| Koordinātes: | 56°55'28,75'' Z 24°07'34,01'' A Google Maps |
| Nr: | 131 (visu pieminekļu saraksts) |
| Kategorija: | Pilis un muižu kungu mājas |
| Adrese: | Rīga, Salas, Lucavsalā 5 |
| Nosaukuma varianti: | Lucavas muiža, Lucavsalas muiža, Lutzaushof |
| Kad celta: | 18.gs.? |
| Kondīcija: | Slikta |
| Vērtība: | Arhitektūra |
| Aizsardzības statuss: | Netiek aizsargāta |
Nelielā koka ēka Lucavsalā pie Daugavas ir varbūtēja muižiņa.
Sākotnēji Lucavsala piederēja Livonijas ordeņa mestram, kopš 1559.gada - privātpersonām. 17.gadsimtā salas īpašnieks bija Hanss Lucovs, no kura uzvārda visdrīzāk cēlies salas tagadējais nosaukums. Lucavsala bija lauksaimnieciska rakstura nekustamais īpašums, kurā koka ēkās dzīvoja nomnieki, kas šeit turēja lopus, šeit bija ganības.
19.gadsimta beigās muiža piederēja tirgotāja Ivana Ļeontjeva mantiniekiem - astoņiem līdzīpašniekiem. Šie īpašnieki bija trīs tirgotāja meitas Natālija, Anna Volkova un Kapitoļina Šutova, trīs Pētera Vosta dēli - Jevgeņijs, Fjodors, Nikolajs un viņu precētā māsa Olga Martīni, astotais - kāds Konstantīns Batcels. Rīgai izdevās Lucavsalas muižu atpirkt 1902.gadā, kad Ļeontjevi un Vosti bija nonākuši parādos un savstarpēji konfliktēja.
Ēka pārveidota, sliktā stāvoklī.
Attēli
Lucavsalas muižiņa. 2009.01.29.
Lucavsalas muižiņa. 2009.01.29.
Lucavsalas muižiņa kartē. 1930.g.
Izmantotie informācijas avoti
- Kaupuža D. Rīgas muižiņas. Latvijas architektūra, Rīga, 2005, 95. lpp.
- Latvijas piļu un muižu asociācijas mājaslapa, apmeklēta 2009.gada 21.jūnijā.
- Ozoliņa D. Kā Rīgas "bruņinieku" muižiņas nonāca pilsētas pārvaldes pakļautībā (19./20.gs. mija), Senā Rīga. Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē. Rīga, Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2003, 334. lpp.
- Rīgas plāns, 1:50 000, Rīgas pilsētas ielu bruģi un šosejas, 1930.g.