Lielstraupes viduslaiku pils

ENGLISH

Nr:	1        (visu pieminekļu saraksts)
Kategorija:	Viduslaiku pilis, Pilis un muižu kungu mājas
Adrese:	(Cēsu rajons), Pārgaujas novads, Straupes pagasts, Straupes centrā, Rīgas - Valmieras šosejas malā, narkoloģiskā slimnīca
Kad celta:	13.gadsimta beigas?
Arhitektūras stils:	Baroks (1743.gada pārbūve)
Kondīcija:	Laba
Vērtība:	Arhitektūra, arheoloģija
Aizsardzības statuss:	Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Nr.579, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 6275 (kopā ar baznīcu)

 

Īss apraksts

Rīgas - Valmieras ceļa malā pēc vienmuļāka ceļa posma pirms Straupes ainavu pie horizonta atdzīvina baroka stila tornis. Piebraucot tuvāk, izrādās, ka tas pieder senatnīga izskata pilij - būvei, kas tiešām pieredzējusi ļoti daudz. Lielstraupes viduslaiku pils, visdrīzāk, celta 13.gadsimta beigās kā Rīgas arhibīskapa vasaļu Rozenu dzimtas pils, ap to 14.gadsimtā izauga rosīgā Straupes pilsētiņa, kura, diemžēl, jau 17.gadsimta sākumā gāja bojā. Pati pils ar vērtīgu vēstures pieminekļu kompleksu ap to ir saglabājusies līdz mūsdienām un pieder pie visilgāk izmantotajām būvēm Latvijā.

Pils ir Latvijai unikāla ar to, ka šeit saglabājusies arī viduslaiku pils kapela - pils būvapjomam piederīgā Straupes luterāņu baznīca - abu vērtīgo celtņu likteņi ir cieši saistīti.

 

Citi nosaukumi, nosaukuma izcelsme

Latviski bieži tiek dēvēta vienkārši - Straupes pils. Apzīmētājs "Liel-" tradicionāli pievienots, lai atšķirtu no netālās Mazstraupes pils. Senākie vācu valodas nosaukumi pēc būtības precīzāk iekļauj seno lībiešu hidronīmu - Braslas upes nosaukumu - Ropa jeb Raupe. Vācu valodā biežāk lietots nosaukums - Gross-Roop (Groß-Roop) ar dažādām variācijām - Rope, Rupa, Roppe, Roep.

 

Vēsture

Viduslaiki

Pils atrodas lībiešu/latgaļu Idumejas novadā. Jau 1206.gadā tagadējās Straupes apkaimē tika celta pirmā kristīgā baznīca no koka - tā visdrīzāk atradās Baukalnā. Jau dažus gadus vēlāk - 1211.gadā - tā tika nodedzināta, taču pēc neilga laika Straupē ieradās bīskapa Alberta brālis Teodorihs (Dītrihs), kas bija nozīmēts par novada pārvaldnieku.

Diemžēl nav atrastas precīzas ziņas par to, kad Straupē celta mūra pils un mūra baznīca. 1288.gada dokumentos parādās Rīgas arhibīskapa vasaļa Voldemāra no Rozenas vārds, kas ļauj uzskatīt, ka šai laikā pils jau pastāvējusi. 1310.gadā pili ielenca lietuvieši, notikums pieminēts rakstos. Šis ir senākais gads, kad pils minēta rakstītos avotos.

1350.gadā toreizējais Rīgas arhibīskaps Fromholds no Fifhūzenas izdeva lēni uz husz tho Rosen - Rozenu pili Voldemāram un Henekam Rozeniem. Pēc šajā dokumentā uzskaitīto pilij piederošo ciemu ģeogrāfijas var secināt, ka tā bijusi tieši Lielstraupes pils.

Straupes Rozeni ir lielas, senas (>1000 gadi) dzimtas atzars, dzimtas pārstāvji dzīvojuši un aktīvi darbojušies arī Vācijā, Polijā, Zviedrijā, Francijā.(6) Arī tagadējās Latvijas teritorijā Rozeni kļuva par vienu no ietekmīgākajām Rīgas arhibīskapa vasaļu dzimtām. 14. gadsimtā Rozeniem Rīgā piederēja vairāki nami, vēlāk - Rozenu sēta, gar kuru izveidojās Rozena iela. Straupes baznīcā tika apbedīti Rozenu dzimtas locekļi - līdz mūsdienām šeit saglabājies Georga Rozena (miris 1590.gadā) kapakmens.

Neilgā laikā līdzās pilij izveidojās pilsētiņa - tā pirmoreiz dokumentos minēta jau 1352.gadā. 1374.gadā Straupe ieguva Rīgas tiesības (t.i. pilsētas tiesības), kļuva par Hanzas savienības locekli.

17.-19.gadsimts

17.gadsimta sākumā Straupe tika nopostīta poļu - zviedru karos un kopš tā laika šeit vairs nav pilsētas. Karā stipri cieta arī pils - visdrīzāk, mūsdienās redzama tikai neliela viduslaiku pils daļa, lielākā daļa celta pēc šiem postījumiem. 1624.gada revīzijā atzīmēts, kas pils ir izpostīta un tukša, izņemot divus kambarus, vienu pagrabu, virtuvi, pirti bez jumta un divas rijas. 1625.gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs pili uzdāvināja virsleitnantam V. Vallenšteinam, kurš 1629.gadā to pārdeva Albedilu dzimtai. Jau pēc desmit gadiem dzīve pilī bija atjaunojusies. 1684.gadā ugunsgrēkā nodega baznīca un pils, taču abas drīz tika atjaunotas.

Ziemeļu kara laikā pils un baznīca atkal tika postīta, 18. gadsimta sākumā tā vairākkārt mainīja īpašniekus, līdz 1723.gadā pili savā īpašumā ieguva izcilais Krievijas armijas feldmaršals, Rīgas ģenerālgubernators, īru tautības grāfs Pēteris Lasī (Peadar de Lása, Peter Lascy, Peter Lacy, Пётр Петрович Ласси, 1678-1751). Lasī laikā pils piedzīvoja būtisku pārbūvi (pabeigta 1743.gadā), kas tai piešķīra līdz mūsdienām redzamās barokālās formas, tai skaitā torņa barokālo kupolu ar smaili un vējrādītāju ar izkaltu gadaskaitli "1743". Barokālas formas ieguvis arī frontons un pils ieejas portāls.

1857.gadā, pēc vairāku gadsimtu pārtraukuma, pils atkal kļuva par Rozenu dzimtas īpašumu - to nopirka Johans Gustavs fon Rozens.

20.-21. gadsimts

1905.gadā pils nodedzināta - it kā ar Rozenu ziņu. Padzirdējuši pa to, ka citur zemnieki dedzina pilis, Rozeni (toreizējais īpašnieks - Hanss fon Rozens) no pils uz Rīgu izveda īpašumu, un, pēc saskaņošanas ar vietējiem Straupes nemierniekiem, pils esot nodedzināta. Pirms tam pils bijusi apdrošināta par lielu naudas summu. Izdegusi koka izbūve, jumts, taču biezos mūrus uguns īpaši neietekmēja. Pēc A.Švābes ziņām - viņš pils degšanu vērojis vēl kā zēns - degot pilij nogāzās tornis. Tajā Rozeni bija iekārtojuši savu novada arhīvu, tai skaitā pat ar 13.gadsimta dokumentiem. Daļa dokumentācijas turpat sadega. Pēcāk, soda ekspedīciju laikā, dedzinātāji tika ieslodzīti. (3)

Jau drīz - 1906.-1909.gadā pēc arhitekta V. Bokslafa projekta pils tika restaurēta (dalību ņēma arī skulptors A.Folcs un daudzi citi pazīstami Rīgas meistari), tiecoties pils veidolu pēc iespējas maz mainīt. Šajā pārbūvē korpusam starp pils torni un baznīcu tika uzcelts otrs stāvs, uzcelta veranda, terase, vairākas ārsienas tika pārbūvētas pildrežģa tehnikā. Vairākās telpās tika ievietotas krāsnis, kas tika atvestas no nojaucamām ēkām Rīgā, Melngalvju ielā. (4)

1939.gadā Rozeni repatriējās uz Vāciju. Pēc Otrā pasaules kara pilī izvietoja Lielstraupes mašīnu-traktoru stacijas administrāciju. 1963.gadā pilī tika izvietota Straupes narkokoģiskā slimnīca, kas šeit atrodas arī tagad. 1966.-1970.gados notika daļēja pils renovācija, daudz pūles pils un baznīcas atjaunošanā un uzturēšanā ieguldījuši ārsti Dace un Jānis Strazdiņi, savas amata un mākslinieciskās prasmes pielietojuši daudzi pacienti. Pašlaik, vismaz ārēji, pils ir apmierinošā stāvoklī.

 

Būves apraksts

Ārējie nocietinājumi

Pili aizsargāja ūdens šķēršļi. No dienvidrietumu puses pieeju pilij sargāja Braslas upes dziļā ieleja, dienvidaustrumos bija izveidota dziļu dīķu sistēma, kas izveidota ar dambjiem uzstādinātā Braslas pietekā. Šeit pāri gāja senais Rīgas - Valmieras ceļš, aptuveni pa to pašu trasi iet arī mūsdienu ceļš. Ziemeļos un ziemeļrietumos no pils plešas līdzens laukums - te atradās Straupes pilsēta. Šajā virzienā pili un pilsētu sargāja divi dziļi, mākslīgi rakti grāvji un valnis starp tiem.

Pils uzbūve

Ilgo gadsimtu gaitā pils ir daudzkārt pārbūvēta un mūsdienās vairs nav tik vienkārši noteikt, kad celta kura daļa. Gan pils, gan baznīca (abas veido vienotu būvapjomu) pārsvarā mūrētas no ķieģeļiem. Sākotnēji gan pils kapela atradusies iekšā pilī, tagadējā baznīca celta nedaudz vēlāk.

Par pils viduslaiku vēsturi liecina masīvais četrstāvu tornis, tornim ir pagrabs un vēlāk - 1743.gadā - celts, izteiksmīgs kupols baroka stilā. Torņa malu garums ir 9 - 9,45 metri, sienu biezums līdz 4 metri. Tornis visdrīzāk ir senākā, jau 13.gadsimtā celtā pils daļa, kam vēlāk piebūvēti spārni.

Tornim piekļaujas pils rietumu un ziemeļu spārns. 27 metrus garais rietumu spārns (paralēli Rīgas-Valmieras-Tērbatas šosejai) bija pils dzīvojamais korpuss. Rietumu spārna dienvidu daļa pēc arhitekta J.Špacīra ziņām (1824) tikusi uzcelta 1748.gadā. Ziemeļu spārns ir 27,8 metrus garš, tajā izveidoti galvenie pils vārti. Pie ziemeļu spārna piebūvēta 32,4 m garā baznīca.

Līdzās pilij atrodas t.s. Mazā pils - divstāvu būve (sk. nostāstus).

Pilij bija divi mūru ietverti pagalmi. Nelielāko iekšējo pagalmu ziemeļu un rietumu malā ietvēra pils korpusi, dienvidu un austrumu malā bija aizsargmūris, kas lielā mērā saglabājies vēl tagad. Iekšpagalms joprojām ir daļēji bruģēts. Ārējais pagalms bija krietni lielāks - tas pletās uz otru pusi no pils un ap to arī bija uzcelts aizsargmūris. Aiz šī aizsargmūra atradās Straupes pilsēta.

Mākslas pieminekļi un interesantas detaļas

Virs pils galveno vārtu velves ir Rozenu dzimtas ģerbonis un uzraksts, kas vēsta, ka pili cēlis Fabiāns Rozens 1263. gadā. Uzraksts veidots, agrākais, 19. gadsimtā, kad pili bija atguvuši Rozeni. Līdz ar to šo pagaidām nevar uzskatīt par apliecinājumu tam, ka pils tiešām celta minētajā gadā, jo tam nav autentisku rakstisku liecību. Vienlaikus, ja reiz šāds uzraksts plāksnē ir tapis, var minēt, ka 19. gadsimtā Rozenu dzimtas arhīvā ir bijis kāds apliecinājums minētajam pils būvniecības gadam.

Pie pils ziemeļu sienas izvietotas Rozenu dzimtas kapu plāksnes, kurās joprojām labi saskatāms iekaltais teksts un ģerboņi.

Vērtīgs valsts aizsardzībā esošs mākslas piemineklis ir krāsns pilī (20. gadsimta sākums).

Pils tornī muižas pulksteņmeistara Aides darinātais pulkstenis, tas skaita sekundes, minūtes, stundas, dienas, mēnešus un gadus.

 

Nostāsti

Senos laikos Lielstraupes un Mazstraupes pilis esot savienojusi pazemes eja, kas vedusi zem Braslas. Lielstraupē tā sākusies pils pagrabā un vedusi līdz Mazstraupes pils tornim. Poļu valdīšanas laikos Lielstraupes pilī ierīkoja sieviešu klosteri. Mazstraupes pilī bijuši poļu huzāri. Pa apakšzemes eju huzāri bieži ciemojušies Lielstraupes pilī. Pils dārzā mīlas pāri tikušies, un tad kvēlie čuksti, kas skanēja no mūķeņu lūpām, nebūt nebija veltīti Jēzum Kristum. Kā pierādījums šīm mīlas naktīm var kalpot vēlākos laikos Lielstraupes pils dīķu tīrīšanā atrastie zīdaiņu skeletiņi. (3)

...

Agrākos laikos Lielstraupes pils un Mazstraupes pils bijušas savienotas ar apakšzemes eju. Šai ejā Lielstraupes mūki esot satikušies ar Mazstraupes mūkiem. Reiz Mazstraupes dārznieks pa šo eju gribējis aiziet uz Lielstraupi. Līdzko iegājis dažus soļus alā, uguns nodzisusi. Tā nomocījies pusdienu, bet kā nevarējis, tā nevarējis tikt cauri. (2)

...

Mazā pils esot celta kādam Rozenam, kurš, spītējot radu iebildumiem, par sievu ņēmis zemas kārtas jaunavu. Tā nu jaunais pāris kā kāzu dāvanu saņēmis jaunu pili - goda pilnu izraidījumu no dzimtas īpašuma. Vēlāk ēka esot uzdāvināta (vai lēti pārdota) uzticamam Rozenu kalpam. (2)

...

Barona darbistabā, nišā 1930to gadu remonta laikā atrasts uzraksts "1905", bet uz grīdas gulējis ogles gabals, ar kuru tas rakstīts. (2)

 

Pārējie attēli

---

 

Pētījumi

• 18. gadsimta beigas - J.K.Broce, apraksts un zīmējums;
• 1824.g. - J.Špacīrs, apraksts;
• ap 1829. gadu - V.Tušs un K.Kunce, uzmērojums, zīmējums Pauluči albumam;
• 1840.g. - E.F.Kerbers, manuskripts par pili;
• 1901.g. - K.Lēviss of Menārs, pētījumi;
• 1906.-1909.g. - V.Bokslafs, mērījumi un pētījumi pils restaurācijai.

 

Saistītie pieminekļi

1. Lielstraupes luterāņu baznīca
2. Pazemes eja uz Mazstraupes pili (nostāsts)
3. Lielstraupes parks
4. Lielstraupes baznīcas krustakmens
5. Lielstraupes baznīcas viduslaiku kapsēta
6. Straupes zvanu tornis
7. Lielstraupes senpilsētas un nocietinājumu sistēmas paliekas
8. Lielstraupes krogs
9. Mazstraupes bīskapa vasaļa pils

 

Izmantotie informācijas avoti

1. Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga, 2004.
2. Plaudis A. Ceļvedis pa teiksmu pilīm. Rīga, 2004.
3. Rukšāne G. Cēsu rajona pilis un muižas stāstos, nostāstos un spoku stāstos. Cēsis, 2007.
4. Zilgalvis J. Pearls of Latvia. Full color guide to 40 of the most beautiful castles, palaces and manors in Latvia. Rīga, 2000-2001.
5. Biography Research Guide. http://www.123exp-biographies.com/t/00031488726/, apmeklēta 2008.gada 15.decembrī
6. De Launois - Les comtes et barons de Rosen. http://membres.lycos.fr/bdelaunois/Traces%20de%20Rosen/les_comtes_et_barons_de_rosen.htm, apmeklēta 2008. gada 15. decembrī
7. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas mājas lapa http://www.mantojums.lv, apmeklēta 2008. gada 15. decembrī