| Koordinātes: | 56°58'10,82'' Z
24°06'03,86'' A
Google Maps (nav precīzi lokalizēta, iespējama līdz 200 metru kļūda) |
| Nr: | 122 (visu pieminekļu saraksts) |
| Kategorija: | Pilis un muižu kungu mājas |
| Adrese: | Rīga, Pētersala-Andrejsala, Pētersalā, rietumos no Katrīnas dambja |
| Nosaukuma varianti: | Meldera muiža, Millera muižiņa?, Möllershof |
| Kad celta: | 17.gs.? |
| Kondīcija: | Nav saglabājusies |
| Vērtība: | Arhitektūra |
Mellera muiža veidojusies Daugavas krastā ne vēlāk kā 18.gadsimtā. Līdz mūsdienām nav saglabājusies.
Muižai bija bruņinieku muižas statuss, kas saglabājās līdz 20.gadsimta sākumam. 17.gadsimta beigās un 18.gadsimta sākumā Mellera muiža atradās teritorijā, par kuru zviedru valsts admiralitāte maksāja gruntsnomu. 1701.gadā Kārlis XII ar karaspēku no Mellera muižas forsēja Daugavas otro krastu, dodamies Spilves kaujā. Muiža atradās uz Jura hospitālim piederošās zemes. 18.gadsimtā Daugava izskaloja krastu pie Mellera muižas.
Kādā brīdī muiža pārtapa un būtībā vairs nebija uzskatāma par muižiņu, tai līdzās uzcēla dzirnavas un Jura hospitālis to iznomāja vairāksolītājiem. 19.gadsimtā muižas vietu tautā sauca arī par Meldera muižu. 19.gadsimtā Daugava atkal uzskaloja krastu pie bijušās muižas.
Ap 1880to gadu muižas teritorija tika veiksmīgi parcelēta un apbūvēta.
Mellera muiža, J.K.Broces zīm.
1795.
19.gadsimta otrā pusē muižas centrs bija pārdots dzimtnomas valdījumā Ignātam Muhinam, pēc viņa nāves 1905.gadā to līdz ar namu Turgeņeva ielā 15 mantoja viņa meitas - Vera Muhina-Zamkova (vēlāk slavenā tēlniece) un viņas vecākā māsa Marija. Muiža viņu īpašumā palika līdz 1930to gadu beigām.
J.K.Broces kartēs muižiņa atzīmēta starp Pīļu muižu un Hermeliņa muižu, atradusies tieši līdzās Hermeliņa muižai lejup pa straumi, krastā. Zīmējumos redzama vienstāva guļbaļķu celtne ar kārniņu jumtu, zelminis veidots pildrežģa tehnikā.
1.avotā tiek pieminēts, ka Rūpniecības ielas rietumu pusē atradusies Millera muižiņa - vai tā ir tā pati muižiņa? Millera muižiņa gājusi bojā 1812.gada ugunsgrēkā (?).
Attēli
Mellera muiža, J.K.Broces zīm. 1796.
Mellera muiža, J.K.Broces pārzīmēta Ē.Tolka karte, fragments. 1700.
Izmantotie informācijas avoti
- Broce J.K. Zīmējumi un apraksti, 2.sējums, Rīga, Zinātne, 1996, 144., 157., 161., 304. lpp.
- Ozoliņa D. Kā Rīgas "bruņinieku" muižiņas nonāca pilsētas pārvaldes pakļautībā (19./20.gs. mija), Senā Rīga. Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, Rīga, Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2003, 332., 338. lpp.