Pieminekļi Rekordi Raksti Attēli Kartes
Kartīte
Koordinātes: 56°59'39,45'' Z 24°10'35,50'' A Google Maps
(nav precīzi lokalizēta, iespējama līdz 100 metru kļūda)
Nr:65        (visu pieminekļu saraksts)
Kategorija:Pilis un muižu kungu mājas
Adrese:Rīga, Čiekurkalns, Ezermalas ielas 10 apkaimē
Nosaukuma varianti:Heiļa muiža, Heilshof, Elziņmuiža, Elziņmuižiņa
Kad celta:18.gs.?
Arhitektūras stils:Baroks
Kondīcija:Nav saglabājusies
Vērtība:Arhitektūra

 

Muižiņa līdz mūsdienām nav saglabājusies. 1.avots apvieno ar netālo Dragunmuižu, 2.avots uzrāda kā divas atsevišķas muižiņas. 1895.gadā muižu kopā ar Dragunmuižu un Jauno muižu iegādājas Rīgas pilsētas galvenais inženieris Gustavs Ādolfs Agte, kurš, aizejot pensijā šeit iecerējis izveidot savrupmāju rajonu un plašu parku rīdziniekiem.

Heila muižā 20.gadsimta sākumā bija trīs koka ēkas. Ar laiku muižas galvenajā ēkā sāka dzīvot Agtes ģimene. Vasarās šeit bieži apmetās baltvācu rakstnieki un mākslinieki, tai skaitā gleznotāji Gerhards un Marija Rozeni, Teodors Krauss, arhitekts Vilhelms Štrihs u.c.

Muiža 1930to gadu beigās kļuva par Rīgas pilsētas īpašumu. Sākoties padomju okupācijai, muižas teritorija tika iekļauta S.Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas teritorijā, senā apbūve tika likvidēta. Ievērojami pārveidota arī senā Ķīšezera krasta ainava.

1930to gadu attēlā Heila muiža ir omulīga koka ēka baroka stilā. Ieejas daļā izbūvēta samērā plaša vaļēja veranda ar 19.gadsimta otrajai pusei raksturīgajiem rotājumiem. Namam kārniņu jumts ar otro - mansarda stāvu un jumta logiem vēl virs tā. Mansarda logiem un jumta logiem baroka stilam raksturīgas formas.

 

Pārējie attēli

Heila muiža 1930jos gados

Heila muiža 1930jos gados. Agtes ģimenes fotoarhīvs


Izmantotie informācijas avoti

  1. Kaupuža D. Rīgas muižiņas. Latvijas architektūra, Rīga, 2005, 95. lpp.
  2. Jakovičs A. Rīgas ekotūrisma atlants, apmeklēts 2009.gada 16.jūnijā
  3. Stumbre L., Koka arhitektūras pērles - arī Mežaparkā. Vides vēstis, 2007'4
  4. Viese S. Mežaparks, pilsēta priežu silā, Rīga, Jumava, 2001, 24.lpp.
  5. Rīgas ielas, enciklopēdija, 3.sējums, Rīga, 2009.g., 13.,98.lpp.

 

ⓒ 2009 Gatis Pāvils

par mājaslapu     par autoru