Alas

ENGLISH

Vispārējs apraksts

Alas ir pazemes tukšumi, kas ir pietiekami lieli, lai tajās varētu iekļūt cilvēks - Latvijā tradicionāli pieņemts, ka no ieejas alai jābūt vismaz 2 metrus garai. Kategorijā tiek iekļautas arī nišas - klinšu iedobes, kas arī ir vismaz 2 metrus dziļas, bet kuru ieeja ir platāka par to dziļumu.

Ja pasaulē garākās alas - Mamuta alas (ASV) - apzināto eju kopgarums tuvojas 600 kilometriem, tad Latvijā garākā zināmā ala - Lielā X ala - ir "tikai" 346 metrus gara. Lielākā daļa no aptuveni 300 apzinātajām Latvijas alām ir vēl daudz īsākas - tikai dažus metrus garas. Šāds neliels alu garums saistāms ar to, ka tās veidojušās trauslos, drupanos smilšakmens iežos. Latvijā apzinātas tikai dažas alas cietākos iežos - dolomītā un dolomītsmilšakmenī, un arī šīs alas ir īsas.

Pastāv iespēja Latvijā atklāt garākas alas. Tā, piemēram, kritenes Skaistkalnes apkaimē veidojas, iebrūkot pazemes tukšumiem. Tā kā lielākā daļa šādu tukšumu noteikti nav aizbrukuši - iespējams, kādu dienu šeit kāds iekļūs garās, varbūt pat ar stalaktītiem rotātās alās.

Varbūt kāds jau šādās alās ir iekļuvis, un šo piedzīvojumu tur noslēpumā - šāda rīcība, zinot Latvijas sabiedrības apziņas līmeni, būtu saprotama un atbalstāma. Alu vide un pievilcība ir ļoti trausla. Autoram nācies pieredzēt Lielās X alas degradāciju pēdējo desmit gadu gaitā. Ja 1998.gadā šī tolaik salīdzinoši maz zināmā ala radīja grandiozu iespaidu ar savu pirmatnējo burvīgumu, tagad iespaids ir neatgriezeniski zudis.

Ja Jums veicas atklāt kādu maz zināmu alu - labāk citiem par to daudz nestāstiet - citi cilvēki nekā daudz no tā nezaudēs un šādi izdosies attālināt alas vides bojāejas laiku. Atstāsim tūristiem tās samērā daudzās alas, kas iekļautas populāros tūrisma maršrutos.

Izcilas Latvijas alas

Ar lielu daļu Latvijas alu saistās interesanti, daudzveidīgi fakti. Pie interesantākajām varētu piederēt:

• Bruņa ala - 21 metru gara plaisveida ala dolomītos, iespējams, veidojusies tektoniskos procesos. Atrodas Cēsu rajonā, Amatas novadā.


Velna skursteņi Mazajā Lībiešu Upuralā (skats uz augšu)
1999.

• Cīrulīšu bezdibenis - Latvijai ļoti neparasta, vertikāla, 6 metrus dziļa akas veida ala. Atrodas Cēsīs.
• Gūtmaņala - Pēc tilpuma lielākā ala Latvijā, populārākā un vislabāk zināmā ala. Sena kulta vieta, sienas klāj dažādos laikos veidoti uzraksti - 20.gadsimta sākumā vēl bijuši redzami ar 16.gadsimta sākumu datēti uzraksti. Ala 18,8 metrus gara, 10 metrus augsta. Atrodas Rīgas rajonā, Siguldā.
• Lībiešu Upuralas - kopš ieejas daļas sabrukšanas 19.gadsimtā agrākā ala sadalījusies divas mazākās alās. Sena kulta vieta, uz vienas alas sienām pirmie Latvijā apzinātie petroglifi (atklāti 1971.gadā) kā arī senākie datētie klinšu uzraksti Latvijā (1642). Izrakumos alā atklāts lielāks daudzums senlietu, griestos t.s. "velna skursteņi" - šauri, dziļi iedobumi. Garākā ala - 47 metrus gara, mazākā - 18,5 metrus gara. Atrodas Limbažu rajonā, Salacgrīvas lauku teritorijā.
• Lielā Sikspārņu ala - 64 metrus gara ala dolomītos, alā agrāk dzīvoja viena no lielākajām sikspārņu kolonijām Baltijā.
• Lielā X ala un Mazā X ala - divas Latvijā garākās alas - attiecīgi 346 metrus un 159 metrus garas. Izcili, ļoti iespaidīgi dabas pieminekļi, atrodas Valmieras rajonā, Mazsalacā.
• Liepas Lielās Ellītes ala - 22,3 metrus gara, iespaidīga ala, pie ieejas smilšakmens arkas. Ar alu saistītas teikas, kas, iespējams, liecina par senu kulta vietu. Atrodas Cēsu rajona Liepas pagastā.
• Mazsalacas Velna ala un Velna skābuma ķērne - unikāla alu sistēma, sena kulta vieta. Salacas upes līmenī saglabājusies 17,8 metrus gara ala. Daļa no alas, griestiem pakāpeniski iebrūkot, pārvietojusies aizvien augstāk klints masīvā, tai izveidojusies ieeja uz otru klints pusi, alas garums - 16,4 metri. Alas atrodas Valmieras rajonā, Mazsalacā.


Viena no Lielās X alas ejām
05.2001.

• Patkula ala (Stoķu ala) - 80 metrus gara ala ar sarežģītu eju sistēmu. Iespējams, sena kulta vieta, petroglifi. Valmieras rajons, Vaidavas pagasts.
• Peldangas labirints (Liepniekvalka alas) - 70 metrus gara ala, garākā ala Kurzemē. Atrodas Talsu rajonā, Dundagas pagastā.
• Pēterala - Latvijai unikāla ala, pēc formas atgādina vertikālu milzu plaisu. Dziļums 6,2 metri. 1997.gadā augstu virs alas grīdas tika atklāts lielāks daudzums petroglifu. Atrodas Rīgas rajonā, Siguldā.
• Siguldas (Krimuldas) Velnala - mākslīgi pagarināta, 35 metrus gara ala. Sena kulta vieta, uz sienām petroglifi, kas daļēji iznīcināti 1992.gadā, kad "Baltā brālība" alu atraka, meklējot "templi" - toreiz ar nogruvumiem klātā alas grīda tā arī netika sasniegta. Atrodas Rīgas rajonā, Siguldā.
• Simtēnu (Dzirnes) ala - vismaz 40 metrus gara, savdabīga un iespaidīga ala. Pirms 2.pasaules kara alu pētīja R.Dzirne, kurš atklāja atliekas, kas varētu liecināt par senā cilvēka apmetni, taču tālāki pētījumi nav notikuši.
• Vējiņu Ezerala (Braslas Ezerala) - 48 metrus gara alu sistēma ar pazemes strautu un diviem pazemes ezeriem - vienīgajiem zināmajiem pazemes ezeriem Baltijā. Atrodas Cēsu rajonā, Straupes pagastā.

 

Aprakstīto alu saraksts

Zemāk uzskaitītas visas šajā mājaslapā aprakstītās alas. Pieminekļi ir šķirojami pēc alfabēta, uzklikšķinot uz tabulas kolonnas virsraksta. Pirmā ailīte - "Nr." - apzīmē kārtas numuru, pēc kāda šis piemineklis ievadīts mājaslapā.

Nr.	Nosaukums	Kategorija	Rajons	Pagasts, apkaime	Attēli?
1