Mežotnes pils

ENGLISH

Nr:	213        (visu pieminekļu saraksts)
Kategorija:	Pilis un muižu kungu mājas
Adrese:	(Bauskas rajons), Bauskas novads, Mežotnes pagasts, Mežotnē, Lielupes krastā
Kad celta:	1797-1802.
Arhitekts:	J.G.Ā.Bērlics
Arhitektūras stils:	Klasicisms
Kondīcija:	Ļoti laba
Vērtība:	Arhitektūra
Aizsardzības statuss:	Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 6174 - viss muižas komplekss kopā ar parku.

 

Īss apraksts

Klasicisma ēra Latvijas muižu arhitektūrā ir plaši pārstāvēta un viens no izcilākajiem šī stila pieminekļiem ir 1802.gadā celtā Mežotnes muižas pils. Pili īpašu padara rūpīgi plānotā, harmoniskā ainava ap to, vienotā ansamblī savijot pašu pili, tās daudzās un izteiksmīgās palīgēkas, skaisto parku, līdzās esošo Lielupi un skaisto ainavu aiz tās.

Nosaukuma varianti

Mesothen (vācu val.), Мезотен (krievu val.).

Vēsture

Tagadējā Mežotnes centrā 1640.gadā, hercoga Jēkaba laikā, uzcēla manufaktūru, ap kuru izveidojās vesela audēju pilsētiņa. 1648.gadā šeit sāka darboties grezna brokāta aušanas fabrika un gobelēnu darbnīca, vēlāk - arī citas fabrikas.

Pirms jaunās muižas kungu mājas celtniecības par kungu namu kalpoja vēlākais Mežotnes muižas pārvaldnieka nams.

Muižu 1795.gadā Krievijas cariene Katrīna II piešķīra savu mazbērnu (sākotnēji - mazmeitu, vēlāk piedzima arī mazdēli) guvernantei Šarlotei fon Līvenai (1742-1828).

Šarlote fon Līvena ieprecējās senajā Līvenu dzimtā, kuras izcelsmi saista ar seno Vidzemes lībiešu valdnieku Kaupo. Dzimtai piederēja liels skaits muižu visā Latvijā. Pati Šarlote guvernantes amatam 1783.gadā tika izvēlēta, pateicoties baltvācu aristokrātu labajai slavai - viņi Krievijā tika uzskatīti par puritāniskiem, morāli stingriem un inteliģentiem cilvēkiem. Enerģiskā, taisnprātīgā un stingrā, bet vienlaikus sirsnīgā Šarlote un carienes bērni viens otru iemīlēja un Līvena ieguva carienes draudzību un kļuva par viņas uzticības personu.

1797.gadā cars Pāvils I (Šarlotes fon Līvenas audzināto bērnu tēvs) Mežotnes muižu jau padarīja par Līvenu dzimtas īpašumu un 1799.gada Šarlote fon Līvena kļuva par grāfieni. Viņas karjera turpinājās tālāk - 1826.gadā viņas izauklētais carienes bērns - nu jau pats cars - Nikolajs I viņu iecēla Krievijas impērijas firstu kārtā.

Jau 1797.gadā tika uzsākta jaunās muižas pils celtniecība, 1802.gadā skaistā, savam laikam ļoti modernā pils ēka bija uzcelta, taču vēl līdz 1817.gadam turpinājās iekšējās apdares veidošana. Ēkas arhitekts J.G.Ā.Bērlics ēkas projektam izmantoja nu jau bojā gājušās Elejas pils projektu (arhitekts Džakomo Kvarengi), nedaudz to mainot. Vienlaikus tika izstrādāts arī pils parka projekts. Iespējams, ēkas celtniecības beigu posmā darbus pārņēma itāļu arhitekts Smoliāni, ieviešot inovatīvas nianses.

Pati muižas īpašniece Šarlote fon Līvena gan skaistajā ēkā pabija tikai vienu reizi, uz vienu nakti, caurbraucot ar Krievijas augstmaņiem. Tomēr apbedīta viņa tika Mežotnē. Muižu mantoja Šarlotes dēls Johans - viņš turpināja izsmalcinātās pils un tās apkaimes veidošanu.

Johana dēls - firsts Pauls Līvens saviem īpašumiem pievienoja Bauskas muižu ar pilsdrupām, no Bauskas netālo Derpeles muižu, Svitenes muižu, Krimuldas muižu Vidzemē.

I Pasaules kara laikā pili stipri bojāja vācu karaspēks, īsajā padomju laikā 1919.gadā tā cieta vēl vairāk. Muižas īpašnieks Anatols Līvens vadīja karaspēka vienību un sadarbojās ar jaunās Latvijas republikas bruņotajiem spēkiem.

Pēdējais Līvenu dzimtas pils īpašnieks bija Anatols Līvens - dzimta muižu zaudēja 1920.gadā agrārās reformas gaitā, līdz 1939.gadam saglabājot nelielo Mazmežotnes muižu Lielupes pretējā krastā. Līvens šajā laikā turpināja nodarboties ar ķieģeļu ražošanu Mežotnes ķieģeļu rūpnīcā. 1927.gadā pils ēka nonāca valsts aizsardzībā. 1935.-1936.gadā notika muižas rekonstrukcija un tajā iekārtoja lauksaimniecības skolu.

Jau 1944.gadā - II Pasaules kara laikā - pils atkal smagi cieta. 1958.gada nogalē tika uzsākti ilgstoši pils atjaunošanas un rekonstrukcijas darbi, kurus organizēja muižas ēku apsaimniekotāji - Latvijas lauksaimniecības selekcijas un izmēģinājumu stacija. Pilī tika izvietotas šīs iestādes administratīvās telpas un darbinieku dzīvokļi. Pils apmešanu pabeidza 1968.gadš, taču interjeru rekonstrukcija turpinājās līdz 1989.gadam.

2001.gadā piecu mēnešu laikā notika pilnīga muižas kompleksa atjaunošana, kuras ietvaros atjaunoja arī interjeru un senās mēbeles, pilī izveidota viesnīca.

Atjaunošanas projekta autori - arhitekti Z. Kalinka un P.Venckovičs, interjera atjaunošanas projektā palīdzēja mākslas vēsturnieki D.Bruģis un I.Līne. Atjaunojot interjerus, daļēji atjaunots pils vēsturiskais interjers, tomēr, pielāgojot to mūsdienu vajadzībām, instalēta moderna infrastruktūra un vēsturiskā pils vienlaikus kļuvusi moderna.

Būves apraksts

Mežotnes pils izteikti pieder tiem arhitektūras pieminekļiem, kuri nebeidzas līdz ar būves ārsienām. Viena no izcilākajām pils vērtībām ir tās rūpīgi pārdomātā iekļaušana ainavā, ap to veidojot romantisku parku un skaistu palīgēku kompleksu.

Apjoms un fasāde

Līdzās rāmi plūstošajai Lielupei esošā Mežotnes pils kopā ar kluso, skaisto un romantisko parku rada īpašu iespaidu.

Klasicisma stilā veidotās, savam laikam modernās pils projektu pēc Elejas pils projekta analoģijas veidojis arhitekts J.G.Ā.Bērlics, pievienojot pils apjoma galos rizalītus. Pilij ir trīs stāvi. Centrālo daļu parādes pagalma pusē akcentē portiks ar četrām kolonnām un trijstūra pedimentu. Savukārt parka pusē pils centrālo daļu akcentē pusapļa formas izvirzījums. Klasicisma stils izpaužas arī detaļās - pils fasādes apdarei izmantotas doriešu kolonnu kapiteļi, zelmiņi, karnīzes.

Interjers

Pils interjers ir lieliski saglabāts un rekonstruēts.

Saskaņā ar vietējām klasicisma tradīcijām pils ieejas vestibils ir salīdzinoši atturīgs, taču iekštelpas ir greznas. Krāšņākā telpa ir Kupola zāle, kam ir viens no izcilākajiem klasicisma interjeriem Latvijā, kam par paraugu izmantoti Romas Panteona elementi. Zāles kupolveida griestus klāj iluzors gleznojums ar Alantu figūrām. Kupola zālē atrodas lustra ar 40 svecēm.

Mākslas pieminekļi un interesantas detaļas

Daļēji saglabājušās vēsturiskās tapetes. Daļu no pils tapetēm pārlīmēja 19.gadsimta vidū, agrākās vienkāršās un harmoniskās klasicisma tapetes aizstājot ar greznām un padrūmām historicisma stila tapetēm.

Pārējie attēli

---

---

 

Saistītie pieminekļi

1. Mežotnes muižas parks
2. Mežotnes muižas pārvaldnieka māja (vecā kungu māja)
3. Mežotnes muižas staļļi
4. Mežotnes muižas dārznieka māja (19.gs.sāk.)
5. Mežotnes muižas klēts (19.gs. vidus)
6. Mežotnes muižas spirta brūzis (19.gs. vidus)
7. Mežotnes muižas pienotava/siernīca
8. Mežotnes muižas darba zirgu stallis
9. Mežotnes muižas pirts
10. Mežotnes muižas laidars
11. Mežotnes muižas rija
12. Mežotnes centra senkapi
13. Mežotnes parka ozols
14. Piemineklis Mežotnes parkā pie Lielupes
15. Piemineklis drosmīgiem krieviem Mežotnes parkā

 

Izmantotie informācijas avoti

1. Bruģis D. Historisma pilis Latvijā. Rīga, 1997.
2. Enciklopēdija Latvijas pagasti'2. Rīga, Preses nams, 2002
3. Pearls of Latvia, 2000.
4. 100 sakoptākie kultūras pieminekļi Latvijā, Rīga, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, 2005.
5. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas mājas lapa http://www.mantojums.lv, apmeklēta 2009. gada 26. septembrī
6. Latvijas piļu un muižu asociācija http://www.pilis.lv, apmeklēta 2009. gada 26. septembrī