Senās apmetnes

ENGLISH

Vispārējs apraksts

Incēnu pilskalns Dobeles rajona Vītiņu pagastā
23.02.2008.

Kategorijā tiek iekļautas senas ilgāku laiku vairāk vai mazāk pastāvīgi apdzīvotās cilvēku apmetnes. Lielākā daļa no senajām apmetnēm mūsdienās ir pamestas un par tām liecina vien kultūrslānis zem grunts līmeņa. Tikai daļa no apmetnēm tiek apdzīvotas arī mūsdienās, virs senā kultūrslāņa būvējot jaunus namus - šāda līdz mūsdienām apdzīvota apmetne ir arī Vecrīga, kas bez pārtraukuma apdzīvota kopš seno lībiešu ciemu izveidošanās pirms aptuveni 1000 gadiem.

Robežnosacījumi

Senākā zināmā apmetne ir Salaspils Laukskolas apmetne, kas izveidojās jau salīdzinoši neilgi pēc ledus laikmeta atkāpšanās pirms 11 000 gadiem. Par arheoloģiskajiem pieminekļiem uzskatāmas vēl viduslaiku apmetnes, kas veidojušās līdz 16.gadsimtam.

Senajām apmetnēm ir vismaz divi problemātiski robežnosacījumi:

• Cik lielai ir jābūt apmetnei lai to jau sauktu par apmetni? Vai viens savrups senais mājoklis jau uzskatāms par apmetni? Divi? Uz šo jautājumu nav noteiktas atbildes - taču problēma Latvijā lielā mērā atrisināta ar to, ka šādi savrupi senie mājokļi tikpat kā nav atrasti.
• Kad nodalīt divas apmetnes? Nereti cieši līdzās izveidojas vairākas apmetnes, piemēram, tagadējā Vecrīgā pirms Rīgas izveidošanās bija divi vai trīs lībiešu ciemi - starp divu šādu ciemu centriem attālums ir tikai 300 metri. Ja tālākajos pētījumos pa vidu starp tiem tiks atrastas viena vai divu seno lībiešu namu atliekas - vai tās joprojām tiks uzskatītas par divām atsevišķām apmetnēm?

Apmetņu veidi

Latvijā ir vairāku veidu senās apmetnes:

• Senākās apmetnes un daļa no jaunākām apmetnēm ir līdzenās apmetnes un tās parasti nav redzamu pazīmju virs zemes.
• Kopš aptuveni 2.gadu tūkstoša pirms mūsu ēras sāk parādīties arī nocietinātas apmetnes - pilskalni - tās bieži tiek veidotas paaugstinājumos, izlīdzinot paugura virsmu, mākslīgi nostāvinot tā nogāzes un veidojot ap apmetni grāvjus un vaļņus. Latvijā ir vairāki simti pilskalnu un virkne tiem līdzīgu veidojumu, ap daudziem pilskalniem veidojās plašākas apmetnes, kas vietām jau sāka līdzināties viduslaiku pilsētām.
• Eksotiskāks seno apmetņu paveids ir ezerpilis - ezeru salās un/vai uz pāļiem celtas apmetnes.
• Viduslaikos sāka veidoties viduslaiku pilsētas, daļa no tām bija nocietinātas - arī šīs apmetnes ir interesanti pieminekļi. Vairākas no tām - Koknese, Straupe, Pīlesmiests - tika pamestas un līdz mūsdienām saglabājušās vairs tikai kā arheoloģiskie pieminekļi. Savukārt citu pilsētu viduslaiku apbūve saglabājusies līdz mūsdienām - salīdzinoši labāk saglabājusies Vecrīgas apbūve, jau mazākā mērā - Cēsu apbūve, citām viduslaiku pilsētām līdz mūsdienām saglabājies tikai senais ielu un ceļu tīkls, baznīcas un viduslaiku pilis, pārējās celtnes tapušas jau pēc viduslaikiem. Viduslaiku pilsētas pieder divām pieminekļu kategorijām - tās ir arī pilsētbūvniecības pieminekļi.

Aprakstīto seno apmetņu saraksts

Zemāk uzskaitītas visas šajā mājaslapā aprakstītās senās apmetnes. Pieminekļi ir šķirojami pēc alfabēta, uzklikšķinot uz tabulas kolonnas virsraksta. Pirmā ailīte - "Nr." - apzīmē kārtas numuru, pēc kāda šis piemineklis ievadīts mājaslapā.