| Koordinātes: | 56°59'41,96'' Z 24°15'54,86'' A Google Maps |
| Nr: | 33 (visu pieminekļu saraksts) |
| Kategorija: | Pilis un muižu kungu mājas |
| Adrese: | Rīga, Berģi, Brīvības gatvē 440, Latvijas etnogrāfiskā brīvdabas muzeja administrācijas ēka |
| Nosaukuma varianti: | Baložu muižiņa, Baložmuiža, Beneventura |
| Kad celta: | Ap 1850. |
| Arhitektūras stils: | Klasicisms |
| Kondīcija: | Diezgan laba |
| Vērtība: | Arhitektūra |
| Aizsardzības statuss: | Viss Brīvdabas muzejs kopā ar Bonaventūras muižiņas kompleksu ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 6651 |
Šīs muižiņas vēsture ir krietni senāka, nekā pašlaik redzamā ēka. Bonaventūras muižiņa veidojusies kopš 16.gadsimta, muižas centrā joprojām saglabājies ēku komplekss un skaista parka atliekas.
Vēsture
Cik zināms, pirmoreiz Bonaventūras muiža rakstītos avotos minēta 1582.gadā, kad tā nokļūst Nikolausa Mollera atraitnes īpašumā. Vārdu muižiņa ieguva no šīs atraitnes dēla - Bonaventuras Mollera - kas muižu manto 1625.gadā. 1636.gadā tā piederēja Egidiusam Litkenam, tad - Berentam Litkenam. 1710.gadā Litkens to nodod kapteinim Laudonam. 1780.gadā par muižas īpašnieku kļūst Jānis Balodis (Johann Ballod) - no viņa uzvārda nosaukumu iegūst plašāka apkaime. Vēlāk muiža pieder Francim Gustavam fon Lēvisam (Franz Gustav von Loewis), nākamais mantinieks to par 10 500 rubļiem pārdod Ādolfam fon Vulfam.
20.gadsimta sākumā muižai piederēja vairāki uzņēmumi, tai skaitā Bertelsa spirta dedzinātava un liķiera fabrika (dēvēta par Berteli). Rūpnīca atradusies netālu no tagadējās ieejas Brīvdabas muzejā, ziemeļos no tās (2.).
Bonaventūras muižiņa, ezera fasāde.
2007.09.05.
1919.gada zemes reformā muiža tika atsavināta un kļūst par Valsts Bankas īpašumu. 1934.gadā muižs centrā ierīkota Valsts stādu audzētava. Šeit strādāja mežzinis Arturs Kundziņš un mežsargi Jānis Lapiņš un Raubiško. Apkārtējās muižas ēkas un zemi Valsts Banka pārdod saviem darbiniekiem Tančeram un Sālmanim. Krustiņu māja tiek piešķirta pulkvedim Kreišmanim. Pēc Otrā pasaules kara bijušajā muižas centrā darbojas LLU Mežsaimniecības fakultāte, Berģu astoņgadīgā krievu skola un - līdz šim brīdim - Brīvdabas muzeja direkcija.
Apraksts
19.gadsimtā no koka celta muižiņa. Pret ezeru vērstās fasādes ieejas daļu rotā kolonnas. Senāk šeit pastāvēja elegants klasicisma ēku ansamblis ko veidoja ap centrālo laukumu izvietotas sešas būves. Diemžēl vecāko no tām - 17.gadsimta muižas ēku - 1936.gadā pārvietoja uz līdzās esošo Brīvdabas muzeju un tajā ierīkoja muzeja fondu glabātuvi. Šādi būtībā bezjēdzīgi tika izjaukts muižas komplekss, jo šo funkciju ēka tikpat ērti varētu pildīt arī savā oriģinālajā atrašanās vietā.
Tomēr kopumā muižas komplekss saglabājies salīdzinoši labi.
Pārējie attēli
Bonaventūras muižiņa. 2007.09.05.
Bonaventūras muižiņa. 2007.09.05.
Bonaventūras muižiņas klēts. 2007.09.05.
Bonaventūras muižiņas palīgēka. 2007.09.05.
Bonaventūras muižas komplekss, 19.gadsimta gravīra
Bonaventūras muižas parka aleja. 2007.09.05.
Izmantotie informācijas avoti
- Koka Rīga, Rīga, Neputns, 2001, 92. lpp.
- Jakovičs A. Rīgas ekotūrisma atlants, apmeklēta 2009.gada 13.jūnijā
- Kaupuža D. Rīgas muižiņas. Latvijas architektūra, Rīga, 2005, 95. lpp.
- Latvijas piļu un muižu asociācijas mājaslapa, apmeklēta 2009.gada 12.jūnijā.