Hermeliņa muižiņa

ENGLISH

Nr:	119        (visu pieminekļu saraksts)
Kategorija:	Pilis un muižu kungu mājas
Adrese:	Rīga, Pētersala-Andrejsala, Pētersalā, Katrīnas dambja apkaimē (Katrīnas dambī 8)
Nosaukuma varianti:	Hermelingshof
Kad celta:	18.gs.?
Kondīcija:	Nav saglabājusies
Vērtība:	Arhitektūra

 

Hermeliņa muiža ir sena bruņinieku muiža, kas 18.gadsimta beigās kļuva par rūpnieciska uzņēmuma centru. Ēka nav saglabājusies.

Vēsture

Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers Hermeliņa muižai piešķīra bruņinieku muižas tiesības un uzdāvināja saviem atbalstītājiem brāļiem Zībergiem. Bruņinieku muižiņas statuss šai muižai saglabājās līdz 20.gadsimta sākumam.

17.gadsimtā muiža piederēja mācītājam H.Hermelinam, no kura uzvārda arī radies muižas nosaukums. H.Hermelins miris 1685.gadā. J.K.Broce gan norāda, ka muiža savu nosaukumu ieguvusi no Hermeliņa salas.

1756.gadā Hermeliņa muižu no melngalvju vecākā C.Bartelsa par 2 000 albertdālderiem nopirka mastu šķirotājs latvietis J.Šteinhauers un iekārtoja tajā kokzāģētavu. Kokzāģētavu darbināja vējdzirnavas. Šteinhauers iepirka kokus, zāģēja tos dēļos un, galvenokārt pēc Rīgā iebraukušo kuģu kapteiņu pasūtījuma, izgatavoja kuģu un liellaivu piederumus. Muižas teritoriju 18.gadsimta otrā pusē samazināja Daugavas straume, ledus iešanas laikā atraujot krastu. Plūdu laikā muižiņa applūda - piemēram, 1771.gadā Daugava plūda pāri visai muižiņas teritorijai un pilsētas ganībām - tomēr muižas ēkas Šteinhauera dzīves laikā izdevās ne vien saglābt bet attīstīt. Pēc Jāņa Šteinhauera nāves muižiņu mantoja viņa dēls Daniels Gotlībs, muižas vērtība bija pieaugusi vairāk kā trīs reizes. 1797.gadā nodega kokzāģētava.

Pēc D.G.Šteinhauera nāves 1827.gadā viņa atraitne un meita muižu ieķīlāja K.K.Radekam par 8400 sudraba rubļiem. 19.gadsimta beigās muižas īpašnieki bija Frīdrihs un Amālija Harmaņi (Haarmann). Harmaņi veiksmīgi izmantoja muižas nekustamā īpašuma ģeogrāfiskās priekšrocības. 1870.-1880.gadā zeme tika sadalīta gruntsgabalos un izpārdota celtniecībai. 1880.gadā no agrākās Hermeliņa muižas nemainīta bija palikusi tikai pati muiža un tai līdzās, Katrīndambī 10 esošais krogs. 1880.gadā te bija uzceltas 77 mājas, ap 1903.gadu - 12 mūra mājas un 123 koka ēkas. 1904.gadā muiža nonāca pilsētas īpašumā.

Apraksts

Muižas teritorija atradās abpus Katrīnas dambim, uz ziemeļiem no Pētersalas ielas, no Daugavas līdz Sermuliņa ielai.

Muižas apbūve nav saglabājusies. Atrašanās vieta fiksēta pēc "Stadtplan von Riga Angefertigt im Jahre auf Verfügen des Stadtamts von Stadtrevisor R.Stegman und Stadtingenieur A.Agthe" (2.).

J.K.Broce (4.) 1779.gadā attēlojis blīvi apbūvētu, saimniecisku muižas centru pašā ūdens malā, krasts nostiprināts un izbūvēta piestātne. Vienstāva namam un apkārtējiem namiem barokāla stila elementi, sarkani kārniņu jumti. Nami krāsoti zilā krāsā ar baltiem akcentiem. Līdzās atrodas vējdzirnavas. Nama pirmā stāva logi plūdu draudu dēļ atrodas augstu virs zemes. Citā, 1795.gada zīmējumā ēku skaits ir krietni mazāks, Daugava ir bīstami tuvu muižas ēkai.

Pārējie attēli

---

Izmantotie informācijas avoti

1. Kaupuža D. Rīgas muižiņas. Latvijas architektūra, Rīga, 2005, 95. lpp.
2. Jakovičs A. Rīgas ekotūrisma atlants, apmeklēta 2009.gada 20.jūnijā
3. Latvijas piļu un muižu asociācijas mājaslapa, apmeklēta 2009.gada 20.jūnijā.
4. Broce J.K. Zīmējumi un apraksti, 2.sējums, Rīga, Zinātne, 1996, 35., 144., 157., 304. lpp.
5. Ozoliņa D. Kā Rīgas "bruņinieku" muižiņas nonāca pilsētas pārvaldes pakļautībā (19./20.gs. mija), Senā Rīga. Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, Rīga, Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2003, 332., 338. lpp.