Koordinātes: | 56°58'18,44'' Z
24°06'04,89'' A
Google Maps (nav precīzi lokalizēta, iespējama līdz 150 metru kļūda) |
Nr: | 124 (visu pieminekļu saraksts) |
Kategorija: | Pilis un muižu kungu mājas |
Adrese: | Rīga, Pētersala-Andrejsala, Lugažu ielas rajonā |
Nosaukuma varianti: | Pīļumuiža, Pīla muiža, Pihlenhof, Pielenhof, Bērenta muižiņa, Behrens Höfchen |
Kad celta: | 17.-18.gs. |
Arhitektūras stils: | Baroks |
Kondīcija: | Nav saglabājusies |
Vērtība: | Arhitektūra |
Pīļu muiža pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1683.gadā - tolaik muižas īpašnieks bija Lielās Ģildes vecākais Martins Pīls, no kura uzvārda muiža ieguva savu nosaukumu. Muiža toreiz atradās uz Jura hospitāļa zemes.
18.gadsimta vidū muižu iegādājās zīda audumu tirgotājs, vēlākais birģermeistars J. K. Bērents (Behrendt), savukārt viņa mantiniece muižiņu pārdeva tirgotājam K. Timmam. Timms izmantoja muižiņu bet dārzu iznomāja par 220 dālderiem gadā. 1809.gadā pēc Timma nāves muižiņu ar kopā ar Timma dārzu par 3200 dālderiem nopirka Rīgas III ģildes tirgotājs Ē.N.Pfābs - pēc neilga laika viņš kļuva par turīgāko Rīgas namīpašnieku. Pfābs tagadējo Lugažu ielu (toreizējo Pīļumuižas ielu) aizšķērsoja ar grāvi, par ko apkaimes iedzīvotāji sūdzējās - pēc lielākām pūlēm īpašai komisijai izdevās panākt, ka iela tiek atgriezta publiskai lietošanai.
Muižas dzīvojamā ēka bijusi vienstāva ēka no koka ar kārniņu jumtu. J.K.Broces 1796.gada zīmējumā ēkas priekšplānā ar novadgrāvjiem norobežots priekšpagalms ar koku stādījumiem - kokiem veidoti regulāri vainagi. Pie ieejas atrodas barokālās formās veidoti soli.
Muižiņa atradās pie tagadējās Lugažu ielas (līdz 1930jiem gadiem - Pīļumuižas iela) starp Ganību un Katrīnas dambi.
ⓒ 2009 Gatis Pāvils