| Koordinātes: | 56°54'09,73'' Z
24°11'25,30'' A
Google Maps (nav precīzi lokalizēta, iespējama līdz 100 metru kļūda) |
| Nr: | 103 (visu pieminekļu saraksts) |
| Kategorija: | Pilis un muižu kungu mājas |
| Adrese: | Rīga, Ķengarags, Maskavas ielas 322 apkaimē |
| Nosaukuma varianti: | Bleichmuiža, Šrēdera muižiņa, Bleichhof |
| Kad celta: | 18.gs. trešais ceturksnis |
| Arhitektūras stils: | Baroks |
| Kondīcija: | Nav saglabājusies |
| Vērtība: | Arhitektūra |
Blieķu muižiņa bija izcils baroka laikmeta koka arhitektūras piemineklis, atradās Daugavas stāvkrastā. Līdz mūsdienām nav saglabājusies.
Nosaukums ("bleichen" - vācu val. balināt) cēlies no tā, ka sākotnējā izpriecu muižiņa 19.gadsimtā sāka iznomāt savas zemes linu audeklu balināšanai. Šajos laikos abās ceļa pusēs bieži saulē tika izklāti un balināti audekli.
Muižiņa atradās vēlākās rūpnīcas "Kvadrāts" teritorijā. Šķautņu guļbūve uz vidēji augstiem pamatiem. Lakoniska, labās proporcijās risināta fasādes uzbūve ar slēģotiem sīkrūšu logiem, simetriska trijstūra formā izkārtota jumta logu un grezna portāla kompozīcija, kuru noslēdz masīva centrālā manteļskursteņa vertikāle.
J.K.Broces darbā aptuveni šajā rajonā attēlota Venta un Benka kokzāģētava ar skaistu koka muižiņu, kurai plašs otrais - mansarda stāvs. Norādīts, ka 1807.gadā dzirnavnu īpašnieks Vents ieguva arī Ramma krogu. Līdzās bijis Krusta krogs, ko 1787.gadā nomāja namnieks, šķirotājs K.F.Šrēders, kas te uzcēlis muižiņu. Te izveidojās blīvi apdzīvots ciems, kas līdz mūsdienām nav saglabājies.
Attēli
Blieķu muižiņa. Pēc 1900.
Blieķu muižiņa. Ap 1910.g.
Izmantotie informācijas avoti
- Koka Rīga, Rīga, Neputns, 2001, 99., 192. lpp.
- Kaupuža D. Rīgas muižiņas. Latvijas architektūra, Rīga, 2005, 95. lpp.
- Broce J.K. Zīmējumi un apraksti, 2.sējums. Rīga, Zinātne, 1996, 251. lpp.
- Villeruša V. Gājums, Rīga, Kabata, 1994, 32.lpp.