| Koordinātes: | 56°59'08,89'' Z 24°01'48,61'' A Google Maps |
| Nr: | 101 (visu pieminekļu saraksts) |
| Kategorija: | Pilis un muižu kungu mājas |
| Adrese: | Rīga, Kleisti, Kleistu ielā 37 |
| Nosaukuma varianti: | Kleistes muiža, Kleistenhof, Kleissenhof |
| Kad celta: | 18.gs. otrā puse |
| Arhitektūras stils: | Baroks, rokoko, klasicisms |
| Kondīcija: | Diezgan slikta, autentiska |
| Vērtība: | Arhitektūra |
| Aizsardzības statuss: | Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6615 (viss muižas komplekss), Nr.6617 (kungu māja) |
Vairāk informācijas:
Viens no izcilākajiem muižu arhitektūras pieminekļiem Rīgā ir Kleistu muižas kungu nams - skaista 18.gadsimta otrajā pusē no koka celta būve, kas šeit celta iepriekšējā - Ziemeļu kara laikā bojā gājušā kungu nama vietā.
Vēsture
Kleistu muiža savā laikā bijusi liela dzimtmuiža ar attītītu lopkopību, putnkopību, augļkopību un puķu audzēšanu, pēc savas struktūras tā bija salīdzināma ar Latvijas lauku muižu centriem. Muižai piederēja 4000 pūrvietas, no kurām 750 pūrvietas bija sadalītas 11 dzimtļaužu saimniecībām.
Livonijas ordeņa mestrs Gotfrīds Ketlers 16.gadsimtā izlēņoja Kleistu muižas īpašumus Matiasam Brāderam (Mathias Brahder). Vēlāk, precību rezultātā īpašums nonāca pulkveža Hansa Berga (Hans Berg) rokās. Rakstītos avotos kungu māja pirmoreiz minēta 1638.gadā – šī ēka gāja bojā Ziemeļu kara laikā. 1662.gadā kāds Bergu dzimtas loceklis Kleistus ieķīlāja tirgotājam Johanam fon Šulcenam (Johann von Schultzen).
Kleistu muižas pils.
2007.07.12.
1754. gadā Kleistu muiža no Bergu dzimtas nonāk birģermeistara Georga Kristofa Andreai (Georg Christoph Andreai) īpašumā. 1764.gadā, rātskungam Gothardam fon Fēgezakam (Vegesack) apprecot birģermeistara Andrē meitu, muiža kļuva par Fēgezaku īpašumu. Visdrīzāk šajā laikā uzcelta patreiz redzamā kungu māja. Šai dzimtai muiža piederēja līdz 1880jiem gadiem, kad Fēgezaki muižā uzturējais vairs tikai vasarā kopā ar viesiem.
1921. gadā muižas centrs tika atstāts īpašniecēm Konstancei un Elenai fon Šulcēm. No 1922. līdz 1928. gadam muiža tika iznomāta pienrūpniekam Otto Īvānam, kurš muižā ierīkoja piena ražošanas un pārstrādes bāzi. Tā kā ienākumi no piena pārstrādes nebija lieli, O.Īvāns nomas līgumu nepagarināja, un muižas ēkas 1930jos gados vairs netika apdzīvotas.
Pēc Otrā pasaules kara muižas ēkas tika piešķirtas Mikrobioloģijas institūtam, kas dzīvojamajā ēkā iekārtoja dzīvokļus.
Apraksts
Saskaņā ar Fēgezaka znota, ierēdņa F.Brakela atmiņām 18.gadsimta beigās muižā bija trīs dzīvojamās ēkas - kungu nams, kungu ērbērģis (saglabājies līdz mūsdienām) un nomnieka dzīvojamais namiņš. Nomnieka namiņā 19.gadsimta sākumā dzīvoja Kleistu muižas nomnieki, bijušie dzimtcilvēki Andrejs Dumpis un viņa brālis Georgs. Viņi 1838.gadā nopirka Mazdammes un Lieldammes muižas. Georgs Lieldammes muižu saglabāja īpašumā līdz mūža beigām.
Muižas kungu nams ir vienstāva koka guļbūve ar mansarda jumtu un ārkārtīgi greznu interjeru. Zelmiņi veidoti pildrežģa tehnikā. Jaunās ēkas pamatos ir iemūrēti akmens kaluma fragmenti ar putti figūriņām un kolonniņu detaļām - iespējams, tās bija detaļas no grezna 17.gadsimta manierisma stila kamīna vai portāla apdares. Logu apdares stils tuvāks rokoko.
Nama apakšstāva griesti bija ar ģipša segumu un stuka rotājumiem, sienas klātas ar apgleznotu audumu - zālē ar Itālijas ainavām, viesistabā ar augļu un puķu kompozīcijām, kādā no viesistabām virs durvīm attēloti 18.gs. 60.gados Daugavā būvētie dambji. Ēdamistabas sienas greznoja meža ainavas ar 18.gs. raksturīgiem medību skatiem. Telpās bija ar safjānādu pārvilktas mēbeles, venēciešu un holandiešu spoguļi, īsti holandiešu krēsli. Guļamistabas atradās augšstāva mansardos.
Gleznojumus izgatavojuši no Itālijas ataicināti meistari. Diemžēl šie audumi līdz mūsdienām nav saglabājušies. 1980to gadu izpētes darbos fiksēts tikai vienas nelielas telpas sākotnējais interjers, kurā tieši uz guļšķautņiem iluzori (ar gaismas un ēnas līnijām) gleznots pildiņu panelis ar ziedu vītņu festoniem. Sienas virs cokola klājušas auduma tapetes. Telpas rekonstrukcijas planšetē attēlota arī 18.gadsimta vidū un otrā pusē populārā ar zemglazūras kobalta zilo krāsu holandiešu flīzīšu tradīcijās apgleznotā podiņu krāsns.
Nama dēļu durvīm ilgstoši tika izmantota kastes slēdzene. Durvis greznas, ar aplikatīvu klasicisma dekoru.
Zelmiņi veidoti pildrežģa tehnikā. 19. gadsimta sākumā celtne tika apšūta ar dēlīšiem, izbūvēts lievenis ar kolonnām. Pēc Otrā pasaules kara ēkā tika veikti vairāki nekvalitatīvi remonti, pilnībā mainot iekšējo plānojumu un izveidojot jaunas ieejas.
J.K.Broce muižu attēlojis 1793.gadā, atainojot rosīgu lauku saimniecību.
Pārējie attēli
Kleistu muiža, J.K.Broce. 1793.
Kleistu muiža, Ē.Tolka kartes fragments. 1701.g.
Kleistu muižas kungu ērbērģis, durvis. 2007.07.12.
Izmantotie informācijas avoti
- Koka Rīga, Rīga, Neputns, 2001, 92., 168., 220., 229., 231. lpp.
- Kaupuža D. Rīgas muižiņas. Latvijas architektūra, Rīga, 2005, 95. lpp.
- Broce J.K. Zīmējumi un apraksti, 2.sējums, Rīga, Zinātne, 1996, 324. lpp.