Hartmaņa muižiņas jaunā dzīvojamā ēka (Kalnciema 30)

ENGLISH

Viens no skaistākajiem Kalnciema ielas unikālās kultūrainavas elementiem ir Hartmaņa muižiņas ēku komplekss. Jaunā dzīvojamā ēka nebūt nav jauna - tā celta 1786.gadā.

Vēsture

Vēl 1757.gadā mērnieka J.Buhholca zīmētajā plānā visu Heinriha fon Hāgena muižas teritoriju, tai skaitā nākamo Hartmaņa muižiņas teritoriju, aizņēma mežs. Mežs vēlākās Hartmaņa muižiņas aizmugurē uz Kapseļu ielas pusi bija vēl 1873.gadā.

1786.gadā muižas gruntsgabals piederēja mežzinim Johanam Blumbergam. 1797.gadā īpašnieks - tirgotājs J.G.Pelcs. 1804.gadā nopērk tirgotājs G.Ports. Pēc 1812.gada ēku īrēja "Vasaras biedrība" un nodēvēja to par "Fēniksu". 1824.gadā par visas muižas īpašnieci kļuva Johanna Ģertrūde Fengere. 19.gadsimta otrajā pusē, Fengeres meitai apprecoties ar tirgotāju un Lielās Ģildes vecāko Vilhelmu Hartmani, abi gruntsgabali tika apvienoti un turpmāk saukti par Hartmaņa muižiņu. Galvenā ēka bija tieši šī ēka. 1842.gada pavasarī šeit koncertēja F.Lists. Pēc V.Hartmaņa nāves 1908.gadā muižiņu mantoja viņa meita Ida fon Klota. 1930jos gados šeit atradās Latvijas Inženieru savienības mītne, kinoteātris. 1939.gadā pēc tam, kad īpašniece Ida fon Klota repatriējās uz Vāciju, namu pārņēma Latvijas kredītbanka.

Hartmaņa jaunā muižiņa, aizmugures fasāde.
2009.08.24.

Pēc Otrā pasaules kara nams bija sadalīts dzīvokļos. 1969. - 1971.gados pēc T.Vītolas un G.Jansona projekta tika restaurēts, piemērojot Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības vajadzībām.

Apraksts

Hartmaņa muižiņas jaunā dzīvojamā ēka ir izcils koka klasicisma piemineklis. Tās varbūtējais arhitekts ir izcilais klasicisma laikmeta arhitekts K.Hāberlands. Par to varētu liecināt Hāberlanda bieži izmantotās, klasicismam raksturīgās fasādes proporcijas, izmantojot acij tīkamo "zelta griezumu". Pirmais stāvs ir rotāts ar pilastriem, dzegas dentikuliem vairs nav lietots bagātīgais baroka profilējums, jumts ir bez logiem, stāvs, bet tas nav nama tēla dominante. Telpas izkārtotas anfilādē, dārza pusē atrodas klasicisma kanoniem atbilstoša ovāla zāle. Arī durvju pildiņu un kolonnu kapiteļu noformējumā izmantots "zelta griezums". Zālē kamīns ar klasicisma stilam raksturīgu dalījumu trīs daļās un vāzēm virs divām zemākajām daļām. Veranda dārza pusē celta vēlāk, nekā galvenā ēkas daļa. To ceļot ir saskaldīti kokā grieztie joniskie pilastru kapiteļi. 1935.gadā no Klotu īpašuma Kaļķu ielā 30 uz Kalnciema 30 pārvests parkets, kas visdrīzāk atrodas pirmā stāva lielajā zālē. Restaurācijas gaitā tika atrasta arī 17.gadsimta loga vira.

Daļēji saglabājies arī parks un unikāls čuguna žogs, kā arī izcili vērtīgā t.s. Hartmaņa muižiņas vecā dzīvojamā ēka. Līdzās, pieslejoties "Ūdensrožu namam" Kalnciema 32, no jauna uzcelts šķūnītis ar kārniņu jumtu - šīs būves novietojums un aptuvenais veidols ir līdzīgs 19.gadsimta plānā attēlotai būvei.

Pārējie attēli

Hartmaņa muižiņa, kolonnas kapitelis fasādē
2009.08.24.

Hartmaņa muižiņa, 1.stāva zāle
pirms 1914.gada

Hartmaņa muižiņas žogs. Pirms 1914.

Hartmaņa muižiņa, ieeja. 2009.08.24.

Hartmaņa muižiņas vestibils. Pirms 1914.

Izmantotie informācijas avoti

1. Koka Rīga, Rīga, Neputns, 2001, 97., 202. lpp.
2. Kaupuža D. Rīgas muižiņas. Latvijas architektūra, Rīga, 2005, 95. lpp.
3. Latvijas piļu un muižu asociācijas mājaslapa, apmeklēta 2009.gada 12.jūnijā.
4. Šterns I. Viduslaiku Rīga ārpus Rīgas, Senā Rīga. Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, Rīga, Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1998.
5. Vītola T. Hartmaņa muižiņa Āgenskalnā, Senā Rīga. Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē. Rīga, 2000, 219. lpp.
6. Rīgas ielas, enciklopēdija, 3.sējums, Rīga, 2009.g., 281.lpp.