Atsegumi

ENGLISH

Vispārējs apraksts

Par atsegumiem dēvē vietas, kur dabiskā vai mākslīgā ceļā atsegti pamatieži vai citi ieži, kurus citādi pārsvarā slēpj augsne vai citi nogulumi.

Par pamatiežiem Latvijā sauc pirmskvartāra iežus, kas veidojušies vismaz pirms 1 - 2 miljoniem gadu. Pārsvarā Latvijas atsegumos redzami devona perioda ieži, kas ir daudz senāki par kvartāru - tie veidojušies aptuveni pirms 350 - 400 miljoniem gadu. Par atsegumiem noteikti var uzskatīt arī interesantākos kvartāra nogulumu atsegumus - piemēram, Ververu krauju, Lībānu - Jaunzemju pamestā karjera saldūdens kaļķiežu atsegumus jeb vai jūras izskalotos stāvkrastus pie Jūrkalnes un Staldzenes.

Nereti upju ielejās un jūru krastos atsegumi rindojas viens aiz otra un nav tik viegli nošķirt, vai tas ir viens vai daudzi atsegumi. Autors pašlaik pieņēmis, ka par diviem atsevišķiem atsegumiem uzskatāmi tie atsegumi, kurus atdala vismaz 50 metrus liels attālums.

Veidošanās

Atsegumi veidojas vietās, kur erozijas ātrums joprojām pārsniedz jeb vai ģeoloģiski nesenā pagātnē ievērojami pārsniedza dēdēšanas procesu - gk. denudācijas - ātrumu. Latvijā atsegumi visbiežāk veidojas upju un strautu krastos un gultnēs - ūdens un ledus pie mums joprojām aktīvi veido tūkstošiem lielākus vai mazākus atsegumus. Jūras krastos atsegumu skaits jau ir daudz mazāks - taču šie atsegumi ir ļoti ainaviski un tāpēc labi pazīstami. Vēl nesenā pagātnē bijuši vairāki atsegumi arī ezeru krastos, taču mūsdienās saglabājies tikai viens gandrīz pilnībā nobrucis smilšakmens atsegums Burtnieka ezera krastā - citi ezeru krastos esošie atsegumi (piemēram, Vaidavas ezera krastu atsegumi) veidojas nelielās sāngravās un tos nav veidojuši ezera viļņi. Savdabīgs dabas piemineklis ir arī Aklā ezera (Jūrmala, Kauguri) gultnē dabiski atsegtā dolomīta slāņu virsma - taču to gandrīz visur klāj sīkākas dolomīta šķembas.

Vērtība

Atsegumiem piemīt gan liela ainavas vērtība, gan arī milzīga zinātniskā vērtība. Gadu desmitos un simtos izstrādātas daudzas smalkas metodes, kas ļauj no atseguma iegūt lielu daudzumu vērtīgas informācijas. Laikam ejot nāk klāt jaunas zināšanas un zinātnieki atgriežas pie šķietami labi izpētītajiem atsegumiem un atkal iegūst jaunu informāciju.

Latvijā atsegumus pārsvarā veido trausls, drupans smilšakmens, kurā viegli ieskrāpēt uzrakstus un zīmējumus. Rezultātā lielākā daļa smilšakmens atsegumu ir klāta ar dažādiem uzrakstiem, kas nereti ir daudzus gadsimtus veci un jau paši par sevi nereti kļuvuši par interesantiem kultūras pieminekļiem. Diemžēl šos vērtīgos pieminekļus bieži vien pārklāj jauni skrāpējumi. Joprojām ir iespējams atrast arī gludas smilšakmens virsmas bez skrāpējumiem - eksistē arī neparastas bezmaz spoguļgludas, daudzus metrus augstas un platas virsmas.

Kaut gan šo mājaslapu noteikti lasa cilvēki, kam to nemaz nevajag atgādināt - tomēr, lūdzu nekādā gadījumā nebojājiet klintis! Mūsdienās sevi daudz veiksmīgāk var apliecināt ar uzrakstiem dažādās Interneta mājaslapās jeb kaut vai uz papīra. Māņticīgajiem varu piebilst - sava vārda atstāšana uz klints līdzinās sevis nolādēšanai jo šis vārds vēl gadu desmitiem ilgi daudziem izsauks negatīvas emocijas.

 

Aprakstīto atsegumu saraksts

Zemāk uzskaitīti visi šajā mājaslapā aprakstītie atsegumi. Pieminekļi ir šķirojami pēc alfabēta, uzklikšķinot uz tabulas kolonnas virsraksta. Pirmā ailīte - "Nr." - apzīmē kārtas numuru, pēc kāda šis piemineklis ievadīts mājaslapā.

Nr.	Nosaukums	Kategorija	Rajons	Pagasts, apkaime	Attēli?
13	Gobdziņu klintis	Atsegumi	Kuldīgas rajons	Skrunda	ir