Grāves muiža

ENGLISH

Nr:	110        (visu pieminekļu saraksts)
Kategorija:	Pilis un muižu kungu mājas
Adrese:	Rīga, Mežaparks, Saulesdārzā, dienvidos no A.Sakses ielas
Nosaukuma varianti:	Saules dārzs, Grāvu muiža, Grāvenhofa, Gravenhof, Hillebolts Hof
Kad celta:	?
Kondīcija:	Laba, pārveidota
Vērtība:	Arhitektūra
Aizsardzības statuss:	Netiek aizsargāta

 

Lai arī ievērojami pārveidota, Grāves muižiņas ēka saglabājusies līdz mūsdienām. Tai līdzās joprojām, nu jau kritiskā stāvoklī, atrodas neogotiskā stilā no koka celta lapene un cita saimniecības ēka.

1678.gadā Grāves muiža piederēja rātskungam Johannam Hilleboldam, 1693.gadā - prefektam Gerhardam Grēnam, 1725.gadā - Lielās ģildes eltermanim Valentīnam Grāvem - no šī īpašnieka muiža ieguva savu tagadējo nosaukumu. 1791.gadā sastādītajā Augusta Mellīna Rīgas apriņķa kartē līdzās muižai ir norāde, ar kuru apzīmē lopu muižiņu vai lauku saimniecību.

19.gadsimta beigās - 20.gadsimta sākumā muiža bija Patrika Rica (Ruetz) īpašums. Rics bija populārā Rīgas laikraksta "Rigasche Rundschau" izdevēja radinieks un šajā laikrakstā bieži parādījās Ķīšezera ainas. Muižā toreiz bija skaists, plašs parks, 19.gadsimta beigās par dārznieku strādāja latvietis Johans Vildfangs ar ģimeni un diviem palīgiem.

1913.gadā muižiņas kompleksu no Rica mantiniekiem par 200 000 rubļiem iegādājās Latviešu izglītības biedrība un šo īpašumu nosauca par Saules dārzu. Nosaukumu tā ieguva no saules pulksteņa parkā. Latviešu inteliģence ziedoja ievērojamas naudas summas jaunatnes izglītošanai un sporta nodarbību attīstībai, dārza teritorijā tika izbūvētas ērtas sporta būves, estrāde, parks tika iekopts un strauji kļuva populārs. Straujāku Saules dārza attīstību palēnināja Pirmais pasaules karš, tomēr pasākumi šeit turpinājās, tika ierīkota karavīru bērnu patversme.

Laika posmā starp abiem pasaules kariem Saules dārzā turpinājās aktīva kultūras dzīve, tika tradicionāli organizēti Bērnu svētki. Tomēr 1930jos gados, kad valsts sāka labāk organizēt skolu jaunatnes dzīvi, Saules dārza rīkotie pasākumi vairs nebija tik populāri - t.i. daudz labi organizētu pasākumu notika arī citur. Biedrība ir sevi izsmēlusi un Saules dārza darbība tika kritizēta, līdz 1936.gadā Saules dārzs nonāca Mazpulka rīcībā.

1945.gadā Saules dārzs tika pārdēvēts par Bērnu parku. Pirmais pēckara direktors Jūlijs Pamiljens šeit ierīkoja skaistu dārzu, taču 1948.gadā viņam nācās aiziet no amata, jo bija pajokojis, ka Bērnu parka Sarkanajā stūrītī nav sarkanās krāsas. Bērnu pasākumi parkā turpinājās un bija populāri. 1963.gadā šeit tika izveidota jauna institūcija - Centrālā jauno naturālistu stacija "Saulesdārzs". Šajā laikā Saules dārza teritorija un ēkas kļuva aizvien nolaistākas. Tika aizbērts dīķis un nojaukts paviljons pie tā, tika pakāpeniski iznīcināta skaisti iekoptā Ķīšezera krastmala.

Atjaunojot Latvijas neatkarību, teritorija nonāca Jauno dabas draugu centra "Saulesdārzs" un Latvijas mazpulku pārziņā.

2000.gadā tika uzsākts process, kura rezultātā Saules dārzs pakāpeniski nokļuva privātpersonu loka īpašumā. Mūsdienās muižas ēkā izvietots jaunatnes futbola centrs "Skonto", uz ezera pusi ainau aizsedz jauna apbūve.

Pārējie attēli

---

---

Izmantotie informācijas avoti

1. Kaupuža D. Rīgas muižiņas. Latvijas architektūra, Rīga, 2005, 95. lpp.
2. Jakovičs A. Rīgas ekotūrisma atlants, apmeklēts 2009.gada 20.jūnijā
3. Viese S. Mežaparks, pilsēta priežu silā, Rīga, Jumava, 2001, 23.lpp.
4. Broce J.K. Zīmējumi un apraksti, 2.sējums, Rīga, Zinātne, 1996, 462. lpp.
5. Rīgas ielas, enciklopēdija, 3.sējums, Rīga, 2009.g., 13.lpp.