Dabas un kultūras pieminekļu klasifikācija

ENGLISH

 

Kopsavilkums

Šeit autors piedāvā dabas un kultūras pieminekļu klasifikācijas sistēmu, kas izmantota gan šajā mājaslapā, gan arī autora veidotajā pieminekļu datu bāzē. Klasifikācija ir specifiski pielāgota Latvijai.

Citu valstu gadījumā visdrīzāk būtu nepieciešamas korekcijas kategoriju sastāvā - piemēram, Jaunzēlandē nav viduslaiku pilis, bet atšķirībā no Latvijas Jaunzēlandē ir tādi pieminekļi kā vulkāni, geizeri un dendroglifi (kaut gan arī Latvijā ir sastopami specifiski tradicionāli iegriezumi dzīvos kokos). Katras valsts gadījumā būtu jāveic arī rūpīgs darbs, pārstrādājot pieminekļu robežnosacījumus - piemēram, Islandē dižkoku apkārtmērs būtu daudz mazāks nekā Latvijā.

 

Klasifikācijas vienības

Pieminekļu iedalījuma vienības var izkārtot trīs rangos:

• Pieminekļu tips - augstākā pieminekļu iedalījuma vienība. Pārliecinoši var izdalīt divus tipus - kultūras pieminekļus un dabas pieminekļus. Daļa pieminekļu ietilpst abos tipos.
• Pieminekļu klase. Kultūras pieminekļu tipā var izdalīt arheoloģisko pieminekļu un arhitektūras pieminekļu klasi, savukārt dabas pieminekļu tipā var izdalīt ģeoloģisko pieminekļu un bioloģisko pieminekļu klases. Ainavas pieminekļu klase ir vienlīdz piederīga abiem pieminekļu tipiem. Nostāstu vietas, acīmredzot, uzskatāmas par atsevišķu kultūras pieminekļu kategoriju - tās veido daļu no folkloras mantojuma. Tāda pieminekļu kategorija kā muzeji ir piederīgi visām klasēm. Tā daļa no mākslas mantojuma, kas ir saistīta ar noteiktu vietu, arī uzskatāma par pieminekļiem. Autors mākslas pieminekļus pagaidām nav tālāk klasificējis un apskata tos kopā ar arhitektūras un arheoloģiskajiem pieminekļiem.
• Pieminekļu kategorija - autora darbā šis ir "vadošais", visvairāk izmantotais pieminekļu iedalījuma rangs.

Eksistē arī smalkākas pieminekļu iedalījuma vienības, kas katrai no kategorijām tiek izdalītas, balstoties uz specifiskiem, šai kategorijai raksturīgiem principiem. Zemāk ļoti īsi apskatītas Latvijā sastopamo pieminekļu kategorijas.

 

Tips: Dabas pieminekļi

---

Klase: Ģeoloģiskie pieminekļi

Ģeoloģiskais piemineklis ir noteiktas, salīdzinoši nelielas platības objekts ar noteiktu atrašanās vietu, kas izraisa interesi pateicoties savām ģeoloģiskajām īpašībām. Latvijā var izdalīt sekojošu kategoriju ģeoloģiskos pieminekļus:

 

Kategorija: Akmeņi

Kategorijā tiek iekļauti tie ledāja pārvietotie akmeņi, kuru izmēri pārsniedz vismaz vienu no šiem parametriem: tilpums ir lielāks nekā 10 m³, akmens garums pārsniedz 4 metrus, augstums pārsniedz 2 metrus. Kategorijā netiek iekļauti tie pamatiežu bluķi, kas atdalījušies no atsegumiem un atrodas to pakājē - šādi bluķi tiek pieminēti pie atsegumiem;

Kategorijā tiek iekļauti arī mazāki akmeņi ar neparastām īpatnībām, tai skaitā arheoloģisko pieminekļu grupa - tie akmeņi, ar kuriem saistīti nostāsti, pie kuriem ir kultūrslānis, kuros ir iekaltas zīmes vai iedobumi. Tie akmeņi, kuru virsmas lielākā daļa ir mākslīgi apstrādāta, ierindojas pieminekļu kategorijā.

 

Kategorija: Alas

Kategorijā tiek iekļautas visas alas un nišas, kuru dziļums pārsniedz 2 metrus. Kategorijā principā tiek iekļautas dabiski veidojušās alas, kaut gan Latvijas apstākļos ne vienmēr ir iespējams tās nošķirt no mākslīgi veidotām alām (iekļautas kategorijā "Pazemes ejas"). Šaubu gadījumā objekts tiek iekļauts alu kategorijā.

Daļa no alām vienlaikus ir arī arheoloģiskie pieminekļi - Latvijas gadījumā visas šīs alas iekļautas kategorijā "Kulta pieminekļi". Dažās alās atrodamie petroglifi tiek uzskatīti par atsevišķiem pieminekļiem. Daļa alu ir sabiedrībai mazāk zināmas un rezultātā tajās labāk saglabājusies unikālā alu vide - tās šajā mājaslapā netiks popularizētas.

 

Kategorija: Atsegumi

Kategorijā tiek iekļauti objekti, kas atbilst kaut vienam no šiem nosacījumiem:

• Dabiski pamatiežu (t.i. pirmskvartāra iežu) atsegumi, kuru augstums pārsniedz 1 metru un garums - 2 metrus;
• Iespaidīgas, neparasta izskata jebkādu iežu kraujas;
• Atsegumi ar lielu nozīmi ģeoloģijas un ģeogrāfijas zinātnei;

Tā kā Latvijā atsegumi nereti izkārtoti upju krastā virknēs, par diviem atsevišķiem atsegumiem uzskata tos, kuru malas šķir vismaz 50 metri. Uz dažiem atsegumiem atrodamie petroglifi tiek uzskatīti par atsevišķiem pieminekļiem.

 

Kategorija: Avoti

Kategorijā tiek iekļauti dabiski avoti, kas atbilst kaut vienam no šiem nosacījumiem:

• Avotam ir pietiekami liels debits, kas pārsniedz aptuveni 1 litru sekundē;
• Avota ūdenim ir neparasts ūdens sastāvs;
• Avotam ir kultūrvēsturiska nozīme - piemēram, ar to saistīti nostāsti, tradīcijas, ar avotu saistīti arheoloģiska rakstura atradumi;
• Avotam ir neparasts novietojums.

 

Kategorija: Ūdenskritumi

Kategorijā tiek iekļauti dabiski veidojušies objekti, kas atbilst kaut vienam no šiem nosacījumiem:

• Vietas, kur strauji krīt ūdens plūsmas augstums, tai krītot pār dabisku iežu kāpli. Latvijas apstākļos par ūdenskritumu var uzskatīt pat nelielu, 0,3 - 0,4 metrus augstu kāpli, ja tā ir vizuāli pietiekami izteiksmīga;
• Vietas, kur regulāri veidojas vizuāli izteiksmīgi, vertikāli vai gandrīz vertikāli ledus kritumi;
• Vizuāli izteiksmīgas krāces, tai skaitā vietas, kur upe vai strauts plūst cauri dabiskiem laukakmeņu krāvumiem.

 

Kategorija: Citi ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie pieminekļi

Kategorijā ietilpst tie dabas pieminekļi, kas neietilpst citās kategorijās, bet kuri ir saistoši no vizuālā jeb/un zinātnes viedokļa.

 

---

Klase: Bioloģiskie pieminekļi

Bioloģiskais piemineklis ir noteiktas, salīdzinoši nelielas platības objekts ar noteiktu atrašanās vietu, kas izraisa interesi pateicoties savām bioloģiskajām īpašībām. Latvijā var izdalīt sekojošu kategoriju bioloģiskos pieminekļus:

 

Kategorija: Neparasti biotopi

Kategorijā tiek iekļautas salīdzinoši nelielas teritorijas, kurās sastopams Latvijai neparastu augu un dzīvnieku sugu kopums jeb/un kuras izskatās vizuāli neparasti.

Kategorijā iekļautie pieminekļi nav pārliecinoši nošķirami no retu augu atradnēm un retu dzīvnieku atradnēm, tomēr tiem vairāk izteikts teritorijas raksturs, nereti neparasts biotops sastāv no parastām sugām.

 

Kategorija: Koki

Kategorijā tiek iekļauti visi tie koki, kas atbilst kaut vienam no šiem nosacījumiem:

• Koka izmēri pārsniedz Ministru kabineta 2003.gada 22.jūlijā izdotajos noteikumu Nr.415 2.pielikumā noteiktos dižkoku kritērijus;
• Kokam ir kultūrvēsturiska vērtība;
• Kokam piemīt kāda īpatnība, kas to padara unikālu Latvijas mērogā.

Kategorijā iekļautie pieminekļi vienlaikus var būt iekļaut citās kategorijās, piemēram kā "kulta vieta".

 

Kategorija: Parki un dārzi

Kategorijā tiek iekļauti tie stādījumi, kas atbilst kaut vienam no šiem nosacījumiem:

• Sabiedriskie dārzi un parki;
• Muižu parki;
• Botāniskie dārzi un dendroloģiskie stādījumi;
• Izcili, publiski pieejami privātie dārzi, stādījumi, augu kolekcijas.

Kategorijā iekļautie pieminekļi vienādā mērā pieder gan arhitektūras pieminekļiem, gan bioloģiskajiem pieminekļiem.

 

Kategorija: Retu augu atradnes

Kategorijā tiek iekļautas to augu atradnes, kuri Latvijā ir ļoti reti sastopami. Tā kā šiem pieminekļiem nav vēlama lieka publicitāte, šajā mājaslapā tie netiek aplūkoti - ar dažiem izņēmumiem gadījumos, kad apmeklētāji īpašu ļaunumu nodarīt nevar jeb vai kad šīs atradnes tāpat ir vispārzināmas. Šīs kategorijas pieminekļi var pārklāties ar kategoriju "Biotopi".

 

Kategorija: Retu dzīvnieku atradnes

Kategorijā tiek iekļautas to dzīvnieku atradnes, kuri Latvijā ir ļoti reti sastopami. Tā kā šiem pieminekļiem nav vēlama lieka publicitāte, šajā mājaslapā tie netiek aplūkoti - ar dažiem izņēmumiem gadījumos, kad apmeklētāji īpašu ļaunumu nodarīt nevar jeb vai kad šīs atradnes tāpat ir vispārzināmas. Šīs kategorijas pieminekļi arī var pārklāties ar kategoriju "Biotopi".

 

Tips: Kultūras pieminekļi

---

Kategorija: Nostāstu vietas

Kategorijā tiek iekļautas tās vietas, ar kurām saistīti noteikti nostāsti. Lielā daļā gadījumu šādas vietas vienlaikus ir arhitektūras vai arheoloģiskie pieminekļi, taču daļai nostāstu vietu nav citu īpatnību (piem. krustceles, ceļu posmi, meži utml.). Kategorija pieder kultūras pieminekļu tipam, taču neiekļaujas ne arhitektūras, ne arī arheoloģisko pieminekļu klasē.

 

---

Klase: Arheoloģiskie pieminekļi

Arheoloģisko pieminekļu klasē tiek iekļauti tie pieminekļi, kuri liecina par cilvēka darbību agrākos laikos. No arhitektūras pieminekļiem tos nošķir sekojošas īpatnības:

• Liecības par agrāko cilvēka darbību atrodas zem augsnes vai zem ūdens. Šī robežšķirtne nav gluži precīza, jo, piemēram, 1920.gadā nogrimis kuģis būtu uzskatāms pat arheoloģisko pieminekli bet 1920.gadā celtas un vēlāk bojā gājušas būves pamatiem parasti nepiemīt arheoloģiska pieminekļa vērtība;
• Pie arheoloģiskajiem pieminekļiem pieskaita jebkuras aizvēsturiskas konstrukcijas un citus artefaktus - Latvijas gadījumā tās būtu jebkuras vēl redzamas konstrukcijas, kas veidotas pirms kristīgo ordeņu iekarotāju ierašanās 13.gadsimta sākumā;
• Pie arheoloģiskajiem pieminekļiem pieskaita arī jebkurus pieminekļus, kas saistīti ar tādām reliģijām un tradīcijām, kas nav pārmantotas līdz mūsdienām.

Tikai daļēji pie arheoloģiskajiem pieminekļiem var pieskaitīt nostāstu vietas, jo bieži šādas vietas saistītas ar mūsdienu notikumiem. Latvijā var izdalīt sekojošas galvenās arheoloģisko pieminekļu kategorijas:

 

Kategorija: Senās apmetnes

Kategorijā tiek iekļautas visu aizvēsturisko apmetņu un viduslaiku apmetņu atliekas visā šo apmetņu aizņemtajā platībā. Kategoriju tālāk var iedalīt pilskalnos, ezerpilīs, līdzenajās aizvēsturiskajās apmetnēs, viduslaiku pilsētās un citās apakškategorijās.

 

Kategorija: Senie apbedījumi

Kategorijā tiek iekļautas visas aizvēsturisko laiku un viduslaiku kapsētas. Nedaudz problemātisku šo kategoriju padara lielais savrupo apbedījumu skaits, taču tā kā katram šādam atradumam arī ir vērtība, arī tie uzskatāmi par arheoloģiskiem pieminekļiem.

 

Kategorija: Fortifikācijas

Kategorijā tiek iekļautas visas līdz jaunākajiem laikiem veidotās fortifikācijas, izņemot ar pilskalniem un viduslaiku pilīm saistītās fortifikācijas. Varētu apstrīdēt jaunāko laiku fortifikāciju pieskaitīšanu arheoloģiskajiem pieminekļiem, tomēr tam par labu runā tas, ka šīs būves mūsdienās netiek vairs izmantotas. Kategorijā iekļauto pieminekļu skaits ir neliels - arī tāpēc nav mērķtiecīgi to saskaldīt.

 

Kategorija: Kulta objekti

Kategorijā tiek iekļauti visi tie pieminekļi, kas saistīti ar reliģijām un tradīcijām, kas nav pārmantotas līdz mūsdienām. Izņēmums ir daudzi ar veselības kultu saistītie pieminekļi, kurus ļaudis labprāt turpina izmantot arī mūsdienās, lai arī sākotnējās kulta tradīcijas šajās vietās visdrīzāk bijušas piepildītas ar atšķirīgu, nu jau aizmirstu jēgu. Liela daļa kulta objektu vienlaikus ir arī izcili ģeoloģiskie pieminekļi jeb vai dižkoki - tāpēc tie ietilpst vismaz divās kategorijās.

 

Kategorija: Pazemes ejas

Kategorijā tiek iekļautas jebkuras zem zemes līmeņa veidotas ejas, kas turpinās ārpus citu būvju robežām. Kategorija iekļauj jebkuras pamatiežos izveidotas telpas, kuru garums no ieejas pārsniedz 2 metrus.

Ne vienmār ir viegli nošķirt pamatiežos veidotās ejas no dabiskām alām - šaubu gadījumā piemineklis tiek pievienots kategorijai "Alas".

 

Kategorija: Petroglifu atradnes

Pēdējās desmitgadēs apzinātās klinšu zīmes liecina ka arī Latvijā, līdzīgi kā vairumā citu pasaules valstu, ir petroglifi. Kaut arī šos pieminekļus ir grūti datēt un zīmju jēgu gandrīz neiespējami atšifrēt, pateicoties savai noslēpumainības aurai šie ir ļoti intriģējoši pieminekļi. Tādēļ katra šādu zīmju atradne tiek izdalīta kā atsevišķs piemineklis.

Tā kā petroglifu klintis ir ļoti viegli bojāt un tas dzīvē arī notiek, šajā mājaslapā to atrašanās vietas netiks īpaši popularizētas.

Kategorijā tiek iekļautas arī akmeņos iekaltas zīmes, kas nepieder mūsdienu alfabētiem.

 

Kategorija: Savrupatradumi

Kategorijā tiek iekļautas tās vietas kur atrasti atsevišķi interesanti seni artefakti. Šeit iekļautas arī senas vērtību glabātuves - depozīti. Šādu pieminekļu skaits ir ļoti liels, atradumi parasti uz vietas netiek atstāti, taču atrašanas vietai ir zinātniska nozīme.

 

Kategorija: Viduslaiku baznīcas

Kategorijā tiek iekļautas tās baznīcas, kas celtas pirms viduslaiku beigām t.i., vienkāršojot - līdz 16.gadsimta beigām. Daļā gadījumu šīs baznīcas saglabājušās līdz mūsdienām, daļā gadījumu to vairs nav. Visi šie pieminekļi vienlaikus pieder arī arhitektūras pieminekļu kategorijai "Baznīcas" - tāpēc tos varētu arī uzskatīt par baznīcu kategorijas apakškategoriju. Tomēr šo pieminekļu īpašā vērtība padara mērķtiecīgu atsevišķas kategorijas izdalīšanu.

 

Kategorija: Viduslaiku pilis

Kategorijā tiek iekļautas tās pilis, kas celtas pirms viduslaiku beigām t.i., vienkāršojot - līdz 16.gadsimta beigām. Daļā gadījumu šīs pilis saglabājušās līdz mūsdienām, daļā gadījumu to vairs nav. Visi šie pieminekļi vienlaikus pieder arī arhitektūras pieminekļu kategorijai "Pilis un muižu kungu mājas" - tāpēc tos varētu arī uzskatīt par piļu kategorijas apakškategoriju. Tomēr šo pieminekļu īpašā vērtība padara mērķtiecīgu atsevišķas kategorijas izdalīšanu.

 

Kategorija: Citi arheoloģiskie pieminekļi

Kategorijā tiek iekļauti visi tie arheoloģiskie pieminekļi, kas neietilpst augstāk uzskaitītajās kategorijās. Piemēram, Latvijas gadījumā šeit tiek iekļauti arī nedaudzie megalīti, daudzās citās zemēs to skaits būtu lielāks un tie būtu izdalāmi atsevišķā kategorijā.

 

---

Klase: Arhitektūras pieminekļi

Klases nosaukums ir vienkāršots, jo tajā tiek iekļauti arī industriālie pieminekļi, nekustamie tehnikas pieminekļi kā arī liela mēroga mākslas darbi, kas nav uzskatāmi par celtnēm. Šajā klasē tiek iekļauti pieminekļi, kas atbilst kaut vienam no šiem nosacījumiem:

• Piemineklis ir veidots pirms 1900.gada;
• Piemineklim piemīt izteiksmīgas noteikta arhitektūras un mākslas stila iezīmes un tas celts pirms 1960.gada;
• Piemineklim ir liela vēsturiska un sabiedriska nozīme.

Arhitektūras pieminekļu klasē var izdalīt apakšklasi - industriālos un tehnikas pieminekļus (sk. zemāk). Arhitektūras pieminekļu klasē var izdalīt sekojošas pieminekļu kategorijas:

 

Kategorija: Baznīcas

Kategorijai ir vienkāršots nosaukums, jo šeit tiek ietvertas visas mūsdienu reliģiju svētnīcas, tai skaitā sinagogas un mošejas, tai skaitā arī šo būvju atrašanās vietas gadījumos, kad tās ir gājušas bojā. Kategorijā tiek iekļautas visas, tai skaitā arī jaunuzceltas būves. Viduslaikos celtās baznīcas vienlaikus ietilpst arī kategorijā "Viduslaiku baznīcas".

 

Kategorija: Kapu arhitektūras pieminekļi

Kategorijā tiek iekļauti izcili kapu arhitektūras paraugi. Šeit nav mērķtiecīgi iekļaut pilnīgi visus kapu pieminekļus, kategorijā galvenokārt iekļautas vērtīgākās publiskās kapsētu būves(kapličas, zvanu torņi, vārti), senākas kapenes un visizcilākie kapu pieminekļi. Kategorijā tiek iekļauta arī tie kultūrvēsturiskie akmeņi, kas saistāmi ar apbedījumiem - šādi pieminekļi pieder gan akmeņu, gan kapu arhitektūras kategorijām.

 

Kategorija: Vēsturiskie krogi

Kategorijā tiek iekļauti tie arhitektūras pieminekļi kas kalpojuši kā ceļmalas un ūdensmalas krogi.

 

Kategorija: Lauku sētu apbūve

Kategorijā tiek iekļautas pirms 1900.gada celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas ārpus pilsētu un muižu centru robežām, tai skaitā arī lauku ēkas, kas pārvietotas uz pilsētās esošajiem brīvdabas muzejiem. Kaut arī nosaukums "sēta" apzīmē būvju kopumu, kā atsevišķi pieminekļi pēc iespējas tiek izdalītas atsevišķas būves.

Kategorija daļēji pārklājas ar kategorijā "Muižu centru apbūve" iekļautajiem pieminekļiem, jo muižu centriem nav stingri noteiktu robežu.

 

Kategorija: Mācītājmājas

Kategorijā tiek iekļautas vērtīgas ēkas un palīgēkas, kas celtas speciāli mācītājiem un ar draudžu darbību saistītas ēkas, izņemot pašus dievnamus.

 

Kategorija: Muižu centru apbūve

Kategorijā tiek iekļauta atsevišķās celtnes vēsturiskajos muižu centros, kuri nereti tika veidoti saskaņā ar specifiskiem attīstības projektiem. Kategorijai nav stingru robežnosacījumu, jo muižu pārvaldības struktūra ir bijusi atšķirīga, daudzviet, piemēram, tika veidotas pusmuižas - šo centru būves arī tiek iekļautas šajā kategorijā. Muižu centros esošās skolas, dzirnavas, tilti un krogi tiek iekļauti arī attiecīgajās kategorijās.

 

Kategorija: Pieminekļi

Kategorijā tiek iekļauti jebkuri ārpus kapsētām un būvēm izvietoti pieminekļi un vēsturisku notikumu vietas.

 

Kategorija: Pilis un muižu kungu mājas

Kategorijā tiek iekļautas visas pirms Pirmā pasaules kara celtās pilis un muižu kungu mājas, tai skaitā arī šo būvju atrašanās vietas gadījumos, kad tās ir gājušas bojā. Kategorijai nav skaidru robežnosacījumu, piemēram, attiecībā uz mācītājmuižu ēkām, pilsētu zemes un rūpnīcu īpašnieku namiem utml. Viduslaikos celtās pilis vienlaikus ietilpst arī kategorijā "Viduslaiku pilis”.

 

Kategorija: Pilsētbūvniecības pieminekļi

Kategorijā tiek iekļauti izteiksmīgi, pēc vienotas struktūras attīstīti pilsētas tipa apbūves kompleksi ar arhitektonisku un vēsturisku vērtību. Par spīti nosaukumam, atsevišķos gadījumos iekļauti arī vērtīgi lauku apbūves kompleksi, kas sastāv no dažādiem īpašniekiem piederošām sētām, kā arī izcilākie muižu centru apbūves pieminekļi.

 

Kategorija: Pilsētu dzīvojamie nami

Kategorijā tiek iekļauti pilsētās celti dzīvojamie nami kas atbilst arhitektūras pieminekļa nosacījumiem.

 

Kategorija: Skolu ēkas

Kategorijā tiek iekļautas visas būves, kas celtas izglītības vajadzībām un kas atbilst arhitektūras pieminekļa nosacījumiem.

 

Kategorija: Citi arhitektūras pieminekļi

Kategorijā tiek iekļauti tie arhitektūras pieminekļi, kas neietilpst augstāk uzskaitītajās kategorijās.

 

---

Apakšklase: Industriālie un tehnikas pieminekļi

Šādas apakšklases izdalīšana balstās uz industriālā mantojuma aizsardzības praksi. Lielākā daļa šeit iekļauto pieminekļu vienlaikus ir vērtīgi arhitektūras pieminekļi, pie kam arī ”klasiskajiem”, šeit neiekļautajiem arhitektūras pieminekļiem raksturīgas interesantas tehnikas detaļas - piemēram, apkures sistēmas, logu vērtnes, baznīcu torņu konstruktīvie risinājumi. Tomēr šeit iekļautos pieminekļus lielākā mērā padara interesantus tieši izmantotās tehnoloģijas.

 

Kategorija: Dzelzceļa būves

Kategorijā tiek iekļauti arhitektūras un tehnikas pieminekļi - tās celtnes, kas saistītas ar sliežu transporta sistēmu. Ar dzelzceļu saistītie tilti, ūdenstorņi un sūkņi vienlaikus pieder arī attiecīgajām kategorijām.

 

Kategorija: Dzirnavas

Kategorijā tiek iekļautas visas vēl saglabātās stacionārās agrāko laiku enerģijas ražošanas iekārtas, kā arī nozīmīgākās un arhitektoniski izteiksmīgākās mūsdienu enerģijas ražošanas iekārtas. Tā kā lielāko daļu pieminekļu sastāda agrākajos laikos celtās vējdzirnavas un ūdensdzirnavas, kategorijai saglabāts vienkāršotais nosaukums.

 

Kategorija: Rūpnīcu ēkas

Kategorijā tiek iekļautas visas ražošanas būves kas atbilst arhitektūras pieminekļa nosacījumiem.

 

Kategorija: Tilti

Kategorijā tiek iekļauti visi tilti un estakādes kas atbilst arhitektūras pieminekļa nosacījumiem.

 

Kategorija: Ūdensapgādes būves

Kategorijā tiek iekļauti visas ar ūdensapgādi saistītās būves kas atbilst arhitektūras un tehnikas pieminekļa nosacījumiem.

 

---

---

Klase: Ainavas pieminekļi

Šī pieminekļu klase nav Latvijā īpaši popularizēta un aizsargāta, taču strauji sarūkošais ainavisko skatu daudzums liecina, ka pieeju nepieciešams mainīt. Atzīstot, ka šajā jomā nepieciešams ieguldīt vairāk darba, autors pašlaik iedala ainavas pieminekļus sekojošās kategorijās:

 

Kategorija: Skatu punkti

Kategorijā tiek iekļautas vietas, kur no nelielas platības paveras saistošs un/vai skaists skats uz plašāku apkaimi. Skatu punkts var būt ar dabisku pamatni un ar mākslīgu pamatni (torņi).

 

Kategorija: Lineārie ainavas pieminekļi

Kategorijā tiek iekļautas vietas, kur izteiksmīga, saistoša ainava paveras no vairāk nekā 1 km gara lineāra pārvietošanās ceļa.

 

Vērtība: Vizūras

Vietas, kur paveras izteiksmīgs skats uz attālākiem, izciliem dabas un kultūras pieminekļiem. Šīs ainavas vērtības nebūtu izdalāmas kā atsevišķi pieminekļi, tās ir pakārtotas citiem pieminekļiem.

 

 

---

---

Citas kategorijas

 

Kategorija: Muzeji

Kategorijā tiek iekļauti visi muzeji, kā arī tādi vēstures pieminekļi kā, piemēram, memoriālās istabas. Kategorijā ietilpst visām pieminekļu klasēm piederoši pieminekļi.

 

---

Izmantotie informācijas avoti

1. Pāvils G. Latvijas dabas un kultūras pieminekļu datu bāze.
2. Pāvils G. Latvijas dabas un kultūras pieminekļu informācijas sistēma. Maģistra darbs. Rīga, 2004.