Dabas un kultūras pieminekļa definīcija

ENGLISH

Terminu "piemineklis" un "mantojums" definējums

Ja vēlamies atrast vienotu apzīmējumu tām vērtībām, kuras sabiedrība vēlas saglabāt nākamajām paaudzēm, saskaramies ar dažādiem terminiem, visbiežāk - ar terminiem "piemineklis" un "mantojums". Raksturīgi, ka gan vienu, gan otru terminu daudzās valodās, tai skaitā latviešu valodā, biežāk lieto citās nozīmēs.

Vārds "mantojums" biežāk apzīmē atsevišķai personai vai personu grupai piederošas vērtības, kuras (parasti) saņems nākamā dzimtas paaudze. Taču šāds termins tiek lietots arī attiecībā uz sabiedrībai piederošām kopējām vērtībām, kuras arī būtu jāsaņem nākamajām paaudzēm. Tiesa, ir vērojama robežšķirtne starp terminiem "dabas mantojums" un "kultūras mantojums", kas saistāms ar to, ka dabas un kultūras mantojuma pārvaldība tiek nošķirta dažādās institūcijās un normatīvajos aktos, ar to nodarbojas dažādi cilvēki. Pat gadījumā, kad abu veidu mantojumi nokļūst vienā pajumtē, definīcija līdz galam "nesaplūst" - piemēram, UNESCO Pasaules Mantojuma konvencijā kultūras mantojums tiek definēts 1.pantā, bet dabas mantojums - atsevišķi - 2.pantā. (1) Šāda pieeja rada problēmas pieminekļu aizsardzībā - galvenokārt tāpēc, ka šāda mākslīga dalījuma dēļ atsevišķas pieminekļu kategorijas tiek izlaistas pilnībā jeb vai apzinātas un aizsargātas nepietiekamā mērā.

Vārds "piemineklis" biežāk asociējas ar tēlotāja mākslas objektu vēsturisku notikumu vai nozīmīgu personu piemiņai. Vārda saknē ir "pieminēšana" - t.i. piemineklis varētu būt vieta, objekts, kas saistāms ar kādu notikumu, un, uzlūkojot pieminekli, var atcerēties un atgādināt par šo notikumu. Latvijas valsts pārvaldes institūcijas par pieminekļiem savukārt dēvē tos objektus, kuriem tiek piemērots kāds aizsardzības režīms. Šeit būtu vietā atgādināt, ka mūsu valstī, tāpat kā lielākajā daļā pārējās pasaules, valsts nebūt neaizsargā visas vērtības - daudzas "paliek aiz strīpas".

Prāgas centrs no Sv.Vita katedrāles torņa
2007.10.

Jāsecina, ka nav vienota, pilnībā pieņemama termina, kas apzīmētu visas vērtīgās un saudzējamās vietas un objektus. Sava darba ietvaros autors pagaidām vadās pēc sekojošām definīcijām, kurās termins "piemineklis" tiek pakārtots terminam "mantojums":

• Mantojums ir vērtību kopums, kuru sabiedrība atzinusi par saudzējamu un pēc iespējas saglabājamu nākamajām paaudzēm. Tas ietver gan materiālo mantojuma daļu (piemēram - mākslas darbi, arhitektūras pieminekļi, darbarīki, tehnikas pieminekļi), gan arī nemateriālo mantojuma daļu (piemēram - tradīcijas, amatu prasmes, valodas, dejas, folklora).
• Piemineklis ir mantojuma vienība. Šajā mājaslapā lietotajā nozīmē piemineklis ir mantojuma vienība kas piesaistīta noteiktai atrašanās vietai.

Citi termini

Līdzās terminiem "piemineklis" un "mantojums" latviešu valodā tiek lietoti arī termini "vērtums" un "vietzīme".

Par "vērtumiem" novadpētnieku darbos pēdējos gados nereti tiek dēvēti tieši pieminekļi šajā mājaslapā lietotajā nozīmē. Līdzīgi piemineklim šis vārds pēc savas semantikas kalpo kā mantojuma vienības apzīmētājs - tas vienādā mērā apzīmē gan Rundāles pili, gan Lielvārdes jostu, gan mugurdanci.

Termins "vietzīme" savukārt angliski drīzāk tulkojams kā "placemark" - angliski šis termins ir jauns, tiek lietots saistībā ar lietotāju veiktām atzīmēm elektroniskajās tiešsaistes kartēs. Latviešu valodā šādi pēdējos gados nereti dēvē informatīvas zīmes, kas norāda virzienu uz kādu vietu. Tas ir paradoksāli, jo tieši šāda pati jēga ir jau agrāk lietotajiem terminiem "norāde" un arī "zīme". Tā kā šādas norādes Latvijā ir pārāk maz, iespējams, jauno zīmju uzstādītāji ar šādu jaunieviestu terminu vēlas vēstīt, ka jaunās norādes ievieš kādu kvalitatīvi jaunu līmeni.

Interesanti ir paskatīties arī uz citās valodās lietotajiem terminiem interesantas, zīmīgas vietas apzīmēšanai. Angļu valodā un dažās radniecīgās valodās (zviedru, afrikānsa, luksemburgiešu valodas) tiek lietots lielisks termins "landmark", kas kalpo šajā mājaslapā lietotajā nozīmē - t.i. apzīmē interesantu, zīmīgu vietu. Precīzāks latviskais tulkojums šim terminam varētu būt - "zemeszīme", kas gan skan neierasti. Terminu ar šādu semantiku lieto arī Indonēzijā - "markah tanah".

Vācu valodā nedaudz atšķirīgā nozīmē tiek lietots termins "Wahrzeichen", (līdzīgi dāņu valodā - "vartegn") kas apzīmē kādas vietas simbolu, ar kuru šī vieta asociējas. Šo terminu latviski varētu tulkot aptuveni šādi - "īstā zīme", "patiesā zīme". Esperanto valodā ir termins "rekonilo" ("tas, kas padara atpazīstamu"), kas savukārt apzīmē klišejisku atpazīstamības zīmi - gan Eifeļa torni saistībā ar Parīzi, gan, piemēram, makaronus saistībā ar Itāliju. Nīderlandiešu valodā ir termins "trekpleister" ("pievilkšanas plāksteris, pleķītis"), kas apzīmē vietu, kas pievelk tūristus.

Robežnosacījumu problēmas

Uzsākot pieminekļu identifikāciju un izpēti ātri atklājas, ka šī salīdzinoši vienkāršā definīcija slēpj grūti atbildamus jautājumus. Zemāk ieskicēti daži no tiem:

Dalāmības jautājums

Rīgas Sv.Pētera baznīcas portāla skulptūra
2008.11.12.

Par pieminekli var uzskatīt visu Rīgas vēsturisko centru ar tūkstošiem ēku. Gandrīz katra no šīm ēkām ir atsevišķs arhitektūras piemineklis. Ja izvēlamies vienu no tām - piemēram Sv.Pētera baznīcu - tajā atkal ir virkne pieminekļu. Kā tad īsti definēt, piemēram, tādu pieminekli kā Rīgas Sv.Pētera baznīcas portāla skulptūras - kā atsevišķu pieminekli, kā daļu no lielāka pieminekļa (Pētera baznīca) jeb kā sīciņu daļiņu no vēl lielāka pieminekļa (Rīgas vēsturiskais centrs)?

Cits šīs problēmas vērsums: cik pieminekļu ir Gūtmaņa alā? Var noteikt, ka visa Gūtmaņala ar tajā esošo ir viens piemineklis. Bet tikpat labi to var dalīt vairākos pieminekļos: a) pati ala; b) avots, kas no tās iztek; c) teikas un leģendas par Gūtmaņalu; d) senie uzraksti uz alas sienām utml.

Pieminekļa robežu jautājums

Tilgaļu (Vandzenes, Krauju) milzakmens ir izcils ģeoloģisks, arheoloģisks un kultūrainavu veidojošs piemineklis. Kur ir šī pieminekļa robežas? Šķietami vienkāršais jautājums patiesībā nav tik vienkāršs. Ģeologam (jo sevišķi - petrogrāfam) interese par šo akmeni beidzas līdz ar akmens malām. Taču tieši šeit sākas pieminekļa arheoloģiskā vērtība - ap akmeni ir atrastas senu upurējumu pēdas. Noteiktā (precīzi nedefinētā) attālumā no akmens arī šī vērtība beidzas. Taču noteiktā attālumā no akmens sāk izpausties tā kultūrainavu veidojošā vērtība - milzīgais akmens neliela paugura virsotnē ir Latvijai neparasts, vērtīgs skats. Ja tas aizaugs ar krūmiem, mūsu pēcteči būs ko zaudējuši. Vai tagad vēl šķiet vienkārši nospraust šī pieminekļa robežas?

Nemateriāla pieminekļa jautājums

Leģendā Dundagas pilskungam rūķītis parādījās krustcelēs pie Slīteres un tālākā darbība jau norisinājās Dundagas pilī. Turaidas pils leģenda par Maiju Rozi norisinās Turaidas pilī, Gūtmaņalā un citur. Šīs leģendas ir saistītas ar noteiktām vietām, taču kurš var identificēt - kas tieši saistībā ar šīm leģendām jāsargā priekš nākamajām paaudzēm? Kā nospraust šāda pieminekļa robežas?

Laicīguma jautājums

Tūteres ozola vieta ar jauno ozoliņu
2008.08.26.

Nekas nav mūžīgs - agri vai vēlu izzudīs arī visi mūsdienās redzamie dabas un kultūras pieminekļi. To vietā radīsies citi. Šeit pieminekļu meklētājam un aprakstītājam atkal rodas problēma. Ozols ar 5 metru apkārtmēru ir dabas piemineklis. Ozols ar 3,5 metru apkārtmēru nākotnē varbūt būs piemineklis - vai tas ir jāsargā tāpat, kā 5 metru ozols? Vai vieta, kur audzis un gājis bojā 7 metrus resns ozols, ir piemineklis? Tādus pašus jautājumus var uzdot saistībā ar jebkura cita veida pieminekļiem.

Risinājumi

Autors savā darbā šai problēmai nav atradis vienotu risinājumu, piemēram, kādu citu universālāku pieminekļa definīciju, kas ļautu vienmēr precīzi nošķirt pieminekļus un "nepieminekļus" un skaidri nospraust tiem robežas.

Taču kaut daļēji šīs problēmas ir iespējams risināt, izstrādājot pieeju katram specifiskajam gadījumam un cenšoties to konsekventi ievērot līdzīgos gadījumos. Tā, piemēram, ģeoloģisko pieminekļu gadījumā autors cenšas to sadalīt pa nosacītajām kategorijām. Tātad Gūtmaņa alas gadījumā būs atsevišķi pieminekļi - Gūtmaņala, Gūtmaņalas avots, Gūtmaņalas atsegums, uzraksti Gūtmaņalā. Kulta vietas neatdalu no tiem dabas pieminekļiem, ar kuriem tās ir saistītas - Vandzenes akmens tiek apskatīts kopā ar Vandzenes akmens kulta vietu. Par pieminekli uzskatu jebkuras viduslaiku pils atrašanās vietu, pat ja tā vairs neeksistē. Par mūsdienu pieminekli neuzskatu 19.gadsimta sākumā Rīgas priekšpilsētās nodedzinātos, izzudušos baroka namus. Taču dzīve ir dzīve un katram likumam ir izņēmumi. Tā piemēram, par pieminekli uzskatu arī Nacionālās bibliotēkas celtniecības laukumā nojaukto īres namu Uzvaras bulvārī 2 - jo man vēl paveicās to iemūžināt fotoattēlos.

Izmantotie informācijas avoti

1. Convention Concerning the Protection of the World Cultural and Natural Heritage. Paris, 1972.
2. Pāvils G. Latvijas dabas un kultūras pieminekļu datu bāze.
3. Pāvils G. Latvijas dabas un kultūras pieminekļu informācijas sistēma. Maģistra darbs. Rīga, 2004.