Pārdaugavas Sarkanais tornis

ENGLISH

Šī savdabīgā sardzes torņa atrašanās vieta nav precīzi lokalizēta, lai arī tas diezgan bieži atainots dažādās kartēs un zīmējumos. Būve devusi nosaukumu Torņakalnam.

Vēsture

Rakstītos avotos Sarkanais tornis minēts maz, nav zināms arī tā senais nosaukums. Tomēr, atainojot izteiksmīgāko Vecrīgas panorāmu no Daugavas pretējā krasta, Sarkanais tornis neizbēgami iekļuva redzeslokā - tāpēc tā attēls saglabājies samērā daudzos attēlos. Tā, piemēram, 17.gadsimta pirmās puses attēlos tolaik šis jau ļoti vecais sardzes tornis atainots līdzās jaunceltajai Kobronskanstij.

1248.gadā minēts krustnešu mūra nams otrā pusē Daugavai - iespējams, šis tornis. 1612.gadā N.Mollīna tipogrāfijā iespiestā Rīgas skatā tornis atainots detalizētāk - tā gotiskā arhitektūra atgādina 14.gadsimta ordeņpilis Prūsijā. Var pieņemt, ka sākotnēji tornis ir bijis zemāks, bet laika gaitā tas pārbūvēts un padarīts augstāks. Tornim, visdrīzāk, nav bijis vienota, populāra nosaukuma. Tā, piemēram, 1483.gadā tas minētas kā "tornis, kas viņpus Daugavai, tieši pretim pilsētai". 1590.gadā tas tika dēvēts par mūra jeb akmens torni, 17.gadsimtā - par seno torni. K.Broce torni dēvējis par Sarkano torni un šo vissenāko specifisko torņa nosaukumu lieto arī mūsdienās. Šādi torni varētu dēvēt tāpēc, kas tas celts no sarkaniem ķieģeļiem. Savukārt pats tornis gan ir atstājis redzamu vietu Rīgas vietvārdos - tas devis nosaukumu Torņakalna apkaimei.

Rīgas Sarkanais tornis - kāds tas varēja izskatīties 17.gadsimtā. J.Bīnes glezna.

Augstais tornis kalpoja kā ērts, no Vecrīgas viegli saredzams, nocietināts sardzes postenis, no kura pāri agrāk smilšainajiem klajumiem varēja pārredzēt Pārdaugavas ceļus Kurzemes un Zemgales virzienos. Briesmu gadījumā sardzes vīri no torņa deva norunātas zīmes sardzei uz Rīgas mūriem.

Tornis savu nozīmi zaudēja 17.gadsimtā, kad otrpus Mārupītei zviedri uzcēla jaunu priekštilta nocietinājumu - Kobronskansti. Abas būves vēl kādu laiku eksistēja līdzās, taču 17.gadsimta otrajā pusē zīmējumos Sarkanais tornis vairs nav redzams - acīmredzot, tas ticis nojaukts.

Par spīti šķietami precīzai piesaistei zīmējumos precīza torņa atrašanās vieta tā arī nav atrasta, jo ir mainījusies Daugavas krasta konfigurācija. 1905.gadā torņa atrašanās vietu ar nelielu izrakumu palīdzību neveiksmīgi centās atrast N.Bušs.

Tornis devis nosaukumu Torņakalna apkaimei, tai skaitā senajam Pusāķa ciemam tagadējās Vēja ielas apkaimē. Ciems torņa apkaimē iznīka 18.gadsimtā.

Apraksts

Tornis atradies Daugavas kreisajā krastā, pie Marijas dzirnavu strauta (Mārupītes) kādreizējās ietekas Daugavā Mārupītes labajā krastā - pie tagadējā Kīleveina grāvja, līdzās tā sauktajām Lejas dzirnavām. Dzirnavas bija vienstāva būve ar ūdensratu. Tornis kopā ar dzirnavām veidoja nocietinātu kompleksu, kam līdzīgs bja arī Daugavas otrā krastā - sk. Bertolda dzirnavas.

Tornis bija plānā četrstūraina, sešus stāvus augsta būve. Sākot no otrā stāva līmeņa tornim bija logi ar gotiskām smailloka pārsedzēm. Izteiksmīgs elements ir gotiskajam stilam raksturīgs pakāpienveida zelminis. Būve celta no sarkaniem ķieģeļiem, augšdaļa rotāta ar baltiem apmetuma laukumiem. Fasāde rotāta arī ar dekoratīvām joslām, kas vizuāli nodala stāvus. Ieeja visdrīzāk atradās otrā stāva līmenī.

Attēli

Sarkanais tornis, Džakomo Lauro gravīra. 1603.

Sarkanais tornis, M.Meriāna gravīras fragments.
1638.g.

Sarkanais tornis, H.Tūma gravīras detaļa.
1612.g.

Sarkanais tornis, V.Neimaņa zīmējums pēc N.Mollīna 1612.g. gravīras.

Izmantotie informācijas avoti

1. Broce J.K. Zīmējumi un apraksti, 2.sējums. Rīga, Zinātne, 1996, 79., 142.lpp.
2. Caune A., Ose I. Latvijas 12.gadsimta beigu - 17.gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004, 43., 411.lpp.