| Koordinātes: | 56°59'21,24'' Z
24°07'42,84'' A
Google Maps (nav precīzi lokalizēta, iespējama līdz 300 metru kļūda) |
| Nr: | 136 (visu pieminekļu saraksts) |
| Kategorija: | Pilis un muižu kungu mājas |
| Adrese: | Rīga, Sarkandaugava, rietumos no Duntes ielas ziemeļu daļas, pie Dambja ielas |
| Nosaukuma varianti: | Holsts Höfchen, Holstenhof |
| Kad celta: | 18.gs. |
| Kondīcija: | Nav saglabājusies |
| Vērtība: | Arhitektūra |
Holsta muiža bija viena no Rīgas bagāto tirgotāju vasaras sezonas mītnēm, līdzās atradās Cimpuļu mājas.
Muižas īpašnieks bija tirgotājs un Melngalvju brālības vecākais Johans Holsts, vecpuisis. Savas dzīves (1744.–1814.) laikā veiksmīgas tranzīta tirdzniecības rezultātā viņš palielināja savu mantoto kapitālu vairāk kā 26 reizes. Tā kā viņam nebija tiešo pēcnācēju, savu mantu un 23 000 dālderus viņš atstāja attālākiem radiniekiem, bet 99 000 dālderu novēlēja labdarībai, īpaši bez apgādniekiem palikušo labāko aprindu meiteņu audzināšanai. Ziemas viņš pavadīja savā namā pilsētas centrā - Lielajā Smilšu ielā, bet vasarā uzturējās muižiņā. Pie muižiņas bijis izkopts dārzs, par kuru rūpējies algots dārznieks, Holstam bija vēl pieci kalpotāji. Pārbraucieniem no pilsētas uz muižu Holsts mēdzis izmantot gan greznas karietes, gan dažāda tipa laivas, kas tolaik bija populārs Sarkandaugavas apvidus iedzīvotāju satiksmes līdzeklis. Pēc Holsta nāves muižu nopirka rūpnieks J. T. Pihlaus un 1824. gadā tās teritorijā tika ierīkota kokvilnas apstrādes manufaktūra.
Holsta muižiņa, J.K.Broces zīm.
1795.
Muiža atzīmēta J.K.Broces darbā (2.), 1805.gadā zīmētā kartē, lokalizējama pie Duntes ielas. Muiža atrodas tieši pie tolaik diezgan platās Sarkandaugavas attekas, gar ūdeni bija izveidots augsts dzīvžogs, krasts bija nostiprināts ar bulverku. Sarkandaugavu esot barojuši avoti. Muižiņai bija arī dārza namiņš viesiem.
19.gadsimta otrajā pusē muižiņa piederēja latvietim, zvejniekam Indriķim Ūderam. Līdzās muižiņai, pie Ūdru grāvja un Sarkandaugavas satekas vēl 19.gadsimta vidū atradās Cimpuļu zemnieku mājas.
Tikai 1970jos gados gar muižu (nav noskaidrots, vai tolaik pati muiža vēl eksistēja) ejošā Dambja iela tika pagarināta pāri daļēji aizbērtajai Sarkandaugavas attekai un pagarināta līdz Duntes ielai.
Attēli
Holsta muižiņas žogs zīmējuma kreisajā pusē, J.K.Broces zīm. ap 1805.g.
Holsta muižiņa Rīgas pilsētas ganību kartē, sastādījis J.N.Ākens. 1794.g.
Holsta muižiņa Sarkandaugavas kartē, pārzīmējis J.K.Broce. c burts - komisariāta noliktava Rīgā, b - tālākais Ķeizardārzs. 1805.g.
Izmantotie informācijas avoti
- Latvijas piļu un muižu asociācijas mājaslapa, apmeklēta 2009.gada 21.jūnijā.
- Broce J.K. Zīmējumi un apraksti, 2.sējums, Rīga, Zinātne, 1996, 147., 175., 190. lpp.
- Enciklopēdija Rīgas ielas, 2.sējums, Rīga, 2008, 226.lpp.