Ādažu ordeņpils

ENGLISH

Nr:	48        (visu pieminekļu saraksts)
Kategorija:	Viduslaiku pilis, Pilis un muižu kungu mājas
Adrese:	Rīga, Bukulti, Jaunciema gatves 8 apkaimē, pie Juglas kanāla kreisā krasta
Nosaukuma varianti:	Ādažu ordeņa pils, Ādažu viduslaiku pils, Bukultu viduslaiku pils, Neuermühlen, Novum Molendinum, Nien-Mohlen, Niegenmollen, Nymolen u.c.
Kad celta:	13.gs beigas, 15.gs. beigas
Kondīcija:	Nav saglabājušās virszemes daļas
Vērtība:	Arhitektūra, arheoloģija
Aizsardzības statuss:	Netiek specifiski aizsargāta

 

Uz nozīmīgā Rīgas - Vidzemes ceļa, pie dabiskiem "vārtiem" starp Ķīšezeru un Juglas ezeru jau 13.gadsimta beigās tika uzcelts spēcīgs nocietinājums - Ādažu ordeņpils.

Vēsture

Lai arī nav zināms precīzs Ādažu pils celtniecības laiks, tā visdrīzāk celta 13.gadsimta beigās. Pili cēlis Livonijas ordenis, tā piederēja Salaspils fogtejai. Pils celta laikā, kad bija sākušies Livonijas ordeņa un Rīgas pilsētas un Rīgas arhibīskapa konflikts.

Pils tika celta uz nozīmīgā Rīgas - Vidzemes - Igaunijas ceļa, vietā, kur ceļš šķērsoja strautu starp Baltezeru un Ķīšezeru. Jaunais nocietinājums tika nosaukts par Jaunajām dzirnavām (Novum Molendinum) - iespējams, šeit sākotnēji tika veidotas dzirnavas, taču tāpat iespējams, ka jau kopš sākuma tika celta vienota pils un dzirnavu ēka.

Ar 1299.gadu datētā dokumentā minēts, ka pilī ieslodzīts Rīgas arhibīskaps Johans III. Savukārt no Rusova hronikas izriet, ka 1298.gadā un 1345.gadā pilij uzbrukuši lietuvieši. 13. un 14.gadsimta mijā pils tika paplašināta un nocietināta. 1485.gadā pilī dzīvoja fogts, 15.gadsimtā ik pa laikam pilī uzturējās ordeņa mestrs, kurš šeit sagatavojis daudzus dokumentus. 1587.gadā šeit tika noturēts landtāgs.

1624. - 1625.gada Vidzemes arklu revīzijā minēts, ka pils zviedru - poļu karā ir izdedzināta un izpostīta un apdzīvojami ir tikai daži velvēti kambari un izmantojami daži pagrabi. Minēts arī, ka agrāk līdzās pilij bijusi apmetne ar vairākiem krogiem pie ceļa. 1656.gada 29.septembrī pili izpostīja krievu karaspēks.

1706.gadā pils drupas daļēji tika uzspridzinātas - tās izmantoja Daugavgrīvas cietokšņa būvei un līdzās esošās Bukultu muižas celtniecībai. Neuzspridzināts palika viens īpaši izturīgs tornis, kuru 1798.gadā zīmējis J.K.Broce, kas minējis, ka pils atrodas līdzās strautam, ko sauc par Bērzupi.

Līdzās esošās, senās, 13.gadsimta beigās celtās Bukultu dzirnavas turpināja darboties līdz 1894.gadam - drupas nopostīja tikai padomju laikā. Pašas pils atliekas, kas atradās līdzās dzirnavām, uzspridzināja krievu karaspēks 1968.gadā. Pils vieta vēl 20.gadsimta vidū bija lokalizējama pēc dzirnavu ēkas un vecajiem ceļiem.

Apraksts

Nav zināms precīzs Ādažu ordeņpils plānojums, tās izskatu var vērtēt pēc 17.gadsimta plāniem. Tā J.Helmsa hronikā pils attēlota kā konventa tipa celtne ar četriem torņiem stūros. Stokholmas Kara arhīvā ir uzmērojumi, kuros Ādažu pils attēlota kā ūdenspils uz salas, kuru apņēma strauts un Juglas ezers, pils atradusies uz paugura ar nostāvinātām malām. Ūdens līmeni ap pili regulēja dzirnavas.

Sākotnēji, līdz 14.gadsimtam izbūvēta plānā kvadrātiska pils - četri tās korpusi apņēma iekšpagalmu. Šīs būves ārējo malu garums bija aptuveni 40 - 43 metri. Galvenie vārti atradās pret ziemeļrietumiem pavērstajā fasādē. Ziemeļu stūrī atradās tornis, iespējams, ar kvadrātisku formu. 17.gadsimtā bija saglabājusies šī torņa iekšmala. Saskaņā ar hronikām pilij bija arī priekšpils.

15.gadsimta beigās, ap 1500.gadu tika uzcelti divi apaļi torņi austrumu un rietumu stūrī. Šo torņu diametrs bija ap 12 - 14 metri un tie bija pēdējās pils detaļas, kas tika pilnībā novāktas tikai 20.gadsimtā.

 

Attēli

---

Izmantotie informācijas avoti

1. Latvijas piļu un muižu asociācijas mājaslapa, apmeklēta 2009.gada 13.jūnijā.
2. Broce J.K. Zīmējumi un apraksti, 2.sējums, Rīga, 1996, 137., 461. lpp.
3. Šterns I. Viduslaiku Rīga ārpus Rīgas, Senā Rīga. Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, Rīga, Latvijas Vēstures institūts, 1998, 367. lpp.
4. Enciklopēdija Rīgas ielas, 1.sējums, Rīga, 2001, 50.lpp.
5. Caune A., Ose I. Latvijas 12.gadsimta beigu - 17.gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004, 43.lpp.
6. Rīgas ielas, 1.sējums. Rīga, 2001, 50.lpp.