Koordinātes: | 56°59'14,00'' Z
24°08'02,38'' A
Google Maps (nav precīzi lokalizēta, iespējama līdz 50 metru kļūda) |
Nr: | 133 (visu pieminekļu saraksts) |
Kategorija: | Pilis un muižu kungu mājas |
Adrese: | Rīga, Sarkandaugava, Duntes, Pededzes un Ozolu ielas apkaimē |
Nosaukuma varianti: | Eichenheim, Ozolaine, Kaminga muiža, Kūmiņa muiža, Kummingshof |
Kad celta: | 18.gs.? |
Arhitektūras stils: | Baroks |
Kondīcija: | Nav saglabājusies |
Vērtība: | Arhitektūra |
Muižas vēsture aizsākusies vismaz 17.gadsimtā. Tā atradās skaistā mežā, Daugavas attekas - Sarkandaugavas stāvkrastā.
17.gadsimtā Ozolaines teritorijā atradās Duntes muiža - tās īpašnieks 1630jos gados bija Jurgens Dunte.
18. gadsimta 2.pusē, apvienojot vairākus zemes īpašumus (tai skaitā latvietim Jaunzemam piederējušo Nībura jeb Pampavu krogu), toreizējo Kaminga muižu izveidoja no Anglijas ienākušās tirgotāju Kamingu (Cumming) dzimtas pārstāvis Patriks Kamings, kam tā kalpoja kā vasaras muižiņa. 19.gadsimta vidū Džeimss Moriss Kamings nopirka blakus esošo Budberga muižiņu. Muiža atradās Sarkandaugavas attekas krastā, laukumā, kur agrāk atradās Pampavu jeb Nībūra krogs, Kamingi to atpirka no vāciskotu latviešu Nībūru (Jaunzemnieku) dzimtas, no Pampaviem (Pampo) un štāba ķirurga Parizinska. Latvieši muižu tolaik dēvēja par "Kumiņa dārzu".
Patriks Kamings kopā ar citu angli F.J.Fentonu izveidoja spēcīgu eksporttirdzniecības uzņēmumu "Cumming-Fenton & Co". Kamingi nepieņēma Krievijas pavalstniecību, nekļuva par Rīgas namniekiem un darbojās kā ārzemju viesu firma, maksādami paaugstinātu nodokli. Napoleona kara laikā firmas situācija kļuva sarežģītāka, taču tā darbu nepārtrauca. Patriks Kamings šajā laikā uzturējās Anglijā.
Kopš 1872.gada muižas daļa piederēja kādai labdarības organizācijai ("pretubagošanas biedrībai"), kas šeit pastāvēja līdz Pirmajam pasaules karam. Ēka jaunajai vajadzībai tika pielāgota, to ievērojami pārbūvējot. Otrā ēkas daļa ar vēlāk celtām ēkām bija "literāri praktiskas pilsoņu apvienības" pārziņā, šeit bija skola un internāts bāriņiem, bērnu patversme. Skolas darbība beidzās līdz ar pārkrievošanas politikas sākšanos, kopumā tika uzskatīta par labu skolu. Skolai bija peldētava turpat Sarkandaugavā.
Par Ozolaini (Eichenheim) muižiņu sāka dēvēt tikai 19.gadsimta otrajā pusē, kad muižas parkā lieli bija izauguši šeit stādītie ozoli.
Attēlota J.K.Broces darbā (4., 144.lpp.) kā muižiņa Sarkandaugavas attekas krastā, arī ar 1701.gadu datētā kartē.
Muiža bijusi 18.gs. otrajā pusē baroka stilā celta divstāvu koka ēka, zudusi 1920jos-1950jos. Ēkai bijis apdzīvojams mansards un mezonīns. J.K.Broce muižu zīmējis 1795.gadā. Muiža celta no koka, ar kārniņu jumtu, lieliem logiem. No muižas pavēries skaists skats uz pļavām un ganībām Sarkandaugavas otrā krastā, ap to bijis skaists mežs. Muižas parkā netālu no kungu mājas atradās arī dažas kapa vietas, uz kādas kapu plāksnes bijis uzraksts no 1647.gada (5.).
ⓒ 2009 Gatis Pāvils