| Koordinātes: | 56°57'24,64'' Z
24°00'10,90'' A
Google Maps (nav precīzi lokalizēta, iespējama līdz 400 metru kļūda) |
| Nr: | 86 (visu pieminekļu saraksts) |
| Kategorija: | Pilis un muižu kungu mājas |
| Adrese: | Rīga, Imanta, starp Tālavas gatvi un Zīļu ielu |
| Nosaukuma varianti: | Solitūde, Solitüde, Bērzmuiža, Swanenborgshoff |
| Kad celta: | 18.gs. |
| Arhitektūras stils: | Baroks, rokoko |
| Arhitekts: | K.Hāberlands? |
| Kondīcija: | Nav saglabājusies |
| Vērtība: | Arhitektūra |
Savulaik, 18.gadsimta beigās Zolitūdes muižiņa bija viena no krāšņākajām Rīgas piepilsētas pilīm ar skaistu regulāra plānojuma parku ap to. Līdz mūsdienām nav saglabājusies.
Vēsture
Muižiņas nosaukums - "solitude" - aizgūts no franču valodas vārda un nozīmē - vientulība. No muižiņas nosaukuma cēlies arī tuvējās Zolitūdes apkaimes nosaukums.
17.gadsimtā muiža saukta par Swanenborgshoff. 18.gadsimtā Zolitūde piederēja Hermanim Frīdriham, zviedru armijas rotmistram un krievu armijas padomniekam, slepenpadomniekam. Viņam piederēja trīs muižas, taču Frīdrihs visbiežāk uzturējās tieši Zolitūdē.
18.gadsimta beigās muižā saimniekoja veiksmīgais uzņēmējs un cara valdības padomnieks Oto fon Fītinghofs Šēls (Vietinghof gen. Scheel), kam piederēja vairāk kā 20 muižas. Fītinghofi ir sena dzimta, kas Latvijā ienākusi ne vēlāk kā 14.gadsimtā, Konrads fon Fītinghofs bija Livonijas ordeņa mestrs laikā no 1401. līdz 1413.gadam.
Kā stāsta, Fītinghofa plašos īpašumus (ap 30 bruņiecības muižas) vairāk pārvaldījusi viņa sieva, kamēr pats Fītinghofs aizrāvies ar mākslu un reprezentāciju. Lai izveidotu pēc iespējas krāšņu pili, viņš tās izveidē iesaistīja K.Hāberlandu un virkni lielisku amatnieku un mākslinieku. 1772.gadā, par spīti savai lielajai varai, Fītinghofs kļuva par Rīgas teātra direktoru - šāds amats 18.gadsimta beigās tika uzskatīts par nenozīmīgu. Būtībā šāda rīcība lieliski iederas tajā laikā populārajā rokoko stila pasaules uztverē, kurā apvienojās izsmalcinātība, intimitāte un greznums. Šāda bija arī Zolitūdes muiža, kura agrākās Svanenburgas muižas vietā ieguva tagadējo nosaukumu - "vientulība".
Zolitūdes muižas pils 1785.gadā.
J.K.Broce
1780.gadā Oto fon Fītinghofs Šēls aizvien biežāk dzīvoja Vecrīgā, K.Hāberlanda uzceltajā Fītinghofa namā. Miris Pēterburgā 19.gadsimta beigās.
1795.gadā pārdota Oto Heinriham fon Igelstrēmam (Igelström). 1877.gadā muižas teritorija (tajā laikā platība bijusi 1600 pūrvietu) tika pakļauta pilsētas pārvaldei, daļa zemju tika sadalīta parcelēs apbūvei. 20.gadsimta sākumā muižas zemēm bija aptuveni 235 nomnieki, muižā darbojās kūdras fabrika.
Zolitūdes muižas apbūve līdz mūsdienām nav saglabājusies, saglabājusies tikai viena bijušā muižas parka aleja.
Apraksts
J.K.Broce muižu attēlojis 1785.gadā - zīmējumā redzama pārsteidzoši grezna rokoko - baroka stila pils ar franču muižu arhitektūras iezīmēm. Kungu namam pieslējās ar marmora skulptūrām greznota oranžērija.
Ēkai bijis stāvs jumts. Uz pili veda divkārša aleja, tai vidū dekoratīvs elements - vāze. Muiža atradās smilšainā augsnē, kurā bija iekopts parks ar zālieniem, alejām, dīķiem, parkam bija gan regulārs, gan brīvais plānojums. Dārzā atradās izpriecu namiņi.
Izmantotie informācijas avoti
- Koka Rīga, Rīga, Neputns, 2001, 90., 92., 97. lpp.
- Kaupuža D. Rīgas muižiņas. Latvijas architektūra, Rīga, 2005, 95. lpp.
- Latvijas piļu un muižu asociācijas mājaslapa, apmeklēta 2009.gada 19.jūnijā.
- Broce J.K. Zīmējumi un apraksti, 2.sējums, Rīga, Zinātne, 1996, 325. lpp.
- Rīgas ielas, 1.sējums. Rīga, 2001, 44.lpp.