Koordinātes: | 56°57'07,12'' Z
24°00'41,78'' A
Google Maps (nav precīzi lokalizēts, iespējama līdz 150 metru kļūda) |
Nr: | 200 (visu pieminekļu saraksts) |
Kategorija: | Pilis un muižu kungu mājas |
Adrese: | Rīga, Imanta, dienvidos no Jūrmalas gatves, starp Anniņmuižas bulvāri un Dumbrāja ielu |
Nosaukuma varianti: | Annenhof, Mariannas muiža, Meinerta muiža, Meinershoff, Meyners Hof |
Kad celta: | 18.gadsimts |
Arhitektūras stils: | Baroks? |
Kondīcija: | Nav saglabājusies |
Vērtība: | Arhitektūra |
Līdz mūsdienām ir saglabājusies jaunākā Anniņmuižas dzīvojamā ēka, t.s. "meža pils", taču senākā koka ēka ir gājusi bojā.
Anniņmuiža kā nekustamais īpašums pirmoreiz minēta 1595.gadā.
18.gadsimtā Anniņmuižas centrā atradās koka dzīvojamā ēka, kūts un stallis. 1768.gadā Kleistu muižas īpašnieks Gothards fon Fēgezaks (Gotthard von Vegesack) Anniņmuižu (18.gadsimtā to sauca par Meinera muižu) iznomāja Zolitūdes īpašniekam Oto fon Fītinghofam Šēlam (Otto von Vietinghoff gen. Scheel). Kad Fītinghofs salaulājās ar Annu Ulriku fon Minihu, muižiņa tika pārdēvēta viņas vārdā par Anniņmuižu. Šeit bieži tika rīkotas balles, teātra izrādes, tāpēc tautā muižiņu sāka dēvēt par "lustīgo muižu". 1795.gadā Anna muižu kopā ar Zolitūdi un Šampētera muižu pārdeva Oto Heinriham fon Igelstrēmam.
1817.gadā muižas īpašnieks bija maiznieks Georgs Losbergs. Turpmākajos gados muižai vairākkārt mainījās īpašnieki - 1842.gadā to ieguva J. E. Šmids, 1843.gadā – N. Hills. 1849.gadā muiža piederēja kurpniekam J. K. Villemsonam, 1851.gadā – tirgotājam Kārlim Ferdinandam Milleram. 1889.gadā tā nokļuva māklera K. Jensena īpašumā, viņa dzimtai Anniņmuiža piederēja līdz pat 1920jiem gadiem. 19.gadsimta pēdējā ceturksnī līdzās iepriekšējam muižas centram tika uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un izveidots regulāra plānojuma parks.
Muiža vēl atzīmēta 1917.gada kartē.
19.gadsimtā populāri bija spoku stāsti par dīvainām parādībām Anniņmuižā pēc Oto fon Fītinghofa nāves, kas bijušas par iemeslu atraitnes lēmumam īpašumu pārdot. Muižas zeme parcelēta 1930jos gados.
ⓒ 2009 Gatis Pāvils