Koordinātes: | 56°57'26,17'' Z
24°04'19,87'' A
Google Maps (nav precīzi lokalizēts, iespējama līdz 150 metru kļūda) |
Nr: | 74 (visu pieminekļu saraksts) |
Kategorija: | Pilis un muižu kungu mājas |
Adrese: | Rīga, Dzirciems, starp Zundu un Daugavgrīvas ielu, Ūdens ielas ziemeļu pusē |
Kad celts: | 18.gs. |
Arhitektūras stils: | Baroks |
Kondīcija: | Nav saglabājusies |
Vērtība: | Arhitektūra |
Muižeļa namu 18.gadsimta beigās cēlusi latviešu Muižeļu - dzimta. Krāšņais nams ar saimniecības ēkām līdz mūsdienām nav saglabājies.
Muižeļu dzimta Zundā dzīvoja kopš 17.gadsimta, Muižeļi nodarbojās ar dažādiem amatiem. 18.gadsimta beigās Muižeļu dzimtai piederēja deviņi gruntsgabali.
Pirmie zināmie nama īpašnieki - pārcēlāji Ansis un viņa dēls Albrehts Muižeļi. Albrehta pirmā sieva bija Jāņa Šteinhauera māsa Anna. Vēlāk nams piederēja dēlam Jānim Heinriham Muiželim, II ģildes tirgotājam un Sirdsapziņas tiesas tiesnesim. Šeit dzima Kārlis Justus Dāvis Muiželis, kurš kļuva par Viļņas universitātes veterinārmedicīnas profesoru. 18.gadsimta beigās Jānis Heinrihs savu uzņēmumu likvidēja un iepirka muižas Vitebskas guberņā, tad pārcēlās uz Viļņas guberņu. Namu mantoja viņa tirdzniecības kompanjons, vecākais brālis Albrehts Muiželis, I ģildes tirgotājs, poļu galma padomnieks.
19.gadsimta sākuma notikumos - blokādes un kara laikā Muižeļu bizness smagi cieta. Pēc 1812.gada nams par 3000 sudraba rubļiem tika nodots Albrehta Muižeļa palīga, mastu šķirotāja Jāņa Mestera meitai Juliānai Frederikai - viņas mantojums bija ieguldīts Muižeļa uzņēmumos. Juliāna bija precējusies ar Vidzemes civilgubernatora sekretāru J. fon Meijeru. Pēc Meijera nāves nams 1841.gadā pārgāja Rīgas tirgotāja A.M.Gorohova īpašumā.
Nams līdz mūsdienām nav saglabājies.
J.K.Broces zīmējumā (2.avots, 285.lpp.) attēlots, kā nama priekšā latvieši atzīmē Jāņus.
Greznajam baroka stila namam viens stāvs, kārniņu jumts ar jumta lodziņiem divos stāvos, guļbaļķu žogs un trīsdaļīgi vārti. Sēta bijusi krāsota priecīgās, košās krāsās. Viens no pirmajiem greznajiem latviešu namiem Rīgā. Dzīvojamam namam bijusi melna fasāde ar izceltām baltām detaļām. Ērbērģis krāsots zaļos toņos ar rūpīgi apgleznotu slēģu iekšpusi - uz tās dekoratīvs krāsojums ar vāzi un festoniem. Saimniecības ēkas fasāde krāsota ar "zviedru sarkano", detaļas gaišas. Šādi nams atšķīrās no pārējiem Pārdaugavas latviešu namiem.
ⓒ 2009 Gatis Pāvils