Koordinātes: | 56°56'38,41'' Z 24°04'13,86'' A Google Maps |
Nr: | 22 (visu pieminekļu saraksts) |
Kategorija: | Pilis un muižu kungu mājas |
Adrese: | Rīga, Āgenskalns, Kalnciema ielā 28 |
Nosaukuma varianti: | Hartmannsches Hoffchen, Fengeru muižiņa |
Kad celta: | 1786. |
Arhitektūras stils: | Baroks, klasicisms |
Kondīcija: | Laba |
Vērtība: | Arhitektūra |
Aizsardzības statuss: | Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 6666 |
Viens no skaistākajiem Kalnciema ielas unikālās kultūrainavas elementiem ir Hartmaņa muižiņas ēku komplekss. Vecā dzīvojamā ēka ir celta 1786.gadā vai neilgi pirms tam.
Vecākā ēka Hartmaņa muižas kompleksā. Vēl 1757.gadā mērnieka J.Buhholca zīmētajā plānā visu Heinriha fon Hāgena muižas teritoriju, tai skaitā nākamo Hartmaņa muižiņas teritoriju, aizņēma mežs. Mežs vēlākās Hartmaņa muižiņas aizmugurē uz Kapseļu ielas pusi bija vēl 1873.gadā.
1786.gadā muižas gruntsgabals piederēja mežzinim Johanam Blumbergam, ēka celta ap šo laiku vai neilgi pirms tā. Ēka minēta 1786.gada iedzīvotāju sarakstā kā pilsētas Minsterejas tiesu darbinieka K.Krona atpūtas muižiņa. No 1811.gada muižiņa (abas muižiņas) piederēja angļu tirgotājam, rātskungam Džeikobam Kolinzam (Johann Jacob Collins) (1767 - 1847), šai laikā (1814.gads) to zīmējis arī J.K.Broce. Kolinzs bija ieceļojis no Karaļaučiem. Viņš bija Zilās gvardes dalībnieks, aktīvs sabiedriskais darbinieks un viņa dzīvesveids prasīja reprezentatīvas telpas augstu viesu uzņemšanai un sabiedriskiem pasākumiem. Viņa laikā līdzās senākajai ēkai drīz pēc 1806.gadu uzcelta deju zāle.
1824.gadā par muižas īpašnieci kļuva Johanna Ģertrūde Fengere, viņa vēlāk iegādājās arī līdzās esošo muižiņu Kalnciema ielā 28. 19.gadsimta otrajā pusē, Fengeres meitai apprecoties ar tirgotāju un Lielās Ģildes vecāko Vilhelmu Hartmani, abi gruntsgabali tika apvienoti un turpmāk saukti par Hartmaņa muižiņu.
Pēc V.Hartmaņa nāves 1908.gadā muižiņu mantoja viņa meita Ida fon Klota. Šeit dzīvoja barons P.fon Osten-Zakens. 1939.gadā pēc tam, kad īpašniece Ida fon Klota repatriējās uz Vāciju, namu pārņēma Latvijas kredītbanka. 1960.gadā nams restaurēts. 1994.gadā uzsākta restaurācija.
Ēka celta šķautņu guļbūves konstrukcijā. Pēc 1806.gada piebūvēta deju zāles piebūve, kurai izveidota pret ielu pavērsta kolonāde (6 toskāniskā kārtojuma koka kolonnas). 19.gadsimta pirmajā pusē uzcelts arī abas ēkas daļas savienojošais korpuss ar lieveni, kam ēkas vizuālai līdzsvarošanai izveidotas 4 kolonnas. Lievenis 1929.gadā pārbūvēts par slēgtu telpu. Ieeja vēl 20.gadsimta sākumā bijusi tikai no pagalma. Mansarda jumts un manteļskurstenis. Zem esošā kārniņu seguma saglabājies arī dēļu jumta klājs - liels baroka laikmeta retums. 20.gs. sākumā bēniņu izgaismošanai jumtā bija ielikti arī stikla kārniņi. Līdzās saglabājies parks un t.s. Hartmaņa muižiņas jaunā dzīvojamā ēka.
Hartmaņa muiža pēc 1900.gada. Redzami agrāk raksturīgie gaišie jumta dzegu akcenti un caurspīdīgi dakstiņi.
ⓒ 2009 Gatis Pāvils