| Koordinātes: | 56°57'25,56'' Z
24°04'02,71'' A
Google Maps (nav precīzi lokalizēta, iespējama līdz 300 metru kļūda) |
| Nr: | 181 (visu pieminekļu saraksts) |
| Kategorija: | Pilis un muižu kungu mājas |
| Adrese: | Rīga, Dzirciems, Daugavgrīvas ielas 70 - 74 rajonā |
| Nosaukuma varianti: | Zasu muižas pils, Sassenhof |
| Kad celta: | 17. - 18.gs. |
| Kondīcija: | Nav saglabājusies |
| Vērtība: | Arhitektūra |
Zasumuiža ir zināma kopš 17.gadsimta - šai muižai piederēja ievērojami zemes īpašumi. Paša muižas centra atrašanās vieta, laika gaitā, iespējams, ir mainījusies - jaunākā lokalizējama tagadējā Botāniskā dārza teritorijā. Šeit aprakstīta Daugavgrīvas ielas tuvumā identificēta atrašanās vieta - muiža, kurā nodarbojās arī ar papīra ražošanu.
Vēsture
Savu nosaukumu Zasumuiža ieguvusi 17.gadsimtā no sava pirmā īpašnieka, savukārt muižiņas nosaukumu pārmantoja vesela Rīgas apkaime - Zasulauks.
1759.gadā daļu muižiņas iegādājās Rīgas kroņa mastu šķirotājs Jānis Šteinhauers un uz šīs daļas viņš uzcēla savu muižiņu. Šteinhaueru dzimta Rīgā apmetusies jau 17.gadsimta beigās, ieceļojuši no Kurzemes. Šteinhauers 1764.gadā uz upītes, kas tecēja gar Dzegužkalnu, ierīkoja papīra ūdensdzirnavas, netālu - arī vējdzirnavas. Šteinhauera papīra dzirnavas bija pirmā papīra manufaktūra Rīgā.
Zasumuižā izveidojās arī brāļu draudze. Pēc Jāņa Šteinhauera muižiņu mantoja dēls Daniels (1721-1761). Daniels nespēja tēva uzņēmumus noturēt konkurences dēļ un tāpēc, ka manta bija jādala ar plašo dzimtu.
Zasu dzirnavu muiža 1795.gadā.
J.K.Broce
1792.gadā Šteinhaueru dzimtas muižiņu kreditori par 9000 dālderiem pārdeva Rīgas muitnīcas ierēdnim K.Jannauam. Arī Jannauam radās grūtības uzturēt papīra ražošanas biznesu, 1801.gadā viņš muižu pārdeva Rīgas tirgotājam un banķierim B.K.Kleinam, kas muižas īpašumus iznomāja tālāk. 1806.gadā Zasu muižas papīra dzirnavu iekārtas pārdeva Ulbrokas papīra manufaktūrai. 19.gadsimta sākumā muižiņa piederēja Rīgā ietekmīgajai Cukerbekeru dzimtai. 1856.gadā (1833.?) par 30 000 sudraba rubļiem visu Zasumuižu nopirka rūpnieks K.Ā.Tilo, viņš atvēra fabrikas skolu strādnieku bērniem, lai sagatavotu meistarus rūpnīcām.
Muižas teritoriju tradicionāli apdzīvoja latviešu amata biedri - zvejnieki, enkurnieki, sālsnesēji, vīna mucu nesēji, ormaņi, laivinieki u.c. Viņu senči bija izbēguši dzimtļaudis, kuri pēc diviem pilsētā nodzīvotiem gadiem tika atbrīvoti no dzimtbūšanas saistībām. 1797.gadā šeit dzīvoja 58 brīvo zemnieku ģimenes, algādži, mājkalpotāji un manufaktūru strādnieki. 1812.gadā, tuvojoties Napoleona karaspēkam, Zasu muižas teritorijas koka ēkas tika nodedzinātas. Līdz 20.gadsimta sākumam lielākā daļa Zasu muižas zemes tika sadalīta apbūves gabalos un pārdota. 1913.gadā Zasumuižas īpašnieks D.Šnakenburgs (Schnakenburg) piedāvāja pilsētai atpirkt muižu - par 816 pūrvietām piedāvājot 650 000 sudraba rubļus. Rīga muižu nopirka. Šnakenburgi vairākkārt piedāvājuši muižu pārdošanai jau 19.gadsimta beigās.
Apraksts
Muižas centrs atainots J.K.Broces darbā (4. avots, 39.lpp.), ar 1798.gadu datētā kartē. Tā kā kartē pie nosaukuma atainotas vairākas ēkas, nav nosakāms, kura no tām ir muiža. Iespējams, muižas ēka atrodas cieši līdzās vējdzirnavām, iespējams, pat veidojot vienu būvķermeni.
Attēli
Zasu dzirnavu muiža 1794.gadā. J.K.Broce
Zasu dzirnavu muiža, J.K.Broces zīmētas kartes fragments. 1798.g.
Izmantotie informācijas avoti
- Koka Rīga, Rīga, 2001, 92. lpp.
- Kaupuža D. Rīgas muižiņas, Latvijas architektūra, Rīga, 2005, 95. lpp.
- Izstādes Zasulauks un Āgenskalns buklets, Rīga, Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2001.
- Broce J.K. Zīmējumi un apraksti, 2.sējums, Rīga, Zinātne, 1996, 39., 282. lpp.
- Enciklopēdija Rīgas ielas, 2.sējums, Rīga, 2008, 186.lpp.