības statuss: | Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 6612 |
Botāniskajā dārzā tuvu viena otrai atrodas trīs muižiņu ēkas (Sk. arī Dzirciema ielas korpusu un Vīlipa ielas korpusu). Tā kā to agrākie īpašnieki mūsdienās nav zināmi un tām visām ir viena adrese, muižiņas šeit tiek atšķirtas pēc tā, kurai ielai tuvāk tās atrodas.
Trešās muižiņas liktenis ir neskaidrs. Saskaņā ar 2.avotu šī baroka/klasicisma pārejas laikmeta koka muižiņa tikusi nojaukta 1920jos gados. Nama mezonīna klasisko dzegu balstīja plānas konsolītes, uzejas kāpņu smalki izzāģētās margas jau atainoja jauno - klasicisma stilu. Balkonu balstīja joniskās kolonnas.
Līdzīgs nams atrodas līdzās Augu mājai. Z.Gailes Volfšmita muižiņas kompleksa rekonstrukcijas projekta ietvaros paredzēts šo namu rekonstruēt kā muižiņu, pieļaujot iespēju, ka šī būve arī ir vēsturiskā muižiņa.
Kandavas ielā 2 atradās arī Zasu muižas centrs - var uzskatīt, ka trīs mūsdienās saglabājušās muižiņu ēkas pieder senajam Zasu muižas centra apbūves kompleksam. Par Zasu muižas centru nereti uzskatītā teritorija uz Daugavgrīvas un Buļļu ielas stūra ir daļa no Zasu muižas īpašumiem, kur 18.gadsimtā latviešu uzņēmējs Šteinhauers uzcēla mazāku muižiņu.
20.gadsimta sākumā tagadējā Botāniskā dārza teritorija piederēja rūpniekam, Nīderlandes karalistes konsulam A.Volfšmitam. 20.gadsimta sākumā muižiņā darbojās E.fon Rotastes privātā nervu dziednīca un 1920jos gados - K.Erdmaņa dārzniecība. 1926.gadā šeit sāka veidot botānisko dārzu, kas izmantoja arī agrāko muižas īpašnieku Volfšmita un Stricka celtās oranžērijas.
Zasu muižas nosaukums cēlies no tās agrākā īpašnieka Zasa (17.gs.). 18.gadsimta vidū Zasumuižas īpašumus iegādājās Jānis Šteinhauers, kurš šeit 1745.-1750.gadā ierīkoja muižiņas. Nedaudz vēlāk izveidojās tradīcija šeit plaši atzīmēt Jāņus, šeit notika zāļu un puķu tirgus.
Attēli
Varbūtējā Volfšmita muižiņas trešā ēka. Z.Gailes rekonstrukcijas projekts. 2009.05.15
Izmantotie informācijas avoti
- Kaupuža D. Rīgas muižiņas. Latvijas architektūra, Rīga, 2005, 95.lpp.
- Koka Rīga, Rīga, Neputns, 2001, 201.lpp.
- Enciklopēdija Rīgas ielas, 2.sējums, Rīga, 2008, 243.lpp.
- Rīgas ielas, enciklopēdija, 3.sējums, Rīga, 2009.g., 306.lpp.