| Koordinātes: | 56°56'52,82'' Z 24°04'36,39'' A Google Maps |
| Nr: | 29 (visu pieminekļu saraksts) |
| Kategorija: | Pilis un muižu kungu mājas |
| Adrese: | Rīga, Āgenskalns, Daugavgrīvas ielā 19/21 |
| Nosaukuma varianti: | Hāgenu muiža, Hagenshof, Schwarzhof, Schwartzenhof |
| Kad celta: | Ap 1850. |
| Arhitekts: | M.Holsts |
| Arhitektūras stils: | Klasicisms, neorenesanse |
| Kondīcija: | Laba |
| Vērtība: | Arhitektūra |
| Aizsardzības statuss: | Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 7716 |
Vairāk informācijas:
Mūsdienās apskatāmā Švarcmuižas ēka ir celta ap 1850.gadu, taču muižas vēsture ir senāka, no tās izveidojusies viena no interesantākajām Rīgas vēsturiskajām priekšpilsētām - Āgenskalns.
Vēsture
Āgenskalns (Hagensberg) savu nosaukumu 17.gadsimtā ieguvis tieši no šīs muižiņas.
17.gadsimtā Sāmsalas zemes tiesas tiesnesis, vēlākais Rīgas virskonsistorijas prezidents Heinrihs Hāgens (Hagen) šeit uzcēla nelielu muižiņu. 18.gadsimta sākumā par muižiņas īpašniekiem kļuva Bērensi (Berens). 1768.gadā ar šīs ģimenes pārstāvi Johannu Sofiju Bērensu (Johanna Sophia Berens) (1750 - 1806) apprecējās Rīgas birģermeistars Ādams Heinrihs Švarcs (Adam Heinrich Schwartz) (1740 - 1800) un vēlāk (1792) viņš muižiņu mantoja savā īpašumā un tā turpmāk dēvēta viņa vārdā. Mantojuma nosacījumi gan paredzēja, ka muižiņai jāsaglabā nosaukums "Hagenshof" un to jāsaglabā Švarcu dzimtas īpašumā. 1786.gadā iekļauta Rīgas pilsētas teritorijā. 1812.gadā Āgenskalna koka apbūvi, tuvojoties Napoleona armijai, nodedzināja.
Švarcmuiža Daugavgrīvas ielā
2009.01.29.
Pašlaik redzamā muižas kungu dzīvojamā ēka celta agrākajā muižas centrā 19.gadsimta vidū.
19.gadsimta beigās muižas zemes sāka dalīt gruntsgabalos un pārdot apbūvei. 1853.gada dokuments liecina, ka uz Švarcmuižas zemēm (t.i. Āgenskalnā) jau ir 292 māju īpašnieki. Tikai 1873.gadā Švarcmuiža visā pilnībā pāriet Švarcu īpašumā - tās īpašnieks ir Johans Kristofs Švarcs (Johann Christoph Schwartz) (1846 - 1915). 1890. gadā Švarci izceļoja no Rīgas un 20.gadsimta sākumā muižu pārdeva. Pēc Pirmā pasaules kara Rīgas pilsēta savā īpašumā pārņēma arī Švarcmuižas neatsavināmo daļu. 1930jos gados ēkā darbojās pilsētas 7.vācu pamatskolas pirmo klašu nodaļa. Pēc 2.pasaules kara līdz 1970jiem gadiem ēku izmantoja PSRS okupācijas armija. Pēc armijas aiziešanas ēka kādu laiku bija pamesta, līdz 1997.gadā to sāka izmantot Latvijas Valsts arhīvs. 1997.gadā veikta fasādes restaurācija, iekštelpu rekonstrukcija un tagad to izmanto Centrālā mikrofilmēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorija.
Muiža J.K.Broces kartē atzīmēta kā "Hagenshofs Wirthshaus", atainojot 17.gadsimta otro pusi (1657). Aptuveni šīs muižiņas apkaimē (tai pašā vietā?) J.K.Broces darbā, cita autora kartē "Rīgas apkaime zviedru laikos" (1657) atainota Berendshof - Bērensa muižiņa.
Apraksts
Nams veidots neorenesanses stilā, savā veidā atdarinot Romas villas arhitektūru.
Nostāsti
Švarcmuiža ir viena no retajām vietām Rīgā, ar kuru saistās vairāki spoku stāsti. 19.gadsimta beigās vairākus nostāstus pierakstījis K.Untiņš.
19.gadsimta pēdējā ceturksnī nodega Švarcmuižas rija, ar kuru saistījās daudz spoku stāstu. Rijā esot redzēti gan smalki kungi naktīs dejojam ellīgas dejas, gan rēgi kaļam zelta dukātus. Tā, piemēram, kāds Daugavas pārcēlājs dzīvojis Viestura dārza apkaimē. Ap pusnakti pie viņa mājas durvīm klauvējis kāds smalks kungs, iespiedis viņam saujā zelta naudu un lūdzis pārvest pāri Daugavai uz Švarcmuižu. Kad tikuši otrpus Daugavai, kungs lūdzis lai laivinieks viņu gaida. Bet laivinieks slepus izsekojis kungu. Viņš ieskatījies rijā un redzējis tur skaistu, ar spoguļiem un kroņlukturiem rotātu istabu. Tur smalki kungi dejojuši. Piepeši iedziedājies gailis, un rijā viss palicis tumšs un kluss. Laivinieks aiz uztraukuma sasirdzis un pēc tam ārstējies vairākus mēnešus.
Sk. citus nostāstus Latvijas Piļu un Muižu asociācijas mājaslapā.
Pārējie attēli
Švarcmuiža Daugavgrīvas ielā. 2009.01.29.
Švarcmuiža J.K.Broces zīmētā Pārdaugavas kartes fragmentā, karte pārzīmēta no Ē.Tolka kartes. 1700.
Izmantotie informācijas avoti
- Koka Rīga, Rīga, Neputns, 2001, 60., 212. lpp.
- Kaupuža D. Rīgas muižiņas. Latvijas architektūra, Rīga, 2005, 95. lpp.
- Izstādes Zasulauks un Āgenskalns buklets, Rīga, Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2001.
- Latvijas piļu un muižu asociācijas mājaslapa, apmeklēta 2009.gada 12.jūnijā.
- Rigasche Familie Schwartz (apskatiet tur senos muižas attēlus!)
- Broce J.K. Zīmējumi un apraksti, 2.sējums, Rīga, Zinātne, 1996, 33., 272. lpp.
- Enciklopēdija Rīgas ielas, 2.sējums, Rīga, 2008, 240.lpp.