Grāvenheides muižiņa

ENGLISH

Nr:	88        (visu pieminekļu saraksts)
Kategorija:	Pilis un muižu kungu mājas
Adrese:	Rīga, Jugla, Ūdeļu ielā 30, pie Juglas ezera
Nosaukuma varianti:	Grāvenheides muiža, Gravenheide, Goronska muižiņa, Garanska muižiņa, Garansku pusmuiža
Kad celta:	18.gadsimts
Arhitektūras stils:	Baroks
Kondīcija:	Nav saglabājusies
Vērtība:	Arhitektūra

 

Savā laikā Juglas ezera krastā esošā Grāvenheides muižiņa bija viena no pievilcīgākajām un skaistākajām Rīgas muižiņām. Līdz mūsdienām tā nav saglabājusies.

Saistība ar J.G.Herderu

Grāvenheides muižiņā uzturējās arī E.Heidefogela draugs, vācu publicists J.G.Herders. Viņš šeit sarakstīja vairākus dzejoļus, tai skaitā "Ein Landlied auf Gravenheide" (Lauku dziesma Grāvenheidei), kā arī kantāti par godu Biķernieku baznīcas iesvētīšanai. Vēsturnieks Arveds Švābe darbā par Gustavu Bergmani pieļauj, ka tieši šeit vācu filozofs Johans Gotfrīds Herders guva iespaidus par "latviešu Jāņu svētku sinkrētisko tautas mākslu ar dejām, kora dziesmām un ugunīm". Herders bija sajūsmā par "seno savvaļas (wilder) dziedāšanas, ritma, diešanas dzīvajiem reliktiem dzīvā tautā", kuras Rietumu (Vācu) civilizācija vēl nav paguvusi "sakropļot" pēc sava ģīmja un līdzības.

Šāda jūsmošana par civilizācijas maz skartajām tautām šajā laikā gan vairāk bija raksturīga attiecībā uz eksotisko zemju - Dienvidamerikas, Klusā okeāna salu tautām nevis attiecībā uz Eiropas tautām.

Apraksts

Grāvenheides muižiņa pēc sava rakstura un stila bija baroka laikmeta muižiņa. J.K.Broces zīmējumā, kas ataino pagalmu, redzama tipiska baroka laikmeta krāsu gamma, dominē sarkanais un pelēcīgi baltais. Mansarda stāvs, ar kārniņiem segtais jumts nošļaupts. Dzīvojamās ēkas fasāde krāsota sarkana ar gaišām detaļām, saimniecības ēka - balta ar sarkanām detaļām. Pildrežģa konstrukcija uz gaišā fona ir uzsvērta ar tumšāku toni. Namam bija nelieli divu vērtņu logi ar stiklojumu svina ietvarā. Ieejas durvju vērtnes bija apšūtas ar dēļiem skujiņā, to gludā plakne krāsota sarkana, profilu daļa - balsināta.

Citā J.K. Broces zīmējumā "Skats uz Grāvenheides muižu pie Juglas ezera 1796. gadā" ir redzams plašs muižas celtņu kopskats. Muižas dzīvojamā ēka ir neliela vienstāvu guļbūve ar kārniņu jumtu. Pie dzīvojamās ēkas durvīm atrodas koka soli ar barokāli veidotiem galu balstiem. Pa kreisi esošajai saimniecības ēkai mansarda veida kārniņu jumts ar nošļauptiem galiem un dziļām paspārnēm. Muižas galvenā ēka arī ir vienstāvu guļbūve. Tā redzama citā attēlā - "Grāvenheides muižas skats 1796. gadā".

Pie ieejas lieveņa no koka veidoti piedurvju "akmeņi".

Viens no Broces zīmējumiem ir pārzīmēta barona Voldemāra fon Budberga glezna, kas gleznota 1780 - 1781. gadā, kurā attēlots arī muižas īpašnieks Heidefogels. Attēls interesants tāpēc, ka skats uz muižu zīmēts no Liepkalna, kas atrodas iepretī muižai, otrpus nelielam līcītim - Pungai, turklāt tajā redzama zvejnieku laiva, kurā atrodas alus muciņa un vainagi. Vēl tagad vecie zvejnieki atceras, ka Liepkalns ir sena Jāņu svinēšanas vieta. Broce atzīmē, ka arī ap 1797.gadu visas ēkas saglabājušās - tikai dzīvžogs pie ūdens vairs netiekot cirpts.

Citā ar 1796.gadu datētā zīmējumā redzams skaists akas namiņš.

Mūsdienās blakus muižiņas vietai vēl tagad ir saglabājusies "Garanskas" ādu fabrikas ēka, kurā bijusi arī veca alus brūža iesala māja. Saglabājušies arī daži agrākā parka ozoli, palīgceltnes Ūdeļu ielā 7.

Attēli

---

Izmantotie informācijas avoti

1. Koka Rīga, Rīga, Neputns, 2001, 195., 218., 230.lpp.
2. Jakovičs A. Rīgas ekotūrisma atlants
3. Latvijas piļu un muižu asociācijas mājaslapa, apmeklēta 2009.gada 20.jūnijā.
4. Broce J.K. Zīmējumi un apraksti, 2.sējums, Rīga, Zinātne, 1996, 120-123., 533.lpp.