Bišumuižas pils

ENGLISH

Nr:	39        (visu pieminekļu saraksts)
Kategorija:	Pilis un muižu kungu mājas
Adrese:	Rīga, Bišumuiža, Bauskas ielā 147a
Nosaukuma varianti:	Bišu muižas jaunā pils, Bišu muiža, Šildera muiža, Hilzena muiža, Bienenhof, Hilsenhof, Schilderhof, Schillerhof
Kad celta:	1820ie gadi
Arhitektūras stils:	Klasicisms
Kondīcija:	Diezgan laba
Vērtība:	Arhitektūra
Aizsardzības statuss:	Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 6667, kopā ar parku

 

Viena no izcilākajām Rīgas muižiņām ir 1820jos gados klasicisma stilā celtā Bišumuiža, kuru īpaši vērtīgu padara līdzās esošais skaistais ainavu parks.

Vēsture

18.gadsimts

18.gadsimta vidū smilšainajos pauguros netālu no Katlakalna dzirnavām (celtas jau 16.gadsimta pirmajā pusē) tika iekārtota neliela muižiņa, sākotnēji muižas ēkas tika celtas 1773.gadā.

Muižu laika gaitā dēvēja tās īpašnieku vārdos par Šildera muižu (Schilder), Hilzena muižu (Hilsen), Bišumuižu, taču sākotnēji tagadējās Bišumuižas teritorija tika uzskatīta par daļu no Katlakalna, bija daļa no Mazjumpravas muižas zemēm.

Pirmā Bišumuižas īpašniece bija Mihaela Šildera atraitne Anna Katarina Šildere, dzim. fon Ramma (Schilder, geb. von Ramm), kura 1773. gada 25. maijā nopirktajā muižiņā saimniekoja līdz savai nāvei. 1784. gadā īpašumu mantoja viņas dēls Heinrihs Šilders, bet pēc viņa nāves – viņa dēls Mihaels Šilders. 1786. (1792?) gadā muižu atklātā izsolē par 3006 valsts dāleriem nopirka Fridrihs Hilzens (Hulsen), Rīgas Lielās ģildes tirgotājs. Tolaik muižas centrā bijušas 2 dzīvojamās ēkas, 3 staļļi un kūts, 3 šķūņi un ratnīca.

Mūža otro pusi Bišumuižā pavadījis izcilais vācu komponists Johans Georgs Mītels (Johann Gotffried Müthel) (1728 - 1788), J.S.Baha pēdējais skolnieks un pēdējais cilvēks, kas bijis kopā ar Bahu, virtuozs pianists, ērģelnieks. Viņš Bišumuižā pie sava brāļa ieradās ap 1753 - 1755.gadu un šeit radīja un publicēja savas kompozīcijas, 1767 - 1788.gadā bija ērģelnieks Sv.Pētera baznīcā. Mītels pirmais lietoja terminu "fortepiano", šādi dodot vārdu popularitāti ieguvušajam instrumentam. Lielākā daļa viņa darbu publicēti pēc Mītela nāves.

19.gadsimts

Ap 1810. gadu par Bišumuižas īpašniekiem kļuva bagāto tirgotāju Brandenburgu dzimta. Pirmais no viņiem – Jakobs Johans Brandenburgs dzimis 1778. gada 4. aprīlī Jelgavā, 1794. gadā viņš pārcēlās uz Rīgu, 1808. g. apprecējās ar Elīzabeti fon Reisneri (Reußner) un nodibināja savu tirdzniecības uzņēmumu. 1811.gadā muižas īpašnieks Jakobs Johans Brandenburgs iegūst tiesības Bišumuižā celt cukurfabriku, viņa laikā tiek celtas arī jaunas muižas ēkas. Pašlaik redzamā muižas kungu māja celta 1820jos gados, klasicisma formās.

1834. gada 8. septembrī Jakobs Johans Brandenburgs nomira, un Bišumuižu mantoja Jakobs Brandenburgs jaunākais (1812–1878). Bagātā tirgotāja dēls apprecējās ar Malvīni Elīzabeti Pihlau (Pychlau, 1819–1889). Viņas ģimene, kurai piederēja Strazdumuižas kokvilnas un vilnas fabrika, toreiz bija viena no bagātākajām Rīgā.

Jakoba Brandenburga jaunākā laikā 19.gadsimta vidū muižiņas teritorija tika paplašināta, netālajā smilšainajā uzkalnā tika iekārtots jauns apbūves gabals - Jēkaba dzirnavas (Jēkaba augstiene). Šeit Brandenburgs uzcēla jaunu dzīvojamo māju un saimniecības ēkas, nopirka blakus esošo dzirnavu gruntsgabalu un veco dzirnavu ēku pārbūvēja par eļļas fabriku. Vēlāk no dzirnavām atdalītajā zemesgabalā pie Bauskas ielas tika uzcelta lenšu fabrika. Visus šos īpašumus kopā sāka dēvēt par Bišumuižu, savukārt agrāk plašāk pielietotais vietvārds "Katlakalns" tika attiecināts uz aizvien mazāku teritoriju.

Jakobs Brandenburgs jaunākais nomira 1878. gada 27. decembrī. Viņa dēls Pauls Augusts Brandenburgs mantojumā saņēma tikai daļu no kādreiz tēvam piederējušajiem īpašumiem – 36 6/10 pūrvietu lielo gruntsgabalu, kur bija izveidots Bišumuižas ēku ansamblis. Īpašums Bauskas ielā 145 (Jaunā Grāves muiža) nonāca citās rokās. 1879.gadā Pauls Brandenburgs apprecējās ar Džesiju Nipu (Nipp), jau 1885.gadā viņš nomira un īpašums tika pārdots. Katlakalna dzirnavu zemei, Jēkaba augstienei un lenšu fabrikas teritorijai šajā laikā jau bija citi īpašnieki un atšķirīga, individuāla apbūve un attīstība. Eļļas fabriku 1871.gadā nopirka Krievijas galma padomnieks Ludvigs Rēders (Roeder) un Prūsijas pilsonis Gumals Gustavs Knops (Knopp) - eļļas fabrikas vietā tika izveidota papīrfabrika (dēvēta par Knopa papīrfabriku). Savukārt Jēkaba augstieni un lenšu fabriku 1874.gadā savā īpašumā ieguva Rīgas tirgotāji Karls Matiass Beitīns (Beythien) un Johans Juliuss Šmits (Schmidt).

20.gadsimts

20.gadsimta sākumā muižas īpašnieki bija Hebenstreits un Grass, vēlāk to mantoja Hebenstreita mantinieki, kuru īpašumā muiža formāli bija līdz 20.gadu beigām. Pirmā pasaules kara laikā īpašnieki gan muižu pameta un ēka uz laiku netika apdzīvota.

20.gadsimta sākumā te uzcēla sērkociņu fabriku "Vulkāns". Attīstoties fabrikām Bišumuižā pieauga iedzīvotāju skaits un aktivizējās sabiedriskā dzīve.

1920jos gados muiža piederēja dzīvokļu kooperatīvam "Mans nams". Kooperatīvam neizdevās laicīgi atdot kredītus un muiža 1930to gadu beigās nonāca izsolē. 1928.gadā muiža tika iekļauta kultūras pieminekļu sarakstā.

1950jos gados muižā saimniekoja rūpnīca "Rīgas stikls" - te bija rūpnīcas administratīvās telpas, līdzās esošajās palīgēkās - noliktavas.

 

Apraksts

Lai arī neizskatās, ka muižas ēka tiktu izmantota (2008.g.), tās stāvoklis, šķiet, nav īpaši slikts. Atgādina lauku muižiņu, kaut arī atrodas Rīgā.

Ēka veidota klasicisma formās, tā ir vienstāva mūra celtne ar mezonīnu un cokolā izbūvētām palīgtelpām. Izteiksmīgs akcents ir abās garenfasādēs izveidotie pārspīlēti lielie portiki, katrs ar četrām joniešu kolonnām. Ēkā ir klasicismam raksturīgā ovālā zāle ar apgleznotām sienām un krāšņu interjeru. Bišumuižas vecajā kungu mājā pagrabā atradās liela un grezna kungu virtuve, ar Delftas flīzīšu apdari. Šāds plānojums drīzāk lietots laukos nekā pilsētā.

Saglabājusies dārznieka māja, staļļi, parks un skaista aleja.

 

Pārējie attēli

---

---

Izmantotie informācijas avoti

1. Koka Rīga, Rīga, Neputns, 2001, 92.,163. lpp.
2. Kaupuža D. Rīgas muižiņas. Latvijas architektūra, Rīga, 2005, 95. lpp.
3. Pētersone P. Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentu izstāde "Katlakalns un Bišumuiža". Latvijas Arhīvi - Arhīvu dzīve, 2002'1.
4. Latvijas piļu un muižu asociācijas mājaslapa, apmeklēta 2009.gada 13.jūnijā.
5. Broce J.K. Zīmējumi un apraksti, 2.sējums, Rīga, Zinātne, 1996, 33., 254. lpp.
6. Aryeh O. Bach Kantatas Website
7. Enciklopēdija Rīgas ielas, 2.sējums, Rīga, 2008, 48.lpp.
8. Krastiņš J., Strautmanis I. Lielais Rīgas arhitektūras ceļvedis. Rīga, Puse. 413.lpp.