| Koordinātes: | 56°56'51,91'' Z 24°06'39,16'' A Google Maps |
| Nr: | 161 (visu pieminekļu saraksts) |
| Kategorija: | Viduslaiku pilis |
| Adrese: | Rīga, Vecrīga, kvartālā starp Jāņa sētu, Skārņu, Jāņa un Kalēju ielu |
| Nosaukuma varianti: | I Bishofshof, Domus episcopi |
| Kad celta: | Ap 1201 - 1204.gadu |
| Arhitektūras stils: | Romānika (pils), vēlā gotika (klosteris) |
| Kondīcija: | Atliekas iekļautas citu ēku sastāvā |
| Vērtība: | Arhitektūra, arheoloģija |
| Aizsardzības statuss: | Kā arheoloģijas piemineklis ietilpst Vecrīgas arheoloģiskajā kompleksā (piemin.Nr.2070) |
Rīgas pirmā bīskapa sēta tika celta nu jau sen aizbērtās Rīdzenes upītes labajā krastā, tagadējā Vecrīgā un bija viena no pirmajām mūra celtnēm Rīgā. Līdz mūsdienām saglabājušās vēlāku laiku pārbūvju atliekas.
Vēsture
Saskaņā ar Indriķa hroniku bīskaps Alberts 1201.gadā savu sēdekli pārcēla no Ikšķiles uz Rīgu. Visdrīzāk viena no pirmajām celtnēm jaunajā apmetnē bija t.s. bīskapa sēta, kas hronikā gan pirmo reizi minēta 1207.gadā - toreiz bīskaps Alberts savā rezidencē uzņēma Kokneses valdnieku Vesceki. Kad Alberts 1214.gadā devās uz Vāciju, Rīgā viņš atstāja bīskapu Filipu no Raceburgas. 1215.gada martā nodega "pilsētas pirmā daļa" līdz bīskapa mājai. Pēc šī ugunsgrēka bīskapa māju hronists vairs nepiemin.
1234.gada 8.septembrī ceturtais Livonijas bīskaps Nikolajs, izpildot pāvesta legāta Vilhelma no Modenas vēlmi, dominikāņu ordenim (t.s. "melnajiem mūkiem") piešķīra savu mūra pili un tai piederīgos gruntsgabalus, kas atradās Rīgas vecākajā daļā pie Rīgas upītes. Var uzskatīt, ka šajā laikā jau bija pabeigta otrās bīskapa pils celtniecība.
Dominikāņi šeit dibināja klosteri ar baznīcu, kuru veltīja Sv.Jānim - iespējams, izmantojot sākotnējo bīskapa pils kapelu. Klosterī atradās bibliotēka, šeit bija dārzs, kapsēta.
1523.gadā Rīgas rāte likvidēja klosteri un pārņēma to savā īpašumā, ēkas izmantoja saimnieciskiem nolūkiem. Pēdējo reizi klostera celtnes tika pārbūvētas 15.gadsimtā, taču baznīca pēc vairākkārtējas pārbūves ir saglabājusies līdz mūsdienām. Līdz 1783.gadam šeit atradās cietums - spaidu darbu nams. 1792-1828. gados šeit darbojās Nikolaja nabagmāja un darba nams. 1828 - 1892. gadā Jāņa sētā atradās pilsētas policijas kazarmas.
Skats no Sv.Pētera baznīcas torņa uz kādreizējo I bīskapa sētas vietu. Priekšplānā Jāņa baznīca.
2008.11.12.
Apraksts
Līdz mūsdienām saglabājies maz ziņu par pirmās bīskapa pils izskatu. Par pils galvenajām ēkām - palasu un kapelu - atsevišķas ziņas var iegūt no tiem celtņu fragmentiem, kas iekļauti vēlāko laiku ēku sienās. Tā, piemēram, līdzās 16.gadsimtā celtajai Jāņa baznīcas apsīdai, zem jaunāku laiku celtnes 1909.gadā V.Neimanis atklāja senākas viduslaiku celtnes pagrabus. Šo celtni nojauca 1930.gadā, atrodot citas senu celtņu atliekas. Sv.Jāņa baznīcas pastorāta pagalma caurbrauktuvē atrastas atliekas no kādreizējās klostera krustejas.
Dzīvojamās ēkas Jāņa ielā 3 pagrabtelpā 1968.gadā (R.Zandberga) ir ap 3 metrus bieza siena - pēc atradējas uzskata varbūtējais pils četrstūrainā torņa pamats. Savukārt A.Caune uzskata, ka tornis varēja atrasties pie Kalēju ielas.
Mūsdienu Sv.Jāņa baznīca ietvērusi seno pils kapelu, kas atradās tagadējās baznīcas ziemeļaustrumu daļā - baznīcas izpētē ir atrastas senās kapelas atliekas.
Lielākā mērā saglabājušās vēlāko klostera celtņu atliekas. Ir saglabājusies senā dominikāņu klostera dienvidaustrumu ieeja - ieeja Jāņa sētā. Sienā virs vārtiem no profilētiem ķieģeļiem mūrēts dekoratīvs arhivolts vēlīnās gotikas formās.
1930.gadā, būvējot Jāņa baznīcas pastorātu, nojaukta bijusī pils ēdamzāles akmens plātņu grīda un romānikas kolonnu pamatnes.
Izmantotie informācijas avoti
- Caune A., Ose I. Latvijas 12.gadsimta beigu - 17.gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004, 43., 392.lpp
- Krastiņš J., Strautmanis I. Lielais Rīgas arhitektūras ceļvedis. Rīga, Puse. 30.lpp.
- Rīgas ielas, enciklopēdija, 3.sējums, Rīga, 2009.g., 197.,205.lpp.