Ventspils viduslaiku pils

ENGLISH

Nr:	8        (visu pieminekļu saraksts)
Kategorija:	Viduslaiku pilis, Pilis un muižu kungu mājas
Adrese:	Ventspils centrā, Jāņa ielā 17, ap 1 km no Ventas ietekas jūrā, kvartālā starp Jāņa, Ostas, Pils un Peldu ielām
Kad celta:	Neilgi pirms 1290.gada (?)
Arhitektūras stils:	Gotisks portāls rietumu korpusā, ampīra stila fasāde (19.gs. pirmās puses pārbūve)
Kondīcija:	Ļoti laba, pārbūvēta
Vērtība:	Arhitektūra, arheoloģija
Aizsardzības statuss:	Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Nr.2517, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 6927.

 

Īss apraksts

Ventspils pils ir viena no nedaudzajām Latvijas viduslaiku pilīm, kas sargāja pieeju tirdzniecības ceļiem no jūras un vienīgā, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

Tā, visdrīzāk, celta 13. gadsimta beigās un ir vissenākā saglabātā konventa tipa celtne Latvijā - tā sastāv no masīva torņa un četriem korpusiem, kuri ietver noslēgtu pagalmu. Vienlaikus pils tornis uzskatāms par senāko bāku Kurzemē. Pils pēdējās desmitgadēs piedzīvojusi atdzimšanu, taču vienlaikus tā ir mainījusies, iekļaujot arī modernus elementus un kļūstot par vienu no Latvijas pievilcīgākajiem muzejiem.

 

Citi nosaukumi

Senākais dokumentētais vietas nosaukums ir Winda (1231), Ventspilij lietota arī virkne līdzīgu nosaukumu - Wenda, Wynda, Windau, Wyndaw.

 

Vēsture

Viduslaiki

Ventspils pils celta vietēja mēroga tirdzniecības ceļa - Ventas upes - grīvas aizsardzībai, šeit atradās arī Livonijas ordeņa novada pārvaldnieka - komtura - mītne.

Vēsturnieku rīcībā nav dokumentu, kas dotu precīzas ziņas par Ventspils pils celšanas laiku. 1231.gadā kurši slēdz līgumu ar pāvesta vicelegātu Balduīnu no Alnas - šī ir pirmā reize, kad minēta Ventas zeme. 1242.gada 19.aprīlī Balgā (Prūsija) izdots dokuments, kur pāvesta legāts Vilhelms no Modenas ļauj Livonijas ordenim pie Ventas celt pili vai cietoksni vai pilsētu (tekstā - buwene eyn borgh oder eyn Vestunge oder eyn Stat). Taču nav norādīta būvniecības vieta - vairums vēsturnieku uzskata, ka šeit domāta vēlākā Kuldīgas pils. 1253.gada kuršu zemju dalīšanas līgumā noteikts, ka zemes ap Ventas grīvu būs ordeņa īpašums. 1263.gadā starp ordeni un Kurzemes bīskapu tika dalītas Kurzemes jūras ostas - Ventas osta paliek ordeņa īpašumā - taču pils joprojām līdz šim nav nekur minēta. Tikai 1290.gadā mestrs Halts dokumentā par Kursas komtureju ienākumiem norāda, ka Ventspils komturs pakļauts Kuldīgas komturam un liek sūtīt divus ordeņbrāļus no Ventspils pils uz Embūtes pili. Visdrīzāk pils celta ne īpaši ilgi pirms šī dokumenta sastādīšanas.

Laikaposmā no 1291.gada līdz 1560.gadam zināms 21 Ventspils komtura vārds, pirmais bija brālis Detlefs.

Vienlaikus ar Ventspils pili vai pat pirms tās uzcelšanas līdzās sāka veidoties apmetne - visdrīzāk jau pirms pils celta baznīca. No 1369.gada saglabājies zīmogs ar Ventspils pilsētas ģerboņa elementiem, 14.gadsimtā Ventspils ieguva pilsētas tiesības. 15.gadsimtā Ventspils bija Hanzas savienības locekle. 1451.gada vizitācijas aktā minēts, ka Ventspils pilī ir tikai septiņi brāļi bruņinieki, 1448.gada vizitācijā konstatēts, ka Ventspilī ir par vienu desmito daļu vairāk pārtikas un bruņojuma nekā Kuldīgā.

16. gadsimtā pils izskatījās diezgan neparasti - tās sienas bija zilpelēkā krāsā ar uzkrāsotu rustojumu, pils torņa stūru kvadras bija iezīmētas ar krāsotām savienojuma vietām.

17.-19.gadsimts

Pēc Livonijas ordeņa un konfederācijas sabrukuma pils nonāca Kurzemes hercogistes pārziņā. Kurzemes hercogistes laikā Ventspils pilī dzīvoja pilskungs (kapitāns), šeit atradās garnizons. Pils smagi cieta 1659-1660.gados, kad Ventspili Zviedrijas-Polijas kara laikā ieņēma zviedri un pēc tam - poļi. Pilsēta karā tika nodedzināta, pilij tika sagrautas pret jūru un Ventu vērstās sienas.

Pili pēc šī kara atjaunoja un pārbūvēja, taču tā sāka zaudēt savu militāro nozīmi. Vēl 17. gadsimtā ap pili ierīkoja arī zemes nocietinājumus. 18. gadsimtā izmantoja vairs tikai daļu no pils, to brīžiem pielāgoja citām vajadzībām - tā, piemēram, 1701.-1706.gados pils kapelas un konventa zāles vietā iekārtoja baznīcu. Baznīcas interjeru veidoja izcilie Ventspils kokgriezēji Nikolajs Sēfrenss jaunākais un Johans Mertens. 1798. gadā pils tornim uzcēla barokālas formas jumtu ar smaili. 18.gadsimta beigās pils nonāk Krievijas impērijas īpašumā.

1798.-1802.gados pilī izvietoja Krievijas armijas Sofijas musketieru pulku, šeit pat ierīkoja arī lazareti, pareizticīgo baznīcu, kanceleju. Ap 1827.gadu pils otrajā stāvā tiek iekārtots pilskunga dzīvoklis, trešajā stāvā - cietums - pēdējais pilī pastāv līdz 20.gadsimtam. Cietumā 1905.gadā tika ieslodzīts arī rakstnieks A.Austriņš. Šajā 19.gadsimta pirmās puses pārbūvē pils fasāde iegūst ampīra stila iezīmes, kas redzamas arī mūsdienās.

1870jos gados pilī notiek būtiskākas pārbūves (arhitekts A.Gusevs) - barokālās torņa smailes vietā tiek izbūvēts 13,8 metrus augsts Ventspils ostas loča novērošanas postenis. Tiek pārbūvēts pils iekšpagalms - agrākās koka galerijas vietā tiek izveidota ķieģeļa mūra galerija, ar šķērssienām tiek sadalītas agrākās ordeņa brāļu koplietošanas telpas. Pils ieguva tai svešādas, modernākas iezīmes, kas 1990to gadu rekonstrukcijā ir lielā mērā atkal likvidētas, taču diemžēl šajā 19.gadsimta pārbūvē gāja bojā daudz senāku detaļu.

20.-21. gadsimts

1915.gadā, kad vācieši okupēja Kurzemi, pilī tika iekārtota gūstekņu nometne. 1920.gadā pilī atkal izveidoja cietumu, kas šeit pastāvēja līdz 1959.gadam. Pēc tam uz vairākiem gadu desmitiem pilī izvietoja PSRS robežapsardzības karaspēka daļu, šajā laikā turpinājās pils degradācija, ap pili tika sabūvētas palīgēkas.

Kad armijas daļa pili 1980jos gados atstāja, pili nolēma pārveidot par muzeju. 1985.gadā tika uzsākta pils izpēte un rekonstrukcija. Sākotnēji bija iecerēts to atjaunot kā viduslaiku pili. Politiskās izmaiņas uz laiku apturēja darbu pie pils atjaunošanas. 1995.gadā tika izstrādāts cits pils atjaunošanas projekts, kas savukārt paredzēja atjaunot pili tādu, kāda tā izskatījās 19.gadsimta pirmajā pusē. Starplaikā lielā daļā pils iekštelpu jau bija nokalts apmetums un daudzviet arī starpstāvu pārsegumi, tādējādi zaudējot lielu daļu 19.gadsimta telpu iekšējās apdares liecību. Tomēr Ventspils pils tika atjaunota pēc otrā projekta un šeit izvietots Ventspils muzejs. Pils iekšpagalms tika pārsegts ar stikla konstrukcijas jumtu. Tika rekonstruēta arī pils tuvākā apkaime un tai līdzās esošās būves.

 

Būves apraksts

Ārējie nocietinājumi

Pastāv iespēja, ka viduslaikos ap pili bija izrakts grāvis, taču mūsdienās šāds veidojums reljefā nav saskatāms. Nav ziņu arī par varbūtējo priekšpili - tiesa, priekšpils mūru atliekas ir konstatētas šurfos.

Kā minēts augstāk, 17.gadsimtā ap pili tika izveidoti zemes nocietinājumi, taču arī tie mūsdienās grūti saskatāmi, daļēji klāti ar vēlāku apbūvi.

Pils uzbūve

Pils plānā ir apmēram kvadrātiska būve - tās ārsienu garums ir 32,5x33,5 metri, torņa ārsienu garums 10x10 metri.

Visdrīzāk, pirmais 13.gadsimtā tika celts lielais, četrstūrainais pils tornis, ap kuru sākotnēji izveidojās nocietnāta apmetne. Vēlāk, precīzi nenoskaidrotā periodā (13.gs. beigas vai 14.gs.), nocietinātās apmetnes vietā tika uzcelts četru korpusu bloks ar iekšējo pagalmu, senākais tornis tika iekļauts dienvidaustrumu stūrī. 15.gadsimtā tornis izbūvēts stipri augstāks un kopš šī laika kalpojis arī kā orientieris jūras braucējiem. Vēlāk pils četriem korpusiem iekšpusē izbūvētas sienas līdz trešā stāva līmenim, izbūvēts divslīpju jumts.

Šādi bija tapusi tipiska kastella - plānā kvadrātiska plānojuma būve ar četriem trīsstāvu korpusiem, kas ietver noslēgtu iekšējo pagalmu. Masīvais pils tornis ir nedaudz izvirzīts uz āru. Tornim līdzās atradās vārti, kas bijuši ap 3 metrus plati.

14.-16.gadsimtā pils pirmajā stāvā atradās saimniecības telpas - virtuve, noliktava, staļļi. Otrajā stāvā atradās kapela, kapitula zāle, dormitorijs (mūku guļamtelpas), remteris (mūku ēdamzāle), komtura dzīvojamā telpa un viesu istaba. Trešais stāvs kalpoja par ieroču galeriju.

Pils sienas ir mūrētas no lieliem ķieģeļiem vendu sējumā. Visi, arī iekšējie torņa stūri ir mūrēti no dolomītakmens kvadriem. Pils un torņa ārsienu biezums ir ap 2 metri, pret pagalmu vērsto sienu biezums - ap 1,5 metri.

Pilī saglabājusies arī kapela - vecākā saglabājusies baznīca Kurzemē. Baznīcai izvirzīta altārdaļa. (3)

Mākslas pieminekļi un interesantas detaļas

Saglabājies maz senu detaļu, tomēr rietumu korpusa otrajā stāvā atrasts aizmūrēts, no profilķieģeļiem veidots gotisks portāls.

Vietām saglabājušies 15., 16. un 17.gadsimta sienu gleznojumu fragmenti. Komtura dzīvojamo istabu rotāja ziedu un vīnogu vītnes, otrā stāva telpas rotāja zilpelēki akanti ar melnu kontūru.

 

Nostāsti

Pilij bija daudz pazemes eju aplenkuma gadījumiem. Viena no šīm ejām esot vedusi uz Ventas pretējo krastu, kādu mežiņu. Vēl šodien šeit ieeju ejā sedz liels akmens. Reiz bargajam un vecajam pilskungam bijusi skaista meita, kurai bijuši daudzi pielūdzēji. Taču viņa tiem visiem atteikusi, jo meitai paticis kāds vietējais zvejnieks. Viņas tēvs atteicies pat klausīties meitā un nereti teicis: "Labāk lai tevi velns parauj nekā zvejnieks!". Reiz viņi strīdējās tieši pusnaktī. Kālīdz pilskungs atkārtojis savu teicienu, parādījies pats Velns, satvēris meitu un aizrāvis sev līdzi pazemes ejā. Kad Velns sasniedza akmeni, kas sedza izeju, Velns akmeni pacēla un tika ārā. Taču, kad gājusi meita, akmens kritis un iespiedis viņas rokas. Velns centies meitu izraut, taču iedziedājies gailis un nācies skriet prom.

Pilskungu bija ķērusi trieka un viņš mira. Neviens nezināja, kur meklēt viņa meitu, kura tā arī nomira pie akmens. Vēl tagad naktīs var dzirdēt, kā viņa sauc sava mīļotā vārdu - taču no rīta vārdu neviens vairs nevar atcerēties. (2, 3)

 

Pētījumi

• 1827.(?) - K.Vilongs, zīmējums un kopplāna kontūras Pauluči albumam;
• 1974. - R.Dundurs, pils būvvēstures pētījumi pēc arhīvu materiāliem;
• 1984. - Z.Bēts, pils būvvēstures pētījumi pēc arhīvu materiāliem;
• 1985. - G.Erdmanis, izpētes materiālu vākšana un rekonstrukcijas projekta izstrāde;
• 1987. - Z.Rasmuss un A.Barbars, rekonstrukcijas projekta izstrāde;
• 1988.-1990. - M.Ruša un M.Lūsēns, arheoloģisko šurfu rakšana pils teritorijā;
• 1996.-2001. - M.Lūsēns, arheoloģiskie uzraudzības darbi rekonstrukcijas laikā;
• 1990ie - I.Dirveiks, pils arhitektoniski mākslinieciskā izpēte;

 

Saistītie pieminekļi

1. Ventspils vecpilsēta (arheoloģiskais piemineklis)
2. Ventspils pilsētas vēsturiskais centrs
3. Viduslaiku kapi pie Ventspils pils
4. Ventspils pils dārzs
5. Ventspils pils pazemes ejas (leģendas)
6. Ventspils pils sūkņa namiņš
7. Noliktavas ēka Ventspils pils pagalmā
8. Balastkalniņš

 

Izmantotie informācijas avoti

1. Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga, 2004.
2. Zilgalvis J. Pearls of Latvia. Full color guide to 40 of the most beautiful castles, palaces and manors in Latvia. Rīga, 2000-2001.
3. Latvijas Piļu un Muižu asociācijas mājaslapa http://www.pilis.lv, apmeklēta 2008.gada 21.decembrī
4. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas mājas lapa http://www.mantojums.lv, apmeklēta 2008.gada 20.decembrī