Pieminekļi Rekordi Raksti Attēli Kartes
Kartīte
Koordinātes: 56°58'30,95'' Z 24°04'43,12'' A Google Maps
(nav precīzi lokalizēta, iespējama līdz 150 metru kļūda)
Nr:143        (visu pieminekļu saraksts)
Kategorija:Pilis un muižu kungu mājas
Adrese:Rīga, Šķirotava, Slāvu ielas un Krustpils ielas stūrī, galerijas "Azur" teritorijā
Nosaukuma varianti:Dreiliņu muiža, Dreilingsbusch, Dreilingshof, Stadtgut Dreylingsbusch
Kad celta:17.gs.?
Kondīcija:Nav saglabājusies
Vērtība:Arhitektūra

 

Visdrīzāk Dreiliņu nosaukums radies tieši no senās Dreiliņmuižas, kaut gan Dreiliņmuiža atradās vairāku kilometru attālumā no mūsdienu Dreiliņiem. Savukārt šīs muižas nosaukums cēlies no īpašnieku Dreilingu uzvārda. Dreiliņu īpašnieka, rātskunga Melhiora Dreilinga priekšteči bijuši slavena vācu muižnieku dzimta, par ko liecina renesanses stila akmens plāksnes Rīgas Domā.

Ir ziņas, ka Dreiliņu muižā krievu feldmaršals Boriss Šeremetjevs 1709. – 1710. gadā iekārtoja savu kara nometni astoņus mēnešus ilgā Rīgas aplenkuma laikā. Šeit 1710. gada jūlijā tika parakstīta Rīgas kapitulācija un Vidzemes bruņniecības un Rīgas rātes un ģilžu "labprātīga padošanās" Krievijas caram. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Dreiliņu vecās muižas teritorijā atradās Rīgas pilsētas dārzniecība un Jāņa Zlaugotņa – Cukura dārzniecība.

J.K.Broces darbā (3., 79.lpp.) Dreiliņu muiža atzīmēta ar 1700.gadu datētā kartē. No muižiņas uz Rīgas centra pusi uzzīmēta aleja, pati muižiņa atrodas pie neliela strauta.

Attēli

Dreiliņu muiža 1876.gada kartē

Dreiliņu muiža kartē. 1876.g.

Dreiliņu muiža 1930.gada kartē

Dreiliņu muiža kartē. 1930.g.


Izmantotie informācijas avoti

  1. Kaupuža D. Rīgas muižiņas. Latvijas architektūra, Rīga, 2005, 95. lpp.
  2. Latvijas piļu un muižu asociācijas mājaslapa, apmeklēta 2009.gada 21.jūnijā.
  3. Broce J.K. Zīmējumi un apraksti, 2.sējums. Rīga, Zinātne, 1996, 79. lpp.
  4. Plan der Gouvernements Stadt Riga neebst Umgebung, R.Stegman, 1876
  5. Rīgas plāns, 1:50 000, Ielu apgaismošana, 1930.g.

 

ⓒ 2009 Gatis Pāvils

par mājaslapu     par autoru