Bauskas viduslaiku pils un hercoga pils

ENGLISH

Nr:	3        (visu pieminekļu saraksts)
Kategorija:	Viduslaiku pilis, Pilis un muižu kungu mājas
Adrese:	(Bauskas rajons), Bauskas novads, Bauska, Mēmeles un Mūsas satekā, Brīvības bulvārī 2a
Kad celta:	1443., 1596.
Arhitektūras stils:	Gotikas stila detaļas, renesanse un manierisms (1596.g. celtā hercoga pils)
Kondīcija:	Drupas (viduslaiku daļa), rekonstruēta būve (hercoga pils)
Vērtība:	Arhitektūra, arheoloģija
Aizsardzības statuss:	Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Nr.311, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 6166 kopā ar parku.
Mājaslapa:	http://www.bauskaspils.lv/

 

Īss apraksts

Vēstures gaitā Bauskas pils celtniecība un pārbūves ir pārveidojušas Mūsas un Mēmeles sateku, un tagad šeit apskatāms ļoti interesants kultūras un dabas pieminekļu kopums. Pati pils sastāv no divos laikmetos celtām daļām - no iespaidīgām viduslaiku ordeņpils drupām (celta 1443.gadā) un rekonstruējamās Bauskas hercogu pils - Latvijā retas renesanses laikmeta pils, kuras celtniecība pabeigta 1596.gadā. Ap pili izveidots izteiksmīgs zemes nocietinājumu komplekss. Abpus pilij plūst straujās Mēmeles un Mūsas upes, abu upju krastos atsedzas dolomīta klintis - iespējams, tās daļēji radušās, ņemot būvakmeni pils būvei.

 

Citi nosaukumi, nosaukuma izcelsme

Bauskas pilij un pilsētai vēstures gaitā bijuši daudzveidīgas nosaukuma versijas - Bauschkenborch, Bauskenburg, Powszke, Bawsenburg, Boske, Bowsenborch, Bauske.

 

Vēsture

Viduslaiki

Saskaņā ar Rusova hroniku Bauskas ordeņa fogta pili sāka celt ordeņa mestra Heidenreiha Finkes no Overbergas laikā (1438-1450). Mestra 1443.gada vēstulē ir pieminēts Bauskas pils celšanas fakts - šo gadu tad arī uzskata par pils celtniecības gadu. Livonijas ordenis šajā reģionā zemes apvienoja tikai 15.gadsimtā - pils celtniecības mērķis bija izveidot pārvaldes centru un nocietinājumu pret lietuviešu iebrukumiem. Pili cēla arī voti - somugru tauta - viņus šeit ieveda no Novgorodas un Pleskavas zemēm. Viņi apmetās uz dzīvi Mēmeles krastā un tautā vēl ilgi tika dēvēti par krieviņiem. 1840.gadā tika apzināti 15 krieviņi, vēlāk viņi izzuda - tomēr dažu Bauskas apkaimes māju nosaukumiem ir votu valodas cilme.

1451.-1559.gadā pili pārvaldīja ordeņa fogti. 1559.gada 31.augustā koadjutors Gothards Ketlers Bauskas pili kopā ar virkni citu piļu ieķīlāja Polijas karalim. Ar šo īpašnieku maiņu Bauskas pils sāka strauji mainīt īpašniekus. 1560.gadā Polijas karalis Sigismunds II Augusts piešķīra pili pēdējam Rīgas arhibīskapam, kurš šeit arī apmetās uz dzīvi. 1562.gadā pils nokļuva jaunās Kurzemes un Zemgales hercogistes īpašumā. 1587.-1596.gadā pilī atradās šīs hercogistes kanceleja un hercoga Frīdriha galms. Landtāgs pilī tikās līdz 1605.gadam.

Tieši šajā laikā agrākās Bauskas viduslaiku pils priekšpils vietā uzsāka celt hercoga rezidenci - jauno Bauskas pili un sākotnējos zemes nocietinājumus ap pili. Celtniecība tika uzsākta 1584.gadā, hercoga Gotharda Ketlera laikā un pabeigta 1596.gadā. Hercogs pilī apmetās jau 1587.gadā. Šī būve, lai arī ir sena, tomēr vairs nepieder viduslaiku piļu kategorijai - tā pēc savas uzbūves pieder renesanses laikmetam. Līdz ar hercoga pils celšanu tika nojaukts viduslaiku ciemats līdzās pilij - tas traucēja pils paplašināšanu un aizstāvēšanu.

17.-19.gadsimts

1625.gadā Bauskas pili ieņēma Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa karaspēks. Zviedri sastādīja senāko zināmo Bauskas pils plānu. 1628.gada 7.maijā pili iekaroja poļi, 1629.gadā tā atkal nonāca Kurzemes hercoga rokās. Taču tagad tā vairs nebija hercoga rezidence - Bauskas pilī tika izvietots pilskungs - kapitāns, kas atbildējis par novada tiesu, militārajām un administratīvajām lietām.

Pili vairākkārt ieņēma un izlaupīja arī 1655.-1660.gada zviedru-poļu kara laikā. 17.gadsimta beigās apdzīvota bija tikai pils jaunākā daļa - viduslaiku daļa jau tika izmantota tikai kā noliktava.

1701.gadā, Ziemeļu kara sākumā pili bez kaujas ieņēma Zviedrijas karalis Kārlis XII, kurš lika pilij izveidot jaunus, stiprākus zemes nocietinājumus. Bija iecerēti grandiozi nocietinājumi, taču šie plāni tika realizēti tikai daļēji - ieejas pusē tika uzbērti divi zemes bastioni. 1705.gada 14.septembrī pili ieņēma krievi, kuri atkāpās 1706.gadā un, atkāpjoties, pili daļēji uzspridzināja. Par piemiņu no šiem laikiem Mūsas krasta kraujā tagad novietots 17.gadsimta lielgabals un divas mortīras.

18.gadsimtā pils vairs netika apdzīvota un pakāpeniski sabruka, Bauskas iedzīvotāji to izmantoja būvmateriālu ieguvei. 1874.gadā pils un tās apkaime nokļuva firsta Līvena ģimenes īpašumā - šajā laikā sākās pilsdrupu uzkopšana un ap pili uzsāka veidot parku. Līvenu laikā tika atraktas atsevišķas pils telpas, izrakumos atrada interesantas būvdetaļas kuras nonāca Kurzemes provinces muzejā.

20.-21. gadsimts

Daļēja pils mūru notiprināšana notika 1930jos gados - šajā laikā viduslaiku pils galvenajā tornī ierīkoja skatu laukumu. 1960to gadu beigās tika izlemts pils jaunākajā daļā izvietot muzeju, šo pils daļu restaurējot. Tika uzsākta pils atrakšana bez jebkādas izpētes un dokumentēšanas - taču iejaucās Latvijas ZA Vēstures institūts, darbus apturot. Laikaposmā no 1976.gada līdz 1992.gadam notika arheoloģiskie izrakumi, kam paralēli, jau 1973.gadā, tika uzsākta hercoga pils rekonstrukcija, kas turpinās arī tagad. Restaurētajās telpās 1990. gadā tika izvietots jaundibinātais Bauskas pils muzejs, kas ir atbildīgs arī par pils atjaunošanu.

Arheoloģiskajos izrakumos izpētīta lielākā daļa jaunās pils daļas un vecākā pils daļa.

 

Būves apraksts

Ārējie nocietinājumi

Bauskas pils zemes nocietinājumi pieder pie izteiksmīgākajiem viduslaiku un vēlāku laiku piļu zemes nocietinājumiem Latvijā - tiesa, redzamākie no tiem veidoti jau pēc viduslaikiem. Kopumā zemes nocietinājumi pārveidoti trīs reizes. Pašlaik redzamie nocietinājumi veidoti 18.gadsimta sākumā saskaņā ar zviedru militāro inženieru projektu.

Bauskas pils celta Mūsas un Mēmeles sateces vietā - abas upes šeit veido šauru, garu pussalu. Ziemeļu pusē to norobežo īpaši stāvs, klinšains Mēmeles krasts. Arī dienvidu pusē Mūsas krasts ir stāvs, ar klintīm, taču šeit starp pili un klintīm atstāta vieta ejai.

Ordeņa laiku priekšpils (vēlākās hercoga laiku pils) priekšā 14 metrus no mūra rakts senākais pils aizsarggrāvis, pārrokot visu pussalu - pāri grāvim bija paceļams tilts. 16.gadsimta beigās dienvidaustrumu torņa priekšā ierīkots rondelis un rakts jauns grāvis attālāk no pils. Vēlāk zemes nocietinājumi ap pili pārveidoti vismaz trīs reizes. Pils austrumu pusē redzamie izteiksmīgie uzbērtie bastioni izveidoti 18.gadsimta sākumā, tie ir daļa no pilnībā nerealizētā Bauskas pils nocietināšanas projekta, ko iecerēja Zviedrijas karalis Kārlis XII.

Viduslaiku pils uzbūve

Kopējais pils izmērs (viduslaiku pils daļa un hercoga pils daļa) ir šāds - pils garums ir 124 metri un platums - līdz 43 metri. Ordeņpils ir 56 metrus gara un vidēji 31 metru plata. Mēmeles krasta pusē ārsiena ir 1,55 metrus bieza, savukārt dienvidu ārsiena ir 3,5 metrus bieza. Bauskas ordeņpils pārsvarā celta no dolomīta, lietoti laukakmeņi. Nedaudz izmantoti arī ķieģeļi - pils stūros, logailās, pārsedzes velvēs.

Viduslaiku pilij kopā ar priekšpili bija pieci torņi. Torņi izvietoti saskaņā ar šaujamieroču ēras fortifikācijas mākslas prasībām - torņi novietoti sienu vidū nevis stūros. Pret ieeju - austrumiem - pavērstā siena ir īpaši nostiprināta - šeit ordeņa pilij ir divi pusapaļi torņi. Lielākā torņa diametrs ir 15,75 metri, sienu biezums 3,6 metri, patreizējais augstums - 22 metri. Šim tornim ir bijis pagrabs, pirmajā stāvā atradās lielgabalu šaujamlūkas. Otrajā stāvā atradās dzīvojamā telpa, tai ir krāšņa zvaigžņu velve. Virs dzīvojamās istabas vēl divi stāvi ar šaujamlūkām, kas domātas vaļņu bisēm. Iespējams, šis tornis ir senākā Bauskas pils daļa. Līdzās lielajam tornim atradās arī mazāks pusapaļš tornis - starp abiem torņiem atrodas ieejas vārti.

Pils rietumu sienas vidusdaļā ir četrstūrains tornis ar noapaļotiem stūriem. Dienvidu ārsienas vidū ir vēl viens četrstūrains tornis. Šiem abiem torņiem bija vaļņu bisēm piemērotas šaujamlūkas.

Viduslaiku pils daļā iekšējo pagalmu ietver tikai aizsargmūri, tikai aiz galvenā torņa atrodas divstāvu piebūve. Taču viduslaikos pagalmu no visām pusēm ietvēra korpusi. Tagad tie nav saglabājušies taču ziemeļu puses aizsargmūrī no ārpuses redzamas vairākas logailas. Ar dolomītu bruģētajā pagalmā atradās aka.

Viduslaikos austrumos no ordeņpils atradās priekšpils - sākotnēji tā bija nocietināta ar palisāžu žogu, tad ar apkārtmūri. 16. gadsimtā tika uzcelti divi pusapaļi torņi priekšpils austrumu malā. Dienvidaustrumu stūra tornim bija neregulāra 8 x 8,5 m liela iekštelpa, sienu biezums bija 3,1-3,9 metri. Abu torņu apakšējos stāvos uz trim pusēm bija izveidotas vaļņu bisēm piemērotas šaujamlūkas.

Hercoga laiku pils uzbūve

Priekšpils vietā 1596.gadā tika uzcelta Kurzemes un Zemgales hercoga rezidence. Būvniecības laikā tika saglabāti un jaunajā pilī iekļauti abi priekšpils torņi, tiem papildus tika uzcelti trīs divstāvu dzīvojamie korpusi, kas ietvēra 19 x 54,5 m lielu pagalmu. Šīm būvēm vairs netika veidotas šaujamlūkas, otrā stāva līmenī jau tika veidotas lielas logailas. Pagalma pusē logi bija arī pirmajam stāvam. Būvniecības laikā tika nojauktas vairākas priekšpils būves. Ieeja pilī veda caur dienvidu korpusu, līdzās dienvidaustrumu tornim, caur garenu vārtu telpu. Jaunās pils ziemeļu korpusam pagalma pusē bija greznas kāpnes, kas veda uz otro stāvu. Pārējās kāpnes bija iebūvētas pils sienās.

Pils ziemeļu korpusa otrajā stāvā atradās hercoga apartamenti un balles telpa. Austrumu bloka otrajā stāvā dzīvoja pārējie pils iemītnieki. Pirmais stāvs tika izmantots noliktavām un saimniecības telpām.

Populārajā literatūrā nereti vērojama tendence uzskatīt Bauskas viduslaiku pili un hercoga laika pili par divām atsevišķām būvēm. Šāds uzskats nav īsti pamatots, jo abu Bauskas pils daļu vēsture ir cieši saistīta, kādu laiku abas būves daļas funkcionājušas kopīgi un jaunākā pils daļa iekļauj viduslaiku priekšpili ar tās masīvajiem torņiem.

Mākslas pieminekļi un interesantas detaļas

Hercoga pils celtniecība pabeigta 1596.gadā - par to liecina arī uzraksts akmenī pils pamatos.

Hercoga laiku pils ārsienas bija apmestas un rotātas ar sgrafito tehnikā iezīmētiem kvadriem. Šāds rotājums ir raksturīgs tieši renesanses un manierisma stiliem. Fasādi papildināja arī akmens kaluma rotājumi.

Hercoga laiku pils interjeri bija grezni, sienas rotāja gleznojumi, ādas vai tekstila tapetes. Telpās bija izvietotas skaistas krāsnis ar reljefiem rotājumiem. Pirmajā stāvā grīdas klāja ķieģeļi, otrajā stāvā - plati dēļi vai glazētas keramikas plātnes dažādās krāsās.

Ordeņpils dienvidu fasādē redzamas dekoratīva rotājuma pēdas - tas bijis veidots no tumši glazētiem ķieģeļiem.

Četrkantainajā ziemeļrietumu stūra tornī līdz 20.gadsimta vidum iekštelpās sienas rotāja no ķieģeļiem veidots krusts - te visdrīzāk atradusies pils kapela.

 

Pārējie attēli

---

 

Pētījumi

• 1792.,1806. - J.K.Broce, apraksts un zīmējums;
• ap 1827. - C.G.Rečs, zīmējums Pauluči albumam;
• 19.gs. beigas un 20.gs. sākums. - J.Dērings, O.E.Šmits, L.Arbuzovs, pils plāna zīmējumi;
• 19.gs. beigas - pils jaunākās daļas telpu attīrīšana, interesantākās būvdetaļas nodotas Kurzemes provinces muzejam Jelgavā;
• 1971., 1973. - L.Liepas un D.Kleperes uzraudzībā - telpu attīrīšana;
• 1972. - A.Zandbergs, atsevišķu telpu uzmērošana;
• 1980. - R.Malvess, pils būvvēstures apraksta sastādīšana;
• 1976.-1992.g. - A.Caune, arheoloģiskie izrakumi;
• 1990.-1991. - V.Liepa, atsevišķu pils daļu restaurācijas projekta izstrāde;
• 1996.,1997.,1999. - J.Grūbe, arheoloģiskie izrakumi;
• 2002. - M.Gavenda un V.Girsa (Čehija) - pils vecākās daļas konservācijas projekta realizācija.

 

Saistītie pieminekļi

1. Skats no Bauskas pils torņa
2. Bauskas pils muzejs
3. Bauskas pilsdrupu parks
4. Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs
5. Bauskas Pētera akmens
6. Klintis Mēmeles krastā Bauskā
7. Klintis Mūsas krastā Bauskā

 

Izmantotie informācijas avoti

1. Caune A., Grūbe J. Pētījumi Bauskas pilsdrupās 1992. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1992. un 1993. gada pētījumu rezultātiem. Rīga, 1994.
2. Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga, 2004.
3. Grūbe J. Pētījumu rezultāti Bauskas jaunās pils starpvaļņu rajonā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1992. un 1993. gada pētījumu rezultātiem. Rīga, 1994.
4. Zilgalvis J. Pearls of Latvia. Full color guide to 40 of the most beautiful castles, palaces and manors in Latvia. Rīga, 2000-2001.
5. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas mājas lapa http://www.mantojums.lv, apmeklēta 2008. gada 21. decembrī