Rīgas I ordeņa pils

ENGLISH

Nr:	162        (visu pieminekļu saraksts)
Kategorija:	Viduslaiku pilis
Adrese:	Rīga, Vecrīga, Skārņu ielā 10 - 20, Kalēju ielā 9/11, Jāņa sēta
Nosaukuma varianti:	I Ordensburg, Svētā Jura pils. Svētā Jura sēta, vēlāks vēsturnieku izdomājums - Wittenstein
Kad celta:	Starp 1202. un 1209.gadu
Arhitektūras stils:	Romānika
Kondīcija:	Atliekas iekļautas citu ēku sastāvā
Vērtība:	Arhitektūra, arheoloģija
Aizsardzības statuss:	Kā arheoloģijas piemineklis ietilpst Vecrīgas arheoloģiskajā kompleksā (piemin.Nr.2070)

 

Zobenbrāļu ordeņa pils Rīgā tika būvēta pēc svinīgās Rīgas pamatakmens ielikšanas ceremonijas 1201.gadā, Rīdziņas upes lejtecē, blakus bīskapa pilij. Šī bija pirmā un pēdējā reize, kad līdzās pastāvēja abu varu pilis.

Vēsture

Nav zināms, kad precīzi celta šī pils, pirmoreiz tā minēta 1209.gadā saistībā ar to, ka ordeņbrālis Vikberts noslepkavoja mestru Venno. Pēc slepkavības Vikberts bēga no mājas uz ordeņpils kapelu - vēlāk Sv.Jurim (St.Georgi, St.Urian) veltītu baznīcu. No kapelas nosaukuma cēlies arī viduslaikos bieži lietots visas pils nosaukums - Sv.Jura pils jeb Sv.Jura sēta.

1215.gadā, kad Rīgā izcēlās pirmais lielais ugunsgrēks un nodega pirmā Doma baznīca, Sv.Jura baznīca un ordeņa pils palika neskartas - kas varētu liecināt, ka tās bijušas mūra ēkas. 1225.gadā pāvesta legāts Vilhelms no Modenas Sv.Jura kapellu no jauna iesvētīja par baznīcu. Tiesa, par Sv.Jura baznīcu kapella rakstītos avotos dēvēta tikai no 1226.gada.

Jau drīz pēc piļu celtniecības kaimiņos nonākušie bīskaps un ordenis sanaidojās. 1297.gadā pēc ilgstošām rīdzinieku un ordeņa nesaskaņām rīdzinieki ieņēma ordeņa pili un to sagrāva. Šis notikums vēl gadsimtiem ilgi tika pieminēts abu pušu strīdos. Tiesa, cik zināms, baznīca netika pilnībā nopostīta.

1304.gadā Lundas arhibīskaps Isarns izšķīra strīdu starp Rīgas arhibīskapu un ordeni, nolemjot, ka ordenis par saviem līdzekļiem cels 6 olektis augstu mūri starp pilsētu un ordeņa māju, mūrī atstājot tikai vienas 4 pēdas platas un 6 pēdas augstas durvis. Nav gan zināms, vai tas izpildīts.

Pēc 1330.gada, kad mestrs Eberhards no Monheimas sāka celt jaunu pili pie Daugavas, vecās pils teritorijā tika izvietots bīskapa Alberta dibinātais viduslaiku hospitālis - Sv.Gara Konvents. Sv.Gara konvents uz šejieni pārcēlās no ordeņa pils jaunās būvniecības vietas. Kā Sv.Gara baznīca turpināja pastāvēt Sv.Jura baznīca. No 15.gadsimta beigām līdz 1554.gadam šeit saimniekoja terciāru ordeņa mūki. Pēc reformācijas Rīgas rāte klostera īpašumus izīrēja noliktavām, kas šeit atradās no 16.gadsimta līdz 20.gadsimta sākumam. Daļā no kompleksa būvēm saglabājās Sv.Gara konventa patversmes un citas iestādes. Jau ap 17.gadsimta beigām klostera vārds no vietvārda izzuda un radās nosaukums - "Sv.Gara noliktavas".

Pēc 1689.gada ugunsgrēka Sv.Gara konventa ēkas tika pārveidotas par četrām atsevišķām noliktavām. 1703.gadā akmeņkalis Miķelis Merklijs akmenī izkala četrus vainagus, kas tika iemūrēti noliktavu sienās. katra vainaga vidū uz vara plāksnes tika piestiprināts baloža (Sv.Gara simbola) attēls attiecīgi baltā, sarkanā, melnā un dzeltenā krāsā. Šādi pārbūvētā Sv.Jura baznīca kļuva par Baltā baloža noliktavu - tika aizmūrētas baznīcas logailas, tuvāk pamatu daļai tika izlauztas vairākas platas durvis, baznīca tika sadalīta sešos stāvos. Vēlāk ar starpsienām baznīca tika sadalīta trīs noliktavās, kurām tika dots zilā, brūnā un baltā baloža vārds.

Tikai 1879.gadā J.Dērings vērsa uzmanību uz to, ka šīs ēkas ir aizmirstās senās viduslaiku baznīcas daļas - šajā laikā Rīgas pilsēta jau bija iecerējusi vecās noliktavas nojaukt un gruntsgabalus pārdot jaunu ēku celtniecībai. Pateicoties K.Lēvisa of Menāra rakstiem celtnes nozīme Rīgas vēsturē tika atzīta un projekts apturēts. Sv.Jura baznīcu kā noliktavu izmantoja līdz 1970jiem gadiem.

1983.-1985.gadā Sv.Jura baznīcā poļu restauratori Sv.Jura baznīcā veica arheoloģisko izpēti un restaurācijas darbus. 1986.-1989.gadā darbi tika turpināti un šeit tika izvietots Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs. 17.gadsimtā izbūvētie starpstāvu pārsegumi tika daļēji saglabāti. Savukārt pārējās Konventa sētas ēkas tika rekonstruētas un pārbūvētas 1990.-1994.gadā un tagad šeit atrodas viesnīcu komplekss "Konventa sēta". Diemžēl pirms celtniecības darbu uzsākšanas arheoloģiskā izpēte notikusi nepilnīgi un mēs vairs neuzzināsim visu, ko līdz tam bija iespējams uzzināt par Zobenbrāļu pils plānojumu un celtņu izvietojumu.

Apraksts

Pils atradās Rīgas upes labajā krastā, jaunās pilsētas centrā, blakus pirmajai bīskapa sētai.

Zobenbrāļu pils bija pirmā Livonijas bruņinieku citadele, veidota kā romānikas stila konventa celtne ar iekšpagalmu, aizsargmūri un vismaz trim - četrām būvēm pie mūra. Vartberges Hermaņa hronikā saistībā ar 1297.gada notikumiem minēts, ka ordeņa pilij bijuši divi torņi. Pils teritorija aizņēma 95 x 63 metrus lielu izstieptu četrstūri. Celtniecībai tika izmantots vietējais gaišais dolomīts un pie mūra celtnēm nepieradušie vietējie iedzīvotāji to esot dēvējuši par Balto (Baltakmens) pili (Wittenstein) - kas gan drīzāk ir vēlāku laiku vēsturnieku izdomājums, jo nav saglabājušies rakstīti avoti, kur pils šādi būtu dēvēta.

Sākotnēji līdzās esošās ordeņa un bīskapa pilis bijušas pēc izmēra un plānojuma līdzīgas.

Teritorijas dienvidaustrumos atradusies liela, viduslaikos celta ķieģeļu ēka - tālāka informācija par ēku zaudēta 1990to gadu pārbūvē. Rīgas upes krastā, 20 metrus ziemeļos no Sv.Jura baznīcas, perpendikulāri pilsētas aizsargmūrim pieslēdzās no dolomīta celta, 14 x 17,7-19,2 metrus liela ēka. Līdzīgi kā baznīca, tā celta no dolomīta bluķiem, kas saistīti ar kaļķa javu. Līdzās šai celtnei konstatēta arī aizmūrēta 13.gadsimta vārtu aila - tās slieksnis nedaudz pacēlās virs augsnes. Uz austrumiem no celtnes savukārt visdrīzāk atradusies vēl viena līdzīga ēka.

Dienvidrietumu pusē atradās Sv.Jura jeb Uriāna kapella, kas Livonijas Indriķa hronikā minēta 1209.gadā - vissenākā vēl saglabātā mūra celtne Rīgā, Jura baznīca. Kā baznīca izveidota 1225.gadā, apvienojot Zobenbrāļu ordeņa pils kapelu ar ordeņa brāļu ēdamtelpu jeb remteri. Rekonstruējot baznīcu (1981. - 1988.) tika atsegtas romāniskās logu ailas ielas fasādē un altāra apsīda pilnā telpas augstumā, baznīca gan vēlākos laikos pakāpeniski pārbūvēta, to palielinot.

Restaurētās ordeņa pils mūra daļas to sākotnējā izskatā vislabāk aplūkojamas no Skārņu ielas puses, savukārt Konventa sētas pusē apskatāmi vēlāku periodu arhitektoniski uzslāņojumi.

Līdz mūsdienām vissenākā saglabātā konventa celtne - Pelēko māsu patversme (korpuss Nr.2., 1488, pārbūvēta 1860.gadā) un Kampenhauzena nabagmāja (1492.).

Ar pili saistītas leģendas un spoku stāsti - sk. šeit.

Attēli

---

 

Pētījumi

• 1879 - J.Dērings, pēc celtnes apskata secina, ka vēl saglabājusies Sv.Jura baznīca;
• 19.gs.b. - 20.gs.s. - K.Lēviss of Menārs, uzmērojis Sv.Jura baznīcas plānu, publicējis vairākus aprakstus par to;
• 1892. - V.Neimanis, plāns, fasāžu un būvapjoma rekonstrukcija;
• 1940. - K.Apīnis, nelieli arheoloģiskie izrakumi Sv.Gara konventa sētā;
• 1983.-1985.g. - B.Muzolfs, poļu arheologs, arheoloģiskie izrakumi Sv.Jura baznīcā un ap to;
• 1990. - I.Gurska, poļu arheologi, arheoloģisko šurfu rakšana Konventa sētas teritorijā;
• 1991.-1994. - "AIG" pētījumi Konventa sētā;

Izmantotie informācijas avoti

1. Latvijas piļu un muižu asociācijas mājaslapa, apmeklēta 2009.gada 22.jūnijā.
2. Caune A., Ose I. Latvijas 12.gadsimta beigu - 17.gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004, 43., 398.lpp.
3. Krastiņš J., Strautmanis I. Lielais Rīgas arhitektūras ceļvedis. Rīga, Puse. 30.lpp.