Krustpils viduslaiku pils

ENGLISH

Nr:	11        (visu pieminekļu saraksts)
Kategorija:	Viduslaiku pilis, Pilis un muižu kungu mājas
Adrese:	(Jēkabpils rajons), Jēkabpils, Krustpilī, Rīgas ielā 214, Daugavas labajā krastā pie Donaviņas (Dzirnupītes) ietekas, ap 200 metrus austrumos no Krustpils luterāņu baznīcas
Kad celta:	Laikaposmā starp 1255. un 1297.gadu
Kondīcija:	Laba
Vērtība:	Arhitektūra, arheoloģija
Aizsardzības statuss:	Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Nr.904, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6308. (kopā ar luterāņu baznīcu)

 

Īss apraksts

Viena no vislabāk saglabātajām viduslaiku pilīm Latvijā ir Krustpils pils. Vienlaikus šī ir salīdzinoši maz pētīta pils, jo lielāko daļu 20.gadsimta pils piederējusi dažādām armijām.

Krustpils pils visdrīzāk ir celta 13.gadsimta beigās kā Rīgas arhibīskapa pils, taču gadsimtiem ilgi tā ir bijusi strīdus objekts starp Livonijas ordeni un Rīgas arhibīskapu. Viduslaiku beigās pils nokļuva Korfu dzimtas īpašumā, ieguva barokālas formas un teicamā stāvoklī šīs pašas dzimtas īpašumā saglabājās līdz 20.gadsimtam. Tikai 20.gadsimtā pils cieta no ilgstošas sliktas apsaimniekošanas. Pēdējā desmitgadē notiek aktīva pils atjaunošana un izpēte, nozīmīgs ainavas elements ir arī vēl 29 saglabātās pils kompleksa saimniecības ēkas. Ja visas šīs būves un kultūrainava tiktu atjaunoti, Latvija iegūtu vienu no iespaidīgākajiem un interesantākajiem arhitektūras kompleksiem.

 

Citi nosaukumi, nosaukuma izcelsme

Biežāk minētais vācu valodas nosaukums - Kreutzburg. Pirmoreiz minēta 1318.gadā kā Crusebach, citi nosaukumi - castrum Cruxburgh, Cruceborg, Creutzburg, Krutzborch, Crutzborch.

 

Vēsture

Viduslaiki

Pirmā Krustpils apkaimes Rīgas arhibīskapa pils un viduslaiku pils atradās Asotē (Aszute) - šī vieta nonāca bīskapa valdījumā 1212.gadā pēc Jersikas valsts sadalīšanas. Pāvests Aleksandrs IV 1255.gadā apstiprināja Rīgas arhibīskapam un viņa pēctečiem piederošos īpašumus - šajā sarakstā bija minēta Asote, taču vēl nebija minēta Krustpils - tātad šajā laikā šeit noteikti vēl nebija pils.

Krustpils pils rakstos pirmo reizi minēta 1318.gadā - tā minēta to piļu starpā, kuras Livonijas ordenis patvaļīgi atņēmis Rīgas arhibīskapam un kas tam būtu jānodod atpakaļ. Tā kā karš starp Livonijas ordeni un Rīgas arhibīskapu sākās jau 1297.gadā, var uzskatīt, ka Krustpils pils visdrīzāk celta 13.gadsimta otrajā pusē - laikā starp 1255. un 1297.gadu. Arī 1359.gadā Rīgas arhibīskaps Fromholds no Fifhuzenas žēlojās Romas pāvestam, ka Livonijas ordenis atkal okupējis septiņas Rīgas arhibīskapijai piederošas pilis, starp tām arī Krustpili. Līdz ar to Rīgas arhibīskapam tika liegtas iespējas ievākt šajos pilsnovados nodevas. 1375.gadā lietuvieši Ķēstuta vadībā iebruka Rīgas arhibīskapijā un postīja arī Krustpils novadu. Livonijas ordenis Krustpili ieņēma vēl 1416.gadā un arī 1479.gadā, kad mestrs Bernds no Borhas lika okupēt 13 arhibīskapa pilis, tai skaitā Krustpili. Vēl 1484.gadā Krustpils atradās ordeņa rokās.

Viduslaikos pie pils bija izveidojusies arī pilsapmetne - visdrīzāk tā sākotnēji atradās tagadējās baznīcas apkaimē starp Daugavu un Donaviņu (Dzirnupīti). Šī apmetne dokumentos pirmo reizi minēta 1511.gadā sakarā ar to, ka arhibīskaps Jaspers Linde kādam Johanam Ašermanim minētajā apmetnē iznomāja vietu krogam.

1559.gadā Livonijas kara laikā Krustpils pils tika nopostīta. Pēc Livonijas valsts likvidācijas Krustpils kļuva par Polijas karaļa īpašumu. 1585.gadā Polijas karalis Stefans Batorijs Krustpili ar novadu, kurā ietilpa Asote, Ungurmuiža, Krievciems, Gostiņi u.c. zemes īpašumi, dāvināja Cēsu prezidiāta vaivadam, ģenerālim Nikolajam fon Korfam (1555-1618). Korfu dzimtas īpašumā pils palika līdz agrārreformai 1920.gadā. Raksturīgi, ka Korfu dzimtā bija paraža zēnus saukt par Nikolajiem - tas ievērojami apgrūtina mūsdienu vēsturnieku darbu, nošķirot katra Nikolaja veikumu.

17.-19.gadsimts

Korfu dzimta caur veiksmīgām laulībām, tai skaitā ar Neretas muižnieci Katerīnu fon Efernu, iegūst jaunus īpašumus. Korfi bieži izvēlējās militāru karjeru, pārsvarā Polijas armijā. 1618.gadā Korfi Krustpilī izveido luterāņu baznīcu un arī turpmākajos gadsimtos Krustpilī saglabājas spēcīga luterāņu ietekme. Kļūstot par muižnieka rezidenci, Krustpils pils pakāpeniski zaudēja savu viduslaiku raksturu. 18.gadsimtā pils jau bija ieguvusi reprezentatīvu izskatu, torņi bija vainagoti ar baroka stila kupoliem un smailēm, korpusiem bija izbūvēti mansarda jumti. Vēl viena lielāka pārbūve notikusi 1849.gadā. Baroniem Korfiem piederošā pils tika uzturēta teicamā stāvoklī līdz 20.gadsimta sākumam. Ap lielo pili bija uzcelts liels skaits (48!) saimniecības ēku, kas kopā veidoja nelielu pilsētiņu. Mūsdienās saglabājušās 29 no šīm būvēm, lielākā daļa ir pārbūvētas. Pēdējais Korfu dzimtas pils īpašnieks bija Boriss Konstantīns Pēteris Frīdrihs fon Korfs (1883 - 1946). Viņa pēcteči pārcēlās uz dzīvi Vācijā.

20.-21. gadsimts

Pirmā pasaules kara laikā Krustpils atradās tuvu frontes līnijai, taču pils karā īpaši necieta. Pēc kara 1921.gadā Krustpils pili ar citām muižas ēkām nodeva Latvijas armijas rīcībā un tajā izvietoja Latgales artilērijas pulku. Otrā pasaules kara gados pilī vispirms ierīkoja vācu armijas lazareti, pēc 1944.gada augusta - Sarkanās armijas kara hospitāli.

Padomju laikos (līdz 1991.gadam) pilī atradās padomju armijas 16.tāllidojuma izlūkošanas aviācijas pulks un 15.gaisa armijas centrālās noliktavas. Ēkas 50 gadus netika apsaimniekotas un nonāca avārijas stāvoklī.

1994.gada 13.aprīlī pils kompleksu savā pārziņā pārņēma Jēkabpils vēstures muzejs, kas pirms tam jau bija saņēmis vairākas pils kompleksa ēkas. Kopš šī laika notiek pakāpeniska pils izpēte un atjaunošana, pilij ir uzlikts jauns jumts. Krustpils pils pieder pie vislabāk saglabātajām viduslaiku pilīm Latvijā.

 

Būves apraksts

Ārējie nocietinājumi

Pils celta Daugavas labajā krastā, tai līdzās tek arī neliels strauts - Dzirnupīte jeb Donaviņa. Pils atrodas nedaudz attālu no Daugavas un Dzirnupītes stāvkrastiem, tomēr abas gravas kalpo par sava veida zemes nocietinājumiem. Iespējams, ka sauszemes pusē ir bijis arī rakts grāvis, taču tā pēdas nav saglabājušās.

Pils uzbūve

Krustpils pils ir vistālāk austrumos esošā Rīgas arhibīskapa pils - šī iemesla dēļ pils tika spēcīgi nocietināta.

Tā kā pils telpas lielāko daļu no 20.gadsimta atradās armijas pakļautībā, pils līdz 1990jiem gadiem tikpat kā nebija pētīta. Tās būvvēsture ir komplicēta, jo lielā būve ilgo gadsimtu gaitā ir daudzkārt pārbūvēta un paplašināta. Dažādu speciālistu skatījums par to, kuras pils daļas saglabājušās no viduslaikiem, atšķiras.

Visdrīzāk no viduslaikiem saglabājies masīvais vārtu tornis, pagrabi ar mucas velvēm un krusta velvēm, kontrforsi. 1622.gadā pārbūves laikā pilī strādāja krāšņu meistars no Neretas. Atgūstot pili no armijas un uzsākot to apzināt, ir atklājušās daudzas interesantas būvdetaļas un mākslas darbi.

Mākslas pieminekļi un interesantas detaļas

Pilij ir grezns iekšējo durvju portāls, kas sastāv no divām kariatīdēm, kas balsta volūtas. Volūtu augšdaļa pāriet augļu un lapu vītnēs.

Otrajā stāvā, agrākajā ēdamtelpā saglabājušies kasetēti griesti ar rozeti centrā. Kasetējums veido greznu ornamentu. Iespējams, ka tas veidots laikmetā, kad bija populāra rokoko stila atdzimšana (neorokoko) - 1880jos - 1890jos gados.

Vienā no pirmā stāva telpām atklāta sienu apdare - marmorizējums. Kāpņu telpā saglabājies sienu apgleznojums, kas ietver arī Rozenu un Korfu dzimtu ģerboņus.

 

Pārējie attēli

---

 

Pētījumi

• 1792. - J.K.Broce, apraksts un zīmējums
• 1902. - K.Lēviss of Menārs, plāna skice
• 1995.-2001. - A.Šnē, arheoloģiskā uzraudzība pazemes komunikāciju ierīkošanas laikā
• 1990ie - J.Zviedrāns un I.Dirveiks, arhitektoniskā un mākslinieciskā izpēte

 

Saistītie pieminekļi

1. Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs, Krustpils daļa
2. Krustpils luterāņu baznīca
3. Gājēju mūra tilts pie Krustpils baznīcas

 

Izmantotie informācijas avoti

1. Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga, 2004.
2. Zilgalvis J. Pearls of Latvia. Full color guide to 40 of the most beautiful castles, palaces and manors in Latvia. Rīga, 2000-2001.
3. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas mājas lapa http://www.mantojums.lv, apmeklēta 2008. gada 21. decembrī