| Koordinātes: | 56°31'53,17'' Z 21°11'23,02'' A Google Maps |
| Nr: | 17 (visu pieminekļu saraksts) |
| Kategorija: | Senie apbedījumi |
| Adrese: | Liepājas rajons), Grobiņas novads, Grobiņa, pilsētas austrumu malā, ap Zirgu ielu |
| Nosaukuma varianti: | II Priediena senkapi, Pastorāta senkapi |
| Laikmets: | Agrais, vidējais, vēlais dzelzs laikmets (D2, D3, D4), 4. - 10.gadsimts |
| Kultūra: | Skandināvi, gotlandieši |
| Vērtība: | Arheoloģija |
| Aizsardzības statuss: | Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Nr.730. |
Priediena skandināvu senkapi
2007.07.15.
Ainaviskās, plašās Priediena pļavas ar retām, milzīgām priedēm Grobiņas pievārtē slēpj unikālu kultūras pieminekli. Šeit savulaik atradušies vismaz 2000 uzkalniņu, zem kuriem apbedīti senas skandināvu kolonijas iemītnieki. Pēdējā gadsimta gaitā šeit notikuši daudzi izrakumi, pie kam vietējo iedzīvotāju nostāsti liecina, ka uzkalniņus pārmeklējuši arī vērtīgu mantu meklētāji.
Senie skandināvi Grobiņas apkaimē
Lielas seno skandināvu (visdrīzāk - gotlandiešu) grupas ap mūsu ēras 650.gadu šķērsoja Baltijas jūru un apmetās uz dzīvi Liepājas ezera apkaimē. Laika gaitā skandināvu un vietējo iedzīvotāju - kuršu - kultūras tuvinājās viena otru papildinot līdz, jādomā, kurši ieceļotājus ap 9.gadsimta vidu padzina.
Skandināvu kapulauki
Mūsdienu Grobiņas teritorijā atradās viena no senākajām Austrumbaltijas reģiona pilsētas tipa apmetnēm un tai līdzās atradās vairākas kapsētas, kur mirušie tika apbedīti saskaņā ar skandināvu tradīcijām. Grobiņas tuvumā ir apzināti Porānu senkapi ar vismaz 50 uzkalniņiem un daudz lielākais Smukumu (Rudzukalnu) kapulauks, kur, iespējams, bija vismaz 1000 uzkalniņu. Taču vislielākais, iespaidīgākais un visvairāk pētītais kapulauks ir Priediena kapulauks. Tiesa, mūsdienās saglabājusies tikai aptuveni puse - trešā daļa no sākotnējā kapulauka, bet pat atlikusī platība ir ļoti plaša.
Uzkalniņi
Priedienā viens otram līdzās atrodas mūsdienās jau vairs tikko manāmi uzkalniņi, kuru diametrs ir no 3 līdz 15 metriem, augstums - no 0,1 līdz 1,4 metriem. Varam būt pārliecināti, ka agrākos laikos uzkalniņi bijuši daudz stāvāki un izteiksmīgāki. Uzkalniņi atšķiras ar izmēriem, tie nebūt nebija veidoti pēc viena parauga.
Katru uzkalniņu iezīmēja vertikāls elements - iespējams, akmens stēla. Tiesa, līdz šim atrasta tikai viena šāda stēla - vienīgā arheologu apzinātā skandināvu stēla Baltijas jūras austrumu krastā. Pirms vairākiem gadsimtiem ainava Priedienā visdrīzāk bijusi ļoti neparasta, it kā no kāda teiksmaina fantāzijas romāna izkāpusi.
Apbedījumi un atradumi
Daudzie pētījumi liecina, ka Priedienā cilvēki apbedīti saskaņā ar daudzveidīgām tradīcijām. Citos uzkalniņos ir viens apbedījums, bet citos - divi. Citos tika apbedīts ķermenis, bet citos - pelni.
Mirušajiem līdzi tika dotas dažādas lietas un, par spīti mantu meklētājiem un vairākiem nedokumentētiem izrakumiem, Priedienā ir iegūts milzīgs daudzums vērtīgu un unikālu priekšmetu. Senkapos mirušajiem līdzi dotas bruņas, ieroči - zobeni, šķēpi. Atrasta keramika, skaistas atslēgas, ķemmes, kaklarotas, greznas jostu sprādzes.
Teritorijā starp senkapiem notika apbedīšanas rituāli un vēlāk - ar mirušo kultu saistīti rituāli.
Priedienā atrastā stēla - unikāls mākslas piemineklis
Stēla
Visneparastākais atradums ir 1987.gadā atrasta 70,5 centimetrus augsta, no gaiša kaļķakmens darināta stēla - kapakmens. Sadēdējušo akmens virsmu vienā pusē joprojām klāj labi saskatāmi smalki gravējumi - ornamenta ietvarā ietverti divi ūdensputni, kas saskaras ar knābjiem. Akmens visdrīzāk darināts 7.gadsimta otrajā pusē un novietots uz karavīra kapa.
Līdzīgas stēlas Baltijas jūras austrumu krastā vairs nav atrastas - vairāki simti šādu stēlu (zviedriski - bildsten) atrasti Gotlandē un tikai dažas atrastas pārējā Zviedrijas teritorijā ārpus Gotlandes.
Grobiņas attēlu akmens tagad glabājas Liepājas muzejā.
Pētījumu vēsture
Reti kurā Latvijas arheoloģiskajā piemineklī notikuši tik plaši arheoloģiskie pētījumi, kā Priediena senkapos, tomēr izpētīti tikai aptuveni 5% no sākotnējie šeit pastāvējušiem uzkalniņiem. Ir ziņas par interesantiem atradumiem jau 18. un 19.gadsimtā - un, protams, senkapi gadsimtiem ilgi ieņēma stabilu vietu vietējo iedzīvotāju folklorā - dārglietu meklētāji daudzus uzkalniņus noteikti pārmeklējuši jau agrākos laikos.
- 1929. - 1930.gadā izrakumus šeit organizēja zviedru arheologs Birgers Nērmans - tika izpētīti 27 uzkalniņi. Cits zviedru pētnieks Karls Alfrēds Gustavsons centās kartēt uzkalniņus - viņam izdevās apzināt 480. Šajos pāris gados uz Grobiņu devās daudzi izcili šī Eiropas reģiona arheologi un Priediena senkapi tika pieminēti daudzās zinātniskās publikācijās.
- 1942.gadā Eduarda Šturma vadībā tika izpētīti 2 uzkalniņi.
- 1951.gadā rūpīgus izrakumus uzsāka Pēteris Stepiņš, izpētot vairāk kā 30 uzkalniņus.
- 1957.gadā izrakumus šeit turpināja Jolanta Daiga, izpētot vēl 11 uzkalniņus. Diemžēl 1950jos gados veikto izrakumu dati nav apkopoti un publicēti - līdz ar to šo pētnieku uzzinātais mums lielā mērā palicis nezināms.
- 1984. - 1988. gadā pētījumus veica Kurzemes ekspedīcija Sanktpēterburgas arheologa Valērija Petrenko un Vēstures institūta arheoloģes Ingrīdas Ozeres vadībā. Vairāku gadu gaitā tika izpētīti vairāk kā 35 uzkalniņi.
Izmantotie informācijas avoti
- Petrenko V. P., Urtāns J. The archaeological monuments of Grobiņa. Riga - Stockholm, 1995.
- Petrenko V. P. A Picture Stone from Grobin (Latvia). Fornvannen 86, Stockholm, 1991.