| Koordinātes: | 56°59'02,55'' Z 24°15'00,14'' A Google Maps |
| Nr: | 94 (visu pieminekļu saraksts) |
| Kategorija: | Pilis un muižu kungu mājas |
| Adrese: | Rīga, Jugla, Juglas ielā 14 |
| Nosaukuma varianti: | Strazdes muižas dzīvojamā ēka |
| Kad celta: | 1770., 19.gs.b.-20.gs.s. |
| Arhitektūras stils: | Baroks, neoklasicisms, neobaroks |
| Kondīcija: | Diezgan laba |
| Vērtība: | Arhitektūra |
| Aizsardzības statuss: | Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 8000 |
Vairāk informācijas:
Viena no pazīstamākajām un skaistākajām Rīgas muižiņām ir Strazdumuiža. Strazdumuižas jaunā ēka visdrīzāk tieši ir senākā ēka muižas kompleksā, celta 1770.gadā.
Sk. arī netālu esošo Strazdumuižas dzīvojamo ēku, kas celta 1853.gadā.
Vēsture
Strazdumuiža bija privāta dzimtmuiža, kurai piederēja divas zemnieku - Odiņa un Kūlas - sētas ar nelielu aramzemi. Odiņa sētas saimnieka lietošanā bija ap astoņas pūrvietas, Kūlas sētas saimniekam - ap septiņas pūrvietas zemes. Gan Kūla, gan Odiņš papildus nodarbojās ar zveju Juglas ezerā un Ķīšezerā un pārdeva alu un degvīnu Juglas ezera krastos atpūtā izbraukušajiem Rīgas iedzīvotājiem. Abi zemnieki deva naturālās nodevas Strazdumuižas īpašniekam (to skaitā arī vienu tūkstoti žāvētu ķīšu katrs) un pildīja klaušas kājām un ar zirgu, apstrādādami Strazdumuižas nelielos tīrumus, kur 19.gadsimta sākumā iesēja ap 10 pūru rudzu, astoņu pūru miežu, 12 pūru auzu un 80 pūru kartupeļu.
1510.gadā Rīgas rāte ierādīja nevācu nomniekam Klāvam Ramiņam zemes gabalu, kurā viņš saimniekoja vairākas paaudzes - vēlāk šeit tapa Strazdumuiža. Vēlāk šeit dzīvoja Sīvelbeinu dzimta, kura 1680.gadā to atdeva rentē Odiņiem - latviešu zemnieku un zvejnieku dzimtai.
Pati Strazdumuiža rakstītos avotos pirmoreiz minēta 1528.gadā, kad to ieguva Rīgas patricietis A. Toravests (Thor Avest), kura dzimtai muiža piederēja līdz 17.gadsimta vidum. No Toravestu dzimtas vārda izveidojies muižas vāciskais apzīmējums Straßen vai arī Trasten un galu galā arī latviešu Strazdumuiža.
Strazdumuižas jaunā ēka.
2009.02.01.
Vārds "Thor" ir titula apzīmējums un nozīmē apmēram to pašu, ko "zur" vai "von". J.K.Broce šos vārdus raksta atsevišķi "Thor Avest". Intriģējoša vārda Thor saistība ar Pērkona skandināvisko tradīciju un vārda Avesta - ar seno irāņu šāda paša nosaukuma reliģiskajiem tekstiem.
1741.gadā par muižas īpašnieku kļuva birģermeisters Budbergs. Šajā laikā muižas teritorija kļuva plašāka un vēl labāk kopta. No 1764.gada līdz 1781.gadam šeit saimniekoja Budberga dēls Voldemārs Dītrihs fon Budbergs. 1770.gadā viņš vecajai kungu mājai pretī uzcēla jauno kungu māju, kas saglabājusies vēl līdz mūsu dienām.
1781. gadā par muižas īpašnieku kļuva Lielās ģildes vecākais, namnieks Hermanis Fromholds. Viņš drīz aizgāja aizsaulē un par īpašnieci kļuva viņa dzīvesbiedre Doroteja, kuras vārdā savulaik dēvēja arī Strazdumuižas parku - "Dorotejas līksmi".
Šai laikā muižu attēlojis J.K.Broce, tā piederēja namniekam. Tolaik ap muižu augstākajā Juglas ezera krastā, kuru apņēma purvaini un smilšaini līdzenumi, lauki, pļavas, bija izveidots parks angļu stilā.
1801. gadā muižu nopirka tirgotājs Foortrams, bet 1803. gadā par muižas īpašnieku kļuva policijas apriņķa priekšnieks Bērenss fon Rautenfelds. Jauno īpašnieku satrauca tas, ka rudeņos no Biķeru ielas (tagadēja Juglas iela) nāca augļu zagļi, kas netraucēti siroja pa mežiem. 1805. gadā Odiņiem lika uzcelt namiņu dārzniekam (tā ir otra vecākā māja, kas saglabājusies līdz mūsu dienām), kurš tolaik veica arī sarga funkcijas. No 1816. līdz 1827. gadam par muižas īpašnieku kļuva rātskungs Georgs Ludvigs Štopelbergs.
1827.gadā Strazdumuižu īpašumā ieguva Rīgas rūpnieks Johans Teodors Pihlaus, kas te uzcēla kokvilnas vērpšanas un krāsošanas manufaktūru, daļēji nolīdzinot Ērgļu kalnus un izliekot no savas mājas Odiņu zemnieku.
Pēc Teodora Pihlava un vēlāk arī viņa sievas Annas Ģertrūdes nāves 1872. gadā muižu faktiski pārņēma jaunākais dēls Teodors Eduards Pihlavs (1830. - 1901.). 1770. gadā celto muižas ēku pārbūvēja daudz greznāku. Tajā ēkas daļā, kas vērsta ar skatu uz Juglas ezeru, iebūvēja verandu ar ārkārtīgi greznu foajē. Juglas ezera krastā atradās laivu piestātne. Saviesīgo vakaru laikā kungi mēdza vizināt dāmas ar laivām pa ezeru. 1880. gada vasarā tika izveidota terase Juglas ezera krastā par godu Teodora 50. gadu jubilejai. Johans Teodors Pihlavs savam vecākajam dēlam Reinholdam Ludvigam Pihlavam (1816. - 1881.) kāzās 1845. gadā dāvināja zemes gabalu. 1881. gadā, pēc Reinholda Ludviga nāves šie īpašumi pārgāja sievas Johannas Karolīnes īpašumā. Johannas Karolīnes meitas uzvārds ir Krēgere un iespējams, ka tam ir saistība ar blakus esošo Krēgera muižu. Johanna Karolīna šīs ēkas - villu, ērbērģi un dārznieka namiņu dāvināja neredzīgo biedrībai. Viņa bija nopietni slima un vecumdienās dāvināja biedrībai prāvu naudas summu un vienojās, ka šī biedrība rūpēsies par viņu līdz pēdējai dzīves stundai.
1890.gadā Teodors Eduards Pihlavs tekstilfabriku, ko tautā sauc par Strazdumuižas manufaktūru, pārdeva angļu akciju sabiedrībai, sev paturot Strazdumuižas parku, Dorotejas prieka mežiņu un muižiņu. 1920jos gados vandālisms spieda publikai slēgt bijušo Dorotejas lustūzi.
Apraksts
Strazdumuiža 1779.gadā.
J.K.Broce
J.K.Broce zīmējumam "Trastena vai Torvesta muižas, parasti to sauc par Strazdumuižu, skats pie Juglas ezera 1779.gadā" pievienojis aprakstu, kurā atgādina, ka zīmējums "ņemts no kādas nelaiķa barona Voldemāra Dītriha fon Budberga skices" un vēsta, ka šeit ir viņa bijusī dzīvesvieta, "kurā viņš pavadīja kā filozofs savas dzīves lielāko daļu, baudīdams spirgto dabu un klusos mājas priekus, un pildīja savus kristieša un cilvēku drauga pienākumus". Pēc pievienotā apraksta zīmējumā iespējams notiekt Kūlu un Odiņu aptuveno atrašanās vietu. Odiņi atrodas vēlāk uzbūvētās Strazdumuižas manufaktūras teritorijā, bet Kūlas - Juglas ezera līča - Veģu kakta - dienvidu krastā, tagadējā Neredzīgo ciematā. Tekstā minēts, ka V.D. Budbergs muižu "pārdevis tirgotājam Hermanim fon Fromholdam".
Zīmējumā Broce attēlojis muižas ēku, kas atrodas tuvu ezera krastam pretstatā tagad redzamajai muižas ēka, kas no ezera ir attālu.(?) Citā tekstā J.K. Broce piemin, ka muiža tagad piederot H. Fromholda atraitnei Dorotejai fon Fromholdei.
Strazdumuižas jaunās ēkas arhitektūrā redzamas 18. gadsimtam raksturīgas stilistiskas iezīmes. 20.gadsimta sākumā pārbūvēta neobaroka un neoklasicisma stilā. Muižas parkā 20.gadsimta otrajā pusē uzceltas daudzstāvu dzīvojamās ēkas.
Pārējie attēli
Strazdumuiža Juglas ielā 14. 2009.02.01.
Strazdumuiža Juglas ielā 14. 2007.09.24.
Ieeja Strazdumuižas jaunajā ēkā. 2009.02.01.
Strazdumuižas parks. 2009.02.01.
Strazdumuiža 20.gadsimta sākumā.
Strazdumuižas parks - Dorotejas prieks, J.K.Broces zīm. 1792.g.
Strazdumuižas parks - Dorotejas prieks, J.K.Broces zīm. 1794.g.
Strazdumuiža Ē.Tolka kartē. 1701.g.
Strazdumuiža, jaunā ēka. 2007.09.24.
Strazdumuižas jaunā ēka, logs. 2009.02.01.
Dižozols Strazdumuižas parkā. 2007.09.24.
Izmantotie informācijas avoti
- Koka Rīga, Rīga, Neputns, 2001, 94.lpp.
- Jakovičs A. Rīgas ekotūrisma atlants
- Izstādes Zasulauks un Āgenskalns buklets, Rīga, Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2001.
- Latvijas piļu un muižu asociācijas mājaslapa, apmeklēta 2009.gada 19.jūnijā.
- Broce J.K. Zīmējumi un apraksti, 2.sējums, Rīga, Zinātne, 1996, 127.lpp.