Nordeķu muižiņas dzīvojamā ēka

ENGLISH

Nr:	80        (visu pieminekļu saraksts)
Kategorija:	Pilis un muižu kungu mājas
Adrese:	Rīga, Iļģuciems, Buļļu ielā 16
Nosaukuma varianti:	Grāves muiža, Fridriha muiža, Fogela muiža, Reima muiža, Nordeckshof
Kad celta:	1760ie
Arhitektūras stils:	Baroks, klasicisms
Kondīcija:	Laba, autentiska
Vērtība:	Arhitektūra
Aizsardzības statuss:	Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 6609

 

Viena no izcilākajām baroka laikmeta koka celtnēm Rīgā ir pēc 1760.gada celtā Nordeķu muižas dzīvojamā ēka. Mūsdienās ēka tiek rūpīgi rekonstruēta.

Vēsture

Nordeķu muiža rakstos pirmo reizi minēta 1576. gadā, kad, saskaņā ar J.K.Broces ziņām Daugavā piestājuši trīs zviedru kuģi un sirotāji no tiem izkāpuši krastā un nodedzinājuši divdesmit zemnieku mājas, tai skaitā Nordeķus.

17.gadsimta otrajā pusē tā piederēja Rīgas rātes loceklim Hermanim Vitem - 1698. gadā Kārlis XII viņu iecēla dižciltīgo kārtā, piešķirot fon Nordeka vārdu, no kura tad arī cēlies muižas nosaukums (bet varbūt uzvārds cēlies tieši no vietvārda?). 1710.gadā H.Vite mira no mēra. Nordeku dzimtai muiža piederēja līdz 1769. gadam, kad parādu dēļ tā tika ieķīlāta. Tobrīd muižas kompleksā bija 8 celtnes - divas dzīvojamās ēkas, kūts ar zirgu stalli, klēts, leduspagrabs, rija un divi krogi bez stadulām.

1783. gadā Nordeķu muiža kļuva par tirgotāja, Melngalvju vecākā Ludviga Grāves īpašumu - viņš to iegādājās no H. fon Grotes. 1785.gadā uzcelta klēts. 1792. gadā Grāve muižu ieķīlāja teoloģijas kandidātam J.Fogelam. 1797.gadā muižas kompleksā piecas celtnes, tai skaitā ar zirgiem darbināmas papīra dzirnavas, kas darbojās līdz 1808. gadam. Pēc 1812.gada kara muiža panīka. Pēc J.Fogela nāves 1852. gadā Nordeķu muiža nonāca Johana Dubelta īpašumā. Šajā brīdī muižas kompleksā bija 17 ēkas, tajā skaitā arī divi krogi, piecas dzīvojamās ēkas.

1857. gadā muiža kļuva par Jēkaba Blumenbaha īpašumu. Blūmenbahs muižā izveidoja dārzniecību, kokaudzētavu, dārzu. 1866. gadā muižu mantoja viņa meita Helēna Doroteja, kura apprecējās ar Jūliju Reimu, Reimam piederēja dārzniecība Pēterburgas priekšpilsētā. Reimu ģimenei Nordeķi piederēja līdz pat 1940. gadam.

1899. g. pēc inženiera E. Trompovska projekta līdzās tika uzbūvētas vairākas mūra siltumnīcas. 1909. g. tika uzcelts koka ūdenstornis.

Padomju okupācijas gados muižas ēkās bija dzīvokļi. 1968.gadā, paplašinot Buļļu ielu, tika saglabātas tikai divas muižas kompleksa ēkas un 1910.gadā uzcelto kurinātavu. Pārējās ēkas bijušas avārijas stāvoklī - tāpēc nojauktas. 1990jos gados nama iemītnieki tika izlikti un ēka uz laiku bija pamesta.

1997.gadā muižu no pilsētas sāka nomāt Artūrs Ozoliņš, kurš uzsāka rūpīgu ēku kompleksa atjaunošanu. 2009.gada aprīlī Rīgas dome piekrita tam, ka Nordeķu muiža un tai piegulošā parka daļa tiek nodota privatizācijā A.Ozoliņa uzņēmumam "Nordeķu muiža". Iecerēts, ka Nordeķu muiža kalpos kā sabiedrībai pieejams objekts, kurā norisināsies arī kultūras pasākumi.

Būvvēsture un apraksts

Nordeķu muižas centrs pēc plānojuma drīzāk atgādinājusi Latvijas lauku muižu. Līdz mūsdienām ir saglabājušās divas dzīvojamās ēkas – muižas ēka un dārznieka ēka, tajās saglabājušies iepriekšējo trīs gadsimtu interjeri.

Muižas būvvēsturi pētījis I.Dirveiks.

18.gadsimta interjers

18.gadsimtā muižas interjers bija salīdzinoši pieticīgs. Saimniecības telpās dominē vienkāršs, nereti monohroms kaļķa vai līmes krāsojums uz neapmestas koka virsmas. Telpa var būt arī vispār bez apdares, izņemot durvis, kuras bijušas krāsotas. Kāpņu telpā konstatēts balsinājums uz guļšķautņiem un griestu dēļiem. Lai panāktu gludāku sienas plakni, spraugas aplīmētas ar papīra strēmelēm. Istabās bija augsta grīdlīste - ap 30 cm augsts profilēts dēlis. Sienu un griestu sadurā ir koka profillīste.

Muižiņas centrālajā zālē ar vienkāršiem līdzekļiem panākta svinīgāka noskaņa. Šeit sienu cokola daļa klāta ar rupju linaudeklu, uz kura iluzori uzkrāsoti paneļi - tiesa, saglabājušās tikai nelielas audekla strēmeles. Pārējo guļšķautņu sienas plakni sedz papīra tapetes. Auduma un tapešu sadurvietu maskē profillīste. Lai telpas arhitektūru pēc iespējas pietuvinātu klasicisma simetrijas principiem, uz audekla uzgleznotas ar reālām koka apmalēm ietvertas durvis. Virs visām, arī iluzorajām, durvīm uz audekla gleznoti supraporti, kuru sadurvieta ar tapetēm klāto sienas plakni aplīmēta ar ornamentētu papīra joslu. Profillīstes ierāmētā dēļu griestu plakne atstāta nekrāsota.

Gan tapešu, gan apgleznotā audekla kolorīts balstīts dzelteno toņu gammā, kas lieliski harmonē ar nekrāsoto koka griestu toni. Uz dzeltenā tapešu fona likts melnu punktiņu rastrs un izkaisīti sīki sarkanzaļi ziediņi. Tā kā importētas tapetes bija ļoti dārgas, tās visdrīzāk gatavotas tepat Rīgā.

19.gadsimta interjers

19.gadsimta pirmajā ceturksnī vairāku telpu apdarē izmantots vienāds apdares risinājuma princips. Virs tumša cokola sienas plakne ir monohroma - pelēcīgi zila vai okera dzeltena. Frīzes joslā uz gaiša fona grezns, katrā telpā atšķirīgs, ampīra stilam raksturīgs ornaments (palmetes, akanta vijumi, rozetes). Arī dēļu griestiem polihroms krāsojums. Plafona ārējā mala ir sienas tonī, pa griestu centrālās daļas perimetru iet šaura ornamenta josliņa.

19.gadsimta 80jos - 90jos gados telpu interjers tika modernizēts, lielā mērā zaudējot savdabību. Tika izmantots industriāls dizains, līdzīgs mūra ēku dizainam. Galvenajā zālē griesti apmesti uz skaliem un veidots grezns stuka rotājums rokoko formās. Krāsojumā izmantoti ziloņkaula, kobaltzaļie toņi un bagātīgs zeltījums. Uz sienām trafaretu tehnikā krāsoti rokaju motīvi. Blakus telpā ir pavisam cits - neorenesanses stila interjers. Plafons greznots ar koka kasešu griestu imitāciju. Pieskrūvētas stuka profiljoslas veido kasešu ribas un dekoratīvos elementus kasešu centros. Āderējuma tehnikā atdarināta gaišas un tumšas koksnes virsma. Sienas ir klātas ar tumši brūnā toņkārtā ieturētām, audumu imitējošām tapetēm ar klājošu ziedu rakstu. Vēl cita telpa liecina par toreizējā muižas īpašnieka ekstravaganto gaumi - tajā ir austrumnieciski motīvi. Durvju portālu veido pilastri, uz kuriem uzsēdināti stuka drakoni. Sienas klāj tumšas tapetes ar dzērvju un sudrabotu augu siluetiem, bet griestos krāsota spilgta polihroma kompozīcija. Tajā sakopoti putnu, ziedu un Austrumu rakstu motīvi.

Būvdetaļas un plānojums

Nama dēļu durvīm ilgstoši tika izmantota kastes slēdzene. Iekšējās ieejas durvis datējamas ar 1770jiem-1780jiem gadiem - veidotas no dēļiem un novietotas sienas iekšējā plaknē. Šī laika ārējās durvju vērtnes bija vienkārši no dēļiem - drīzāk slēģi. Tās izgatavotas 19.gadsimta sākumā, par ko liecina arī ampīra stila nosegvairodziņa nospiedums. 19.gadsimta otrā pusē uz ārējām durvīm uzlikts aplikatīvs dekors. Papildinātas arī durvju viras - blakus stobrvirām uz vērtņu plaknes nostiprinātas figurālas metāla plāksnes - šādi radīts greznu renesanses stila durvju efekts. Gala ieejai durvju augšmala veidota kā segmentveida arka.

Sīkrūšu logu apdares stils tuvāks rokoko. Nordeķu muiža ir viena no retajām baroka koka celtnēm Rīgā, kur saglabājušās ieejas portāla pēdas. Pret Buļļu ielu pavērstā jumta izbūve un ieejas portiks ar dubultkolonnām izveidoti 19.gadsimtā. Vienstāva piebūves abos ēkas galos izbūvētas 19.gadsimta/20.gadsimta mijā.

Muižas dzīvojamā ēkā īstenots sava laika plānojuma jauninājums - gaitenis pa ēkas garenasi.

Pārējie attēli

---

Izmantotie informācijas avoti

1. Koka Rīga, Rīga, Neputns, 2001, 92., 163., 170., 173-182., 220., 229. lpp.
2. Kaupuža D. Rīgas muižiņas. Latvijas architektūra, Rīga, 2005, 95. lpp.
3. Latvijas piļu un muižu asociācijas mājaslapa, apmeklēta 2009.gada 17.jūnijā.
4. Enciklopēdija Rīgas ielas, 2.sējums, Rīga, 2008, 187.lpp.
5. Broce J.K. Zīmējumi un apraksti, 2.sējums. Rīga, Zinātne, 1996, 463.lpp.