| Koordinātes: | 56°58'36,49'' Z
24°08'23,04'' A
Google Maps (nav precīzi lokalizēta, iespējama līdz 300 metru kļūda) |
| Nr: | 45 (visu pieminekļu saraksts) |
| Kategorija: | Pilis un muižu kungu mājas |
| Adrese: | Rīga, Brasa, Hospitāļu ielas apkaimē, iespējams - ziemeļos no Upes ielas |
| Nosaukuma varianti: | Ramma muižiņa, Rammsche Höfchen, Aderholdshen |
| Kad celta: | 18. gs. b. |
| Kondīcija: | Nav saglabājusies |
| Vērtība: | Arhitektūra |
Muižiņa līdzās Kara hospitālim celta 18.gadsimta beigās. Līdz mūsdienām nav saglabājusies.
Vēsture
Āderholda muižiņu līdzās Kara hospitālim 18. gadsimta beigās cēlis maizniekmeistars un Sv. Ģertrūdes baznīcas priekšnieks Johans Augusts Āderholds (Aderhold), tā ir viena no nedaudzajām Rīgas amatnieku vasaras muižiņām.
Āderholds Rīgā nav ne dzimis ne miris, aiz viņa šeit nepalika arī pēcnācēji. 19. gadsimta sākumā muižiņu no Āderholda nopirka ārsts Joahims Ramms (von Ramm), pēc kura uzvārda muižiņu tautā dēvēja par Ramma muižiņu pie Kara hospitāļa Sarkandaugavā (pēc atrašanās vietas). Ārsta J. Ramma vectēvs bija Bauskas birģermeistars, bet tēvs Hermanis – tirgotājs Rīgā, kurš 1788. gadā nopirka dižciltības diplomu. Tāpēc dēls ar pilnām tiesībām varēja pirms uzvārda rakstīt "edler von". J. Ramms medicīnu bija studējis Jēnā, 1803. gadā kopā ar ārstu K. Štofrēgenu viņš pirmais sāka Rīgā ieviest potēšanu pret bakām, demonstrējot šī pasākuma nekaitīgumu uz saviem dēliem. 1803. - 1809.gadā viņš bija trūcīgo slimnīcas direktors.
Āderholda muiža 1803.gadā
J.K.Broce
Ap 1806.gadu Ramms muižiņu pārdeva un nopirka Sprēstiņu pusmuižu Dauguļos Vidzemē.
Apraksts
J.K.Broces zīmējumā (1803.gads) ir atainota vienkārša vienstāva guļbaļķu celtne ar stāvu kārniņu jumtu. Spriežot pēc stāvās nogāzes (Daugavas senkrasta) novietojuma līdzās namam un fonā redzamajiem torņiem muižiņa ir attēlota no ziemeļu puses. Ēka atrodas pie krustcelēm, Rīgas centra virzienā vedošajam ceļam otrā pusē žogs, kas liecina par citu ēku kaimiņos. Muižiņai vairākas saimniecības ēkas un guļbaļķu žogs.
Izmantotie informācijas avoti
- Latvijas piļu un muižu asociācijas mājaslapa, apmeklēta 2009.gada 12.jūnijā.
- Broce J.K. Zīmējumi un apraksti, 2.sējums, Rīga, Zinātne, 1996, 200. lpp.